Autors: Zanda Tamuļone
Avots: Zelfīns
Aitäh! Dienvidigaunijai
Pēdējais ceļojums šogad man bija jūlijā, skaistā un saulainā vasaras dienā pa Latvijas ziemeļiem un Igaunijas dienvidiem. Tā kā kopā ar vēl diviem šī ceļojuma biedriem sen nebija būts Igaunijā, tad tika nolemts, ka jālaiž kaimiņzemes virzienā ne tikai atsvaidzināt vizuālo atmiņu, bet arī paslēpņot (
geocaching -
www.geocaching.com). Šoreiz par labu tika izlemts DA Igaunijas virzienam jebšu Veru apriņķim un kā brauciena tālākais punkts tika nosprausts Piusa alas netālu no Krievijas robežas. Tā kā šis bija vienas dienas ceļojums, tad diena izvērtās tiešām fiziski un garīgi piesātināta.
Protams, sākumā tika apskatītas dvīņu pilsētas Valka-Valga, kas ar savu unikalitāti vēl joprojām nebeidz pārsteigt un liek bērna priekā lēkāt ar vienu kāju Latvijā, ar otru – Igaunijā.
Savukārt jau Igaunijā, Karulas nacionālajā parkā Ararata kalnā, atklājām idilliskus skatus un lauku mieru, bet Rouges pilsētiņā iebraucot, mums vienkārši aizrāvās elpa, protams, patīkamā nozīmē. Tāpat mūsu ceļotāju nelielo komandu apbūra Veru pilsētiņas ezera krasta promenāde, kur tobrīd bija saceltas milzīgas un tik reālas smilšu skulptūras. Bijām tiešām pārsteigti par ezera promenādes patīkamo auru un eleganci. Apskatījām arī blakus esošo piemiņas vietu igauņu eposam un tā sarakstītājam Kreucvaldam.
Pēc nelielas maltītes un atpūtas Veru mērojām ceļu uz Puisa smilšu alām – mūsu tālāko ceļojuma punktu netālu no Krievijas. Iespaidīgi tās gan izskatās, tikai žēl, ka nelaida tuvāk izpētīt, bet tas jau saprotams, jo cilvēki jau tikai mācās būt saskaņā ar dabu. J Bet tas nekavēja mūs iztēloties, kā kādreiz šeit strādāja cilvēki un krāva smiltis vagoniņos, kas tās veda ārā tālākam darbam.
Tālāk jau lielisks skats pavērās no Meremae skatu torņa, kur tālumā varēja redzēt arī Pečoras torņus, Krievzemē. Un Vastseliina – iespaidīgas pilsdrupas, kas jau atkal mums lika aizdomāties par to kādreizējo varenību, sadzīvi un notikumiem tajā.
Jau atpakaļ Latvijas pusē apmeklējām Opekalna baznīcu. Tā kā, lai tur nokļūtu, jābrauc gar kapiem, iedomājāmies, kādas tad varētu izskatīties kāzu bildes ar kapu krustiem fonā. J Un, vēlam vakaram tuvojoties, vēl paguvām izstaigāt Alūksni – Alūksnes ezeru, promenādi, pilsdrupas, estrādi, Tempļa kalnu – visu pēc ierindas tūristu plāna.
Mājup, Valmierā, atgriezāmies jau dziļā naktī, bet visi kā viens patīkami noguruši un priecīgi par lieliski pavadīto dienu un veselu lērumu savāktajiem slēpņiem jeb kešiem! Paldies Santai un Uģim J Viss skaistais jau tepat vien ir…
*aitäh – latv. val. „paldies!”
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
