Autors: Maira Dudareva
Avots: Turaida-muzejs.lv
Sagaidot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 150 gadi, kā arī XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus, Turaidas muzejrezervātā tapusi digitāla izstāde “Siguldas novads skan dziesmās. Kordziedāšanas tradīcijas Siguldas novadā 1870 – 1940)”.
Izstāde stāsta par kordziedāšanas pirmsākumiem Siguldas novada Allažu, Inčukalna, Lēdurgas, Mālpils, Mores, Sidgundas, Siguldas un Turaidas pagastos, kā arī Siguldas pilsētā, par šo pagastu respektīvi draudžu un pilsētas skolu skolotāju nepārvērtējamo devumu koru organizēšanā un vadīšanā, Siguldas novada koru piedalīšanos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, atsevišķu pagastu Dziesmu dienās (1927–1939) un citos pasākumos.
Reklāma
Eksponētie materiāli vēlreiz apliecina – kora dziedāšanai latviešu tautā bijušas senas un bagātas tradīcijas. To raksturīgākā iezīme – masveidīgums. Jau 19. gadsimta beigās Kurzemē un Vidzemē nebija neviena pagasta, kuros nedarbotos kaut vai viens koris (dažos pagastos pat divi). Jau Pirmajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos (1873) no tagadējā Siguldas novada piedalījās divi kori – Lēdurgas un Mālpils. II Vispārīgajos Dziedāšanas svētkos (1880) piedalījās Lēdurgas pagasta un divi Siguldas kori (vīru un jauktais). Siguldas kori piedalījās arī visos turpmākajos Dziesmu svētkos, līdz pat IX (1938).
Izstādē pirmo reizi tiek eksponēti unikāli materiāli no kultūrvēsturiski nozīmīgās Allažu pagasta kora hronikas (tajā pieminēti fakti jau sākot ar 1870. gadu); minēto hroniku papildina bagātīgs fotogrāfiju klāsts. Hroniku veidojis šī kora diriģents Eduards Stots; Turaidas muzejrezervātam to nodeva Ņujorkā dzimušais viņa mazdēls Edvīns Stots. Interesanta un zīmīga detaļa: Stotu ģimenes vēsture uzskatāmi apliecina dziesmas būtisko nozīmi latviešu cilvēka dzīvē, jo dziedāšanas tradīcijas neapsīka arī skaudrākajos pārbaudījumu gados, visnelabvēlīgākajos apstākļos: Eduards Stots nodibināja kori pat bēgļu nometnē Vācijā, izveidoja un vadīja korus ASV, uz kurieni ģimene pārcēlās pēc kara.
Siguldas novads var lepoties ar vismaz trim diriģentiem, kuru vārdi plaši pazīstami visas Latvijas mērogā. Arī par viņiem stāstīts minētajā izstādē. Pirmais – komponists Jānis Norvilis, kurš no 1928. līdz 1935. gadam strādāja par dziedāšanas skolotāju Rīgas apriņķa vidusskolā Siguldā, vēlākajā Siguldas ģimnāzijā. 1929. gadā J. Norvilis kļuva par jaundibinātā Latvijas Tautas Ūniversitātes Siguldas nodaļas kora diriģentu. Kā savulaik atcerējās pats komponists, slaveno dziesmu “Vakarjunda” (“Svēts mantojums”) viņš esot sacerējis vilcienā, braucot no Rīgas uz Siguldu un Siguldas ģimnāzijas jauktais koris to pirmo reizi izpildījis. 1930. gadu otrajā pusē J. Norvilis sacerējis plašu kora dziesmu klāstu. Viņš rakstījis arī simfonijas, kantāti lieluzvedumam “Tev mūžam, dzīvot, Latvija”, mūziku kinofilmām. J. Norvilis viens no pirmajiem Latvijā sācis kopt kokļu spēli un nodibinājis koklētāju orķestri. Viņu mūzikas skolotāja amatā Siguldas ģimnāzijā nomainīja diriģents un profesionāls ērģelnieks Arvīds Prēdelis, kurš bija viens no Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem 1944. gada 17. martā. Gan J. Norvilis, gan A. Prēdelis bija Siguldas Dziesmu dienu virsdiriģenti 1930. gados; to pēdējais virsdiriģents bija kora “Turaidas dziedoņi” nodibinātājs un vadītājs Jānis Dreimanis, arī mūzikas skolotājs Siguldas ģimnāzijā (1930. gadu beigās). Jau vēlāk, no 1945. līdz 1963. gadam kā kordiriģents un mūzikas pedagogs darbojoties Liepājā, viņš tika atzīts par pasaules līmeņa diriģentu.
Izstādē izmantoti Turaidas muzejrezervāta, Mālpils kultūras centra Vēsturiskā mantojuma krājuma, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Lēdurgas pagasta bibliotēkas un privāto arhīvu materiāli.
Izstādi veidojuši Turaidas muzejrezervāta speciālisti Aija Dzene un Dr. hist. Edgars Ceske sadarbībā ar muzikoloģi, Dr. art. Ievu Pauloviču. Maketa autori Nauris Dainis un Ginta Virziņa, digitalizāciju veicis Ralfs Miķelsons.
Izstāde apskatāma vietnē https://kori.turaida-muzejs.lv/
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
