Ziemassvētku gaidīšanas laiks, ko sauc par adventi, ir noslēdzies un daudzas Latvijas ģimenes šovakar pulcēsies pie izrotātas Ziemassvētku eglītes. Lielākajā daļā pasaules 24.decembrī atzīmē Ziemassvētku vakaru, bet 25.decembrī svin pirmos Ziemassvētkus un 26.decembrī otros Ziemassvētkus. Daļa no pareizticīgajiem šo svētkus svin pēc Jūlija kalendāra, proti, 6,.7., un 8.janvārī.
Mūsdienās daudziem cilvēkiem Ziemassvētku svinības saistās ar Ziemassvētku eglītes rotāšanu, Ziemassvētku vecīti, dāvanām, piparkūku cepšanu un mandarīnu baudīšanu. Taču senos laikos un arī mūsdienās apzinīgi latvieši piekopj daudzas senas tradīcijas Ziemassvētku laikā, jo tam visam piemīt maģiska aura. Proti, savlaicīgi ir jāsakopj sētu, jāizpušķo istabu dažādiem rotājumiem no salmiem, kaltētām puķēm, ēveļskaidām, putnu spalvām un dzijas. Taču Ziemassvētku galvenais rotājums ir egle un mūsu galvaspilsētai ir īpašs statuss šajā zīmīgajā lietā. ASV Nacionālā Ziemassvētku eglīšu asociācija (NCTA) ir oficiāli atzinusi, ka eglīte pirmo reizi pasaulē Ziemassvētku svinēšanā izmantota 1510.gadā Rīgā. Eglītes rotāšanā izpaužas arī pagāniskās tradīcijas. Mūžzaļi koki bargās ziemās bieži tika nesti uz mājām kā atgādinājums, ka ziema beigsies un atkal izaugs raža.
Reklāma
Ziemassvētkos īpaši iecienīti ir puzuri - pakarami pušķojumi, kas parasti gatavoti no salmu vai niedru gabaliņiem, saverot tos uz vilnas dzijas, kā arī saulītes - kartupelī sadurti salmi vai niedres. Sarežģītākās konstrukcijas top kā daudzšķautņaini piramidāli režģi, kas atgādina kristālu modeļus. Puzurus piekāra Ziemassvētkos, bet Metenī sadedzināja, lai nākamo gadu darinātu no jauna. Puzuri gan simbolizēja sakārtotu Visumu, gan enerģētiski attīrīja sētu un tās iemītniekus. Puzuru kustība, tiem griežoties un šūpojoties gaisa plūsmās, saistījās ar dzīvības spēka pieplūdumu. Ja puzuris palika mierā un nekustējās, ticēja, ka kaut kur tuvumā atrodas ragana vai kāds cits nelabais.
Tradicionāli Ziemassvētku ēdieni ir pupas un zirņi. Senie latvieši par galveno Ziemassvētku ēdienu uzskatīja koču - no lobītiem miežu un kviešu graudiem vārītu biezputru, kuru gatavoja kopā ar cūkas galvas pusi, klāt pievienojot zirņus un pupas. Svētku galdā tika likts arī cūkas šņukurs, putraimdesa, pīrāgi.
Viena no pazīstamākajām Ziemassvētku nodarbēm ir budēļos, ķekatās jeb čigānos iešana. Latgalē, tāpat kā Lietuvā plaši lietots apzīmējums kaļedas vai kaladnieki. Budēļu maskas simbolizē senču veļus un cilvēkam labvēlīgos dabas garus, kuru ierašanās var gan būt nedaudz biedējoša, taču līdzi nes svētību, auglību un veselību. Viena no pazīstamākām senlatviešu ķekatnieku maskām bija lāča maska, jo lācis ar savu rūkšanu spējot aizbaidīt visus ļaunos garus. Ķekatnieki, dažādās maskās tērpušies, gāja no viena ciema uz otru, lai nestu tur svētību un aizdzītu prom dažādus ļaunos garus. Tāpēc ķekatniekus visur labprāt uzņēma un pacienāja
Starp Ziemassvētku rotaļām raksturīga ir ''Vilks un kaza'', kur simboliski attēlota gaismas zudumā iešana pirms ziemas saulgriežiem. Rotaļnieki sastājas dārziņā un sadodas rokās. Dārziņa vidū liek meitu, kas domāta kaza, ārpusē stāv puisis – vilks. Vilkam atļauts lietot tikai vienus “vārtus” starp diviem dārziņa dalībniekiem, kaza turpretim var no vilka izvairīties, ejot caur visiem vārtiem. Kad vilks kazu noķēris, abu vieta nāk cits pāris. Šai rotaļai vairāki varianti. Citā variantā vilkam liegtie vārti apzīmēti ar citu dzīvnieku vārdiem. Tad vilks staigā apkārt, vaicādams pēc vārtu nosaukuma, kamēr atrod vilku vārtus, un tad sākas kazas ķeršana.
Ziemassvētku vakars ir labākais zīlēšanas laiks un latviešiem ir daudz ticējumu:
• Meitas Ziemassvētku vakarā var arī mest kurpi pār plecu, ja nokritīs ar purngalu uz durvju pusi, būs precinieks.
• Ziemassvētku vakarā meitas nesušas malku. Ja pagales pa pāram, tad būs kāzas.
• Ziemassvētku naktī preciniekiem jākāpj uz istabas augšas un jāstāv aiz skursteņa - tad līgava parādīsies.
• Ziemassvētku vakarā jāielej bļodā ūdens, tur jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa. Ja pilieni saiet kopā, tad pāris precas, ja ne, tad šķiras.
• Ja meita redz Ziemassvētku naktī sapnī kādu puisi viņai kreklu pasniedzam, tad tas būs viņas brūtgāns. Ja tāpat puisis redz meitu, tad tā būs viņa brūte.
• Lai būtu daudz naudas, Ziemassvētku vakarā melns kaķis jāapnes ap baznīcu.
• Ja Ziemassvētku naktī debesis zvaigžņotas, tad nākamajā gadā būs laba raža, turpretī apmākušās debesis sola neražu.
• Ja Ziemassvētkos snieg, būs auksts pavasaris.
• Ja ap Ziemassvētkiem sasnieg liels sniegs, tad ap Jāņiem būs ļoti karsts.
• Ziemassvētku vakarā jāēd daudz zirņi, tad arī būs daudz naudas.
• Vakarā ir jāpulcējas pie bagātīgi klāta galda ar deviņiem ēdieniem, taču, lai arī cik gardi būtu ēdieni, nedrīkst laizīt pirkstus, jo tad turpmāko gadu tie tiks bieži sagriezti.
• Ziemassvētku vakarā velk ar krītu uz visām durvīm krustus, tad ļaunais gars iet prom.
• Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
• Ziemassvētku rītā jāceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies. Turklāt Ziemassvētku rītā kādam jāpacenšas labi agri iziet no mājām, pirms nav ienācis kāds svešs, kurš var atnest nelaimi mājās.
• Ziemassvētku rītā jāceļās agri, lai visu gadu varētu agri celties.
