Autors: Ieva Krūmiņa
Avots: BalticTravelnews.com/westadventures.com
Centrālā un Dienvidamerika joprojām ir sava veida “baltais plankums” pat daudz pieredzējušiem Latvijas ceļotājiem. Lielais attālums, sarežģītā nokļūšana un augstās izmaksas ir galvenie iemesli, kas šādu ceļojumu padara grūti īstenojamu. Diemžēl, jo šis pasaules reģions ir kā milzīga dārgumu lāde, kuri viens par otru skaistāki, unikālāki, neaizmirstamāki. Tādēļ vēlamies iedrošināt nenogurdināmos ceļotājus tomēr saņemties, izplānot, atrast labu biļešu piedāvājumu un aizlidot uz šo tālo kontinentu, lai kaut ko no tā brīnumiem skatītu savām acīm.
Un izvēlēties tur patiešām ir no kā – sākot ar bezgalīgām balto smilšu pludmalēm Karību reģionā un koloniālā šarma apdvestām pilsētām, līdz senu acteku un maiju noslēpumainajām pamestajām pilsētām un tempļiem. No mežonīgajiem Amazones džungļiem līdz majestātiskajiem Patagonijas kalniem un ledājiem. No neaprakstāmā Iguvasu ūdenskrituma līdz elpu aizraujošajiem sāls tuksnešiem Bolīvijā un Čīlē. No brīnumainās Maču Pikču Peru, mistiskajām senajām civilizācijām Kolumbijā līdz dzīvai “evolūcijas laboratorijai” Galapagu salās. Un tā varētu turpināt bez gala .. Pat latvieši ir atstājuši savas pēdas – Venecuēlā meklējams mūsu dēkainā tautieša Aleksandra Laimes ūdenskritums un upe Gauja.
Reklāma
Tāpat arī aktivitātes atradīsies katrai gaumei – no fantastiskiem trekinga maršrutiem un augstas klases virsotnēm, līdz pasaules līmeņa niršanas vietām un neaizmirstamiem kulināriem piedzīvojumiem un vīnu baudīšanai.
Turpinājumā – daži interesanti fakti par Dienvidamerikas valstīm, ko tik bieži nepiemin tūrisma ceļvežos.
Mehiko pilsēta, viena no lielākajām pilsētām pasaulē, kuras iedzīvotāju skaits kopā ar priekšpilsētām sasniedz 20 miljonus, pamazām grimst – aptuveni 25 centimetrus gadā. Sakarā ar joprojām augošo iedzīvotāju skaitu, strauji pieaug arī ūdens patēriņš, gruntsūdeņi tiek patērēti straujāk, kā spēj atjaunoties, un tas rada augsnes nosēšanos. Šī ir nopietna problēma, kas nākotnē draud ar īstu katastrofu.
Ekvadora ir pirmā valsts pasaulē, kura piešķīrusi konstitucionālas tiesības arī dabai. Tas nozīmē, ka ekosistēma var tiesas procesos pārstāvēt savas intereses (ar advokātu starpniecību, saprotams) un tikt atzīta par cietušo. Prātīga rīcība, zinot, cik unikālas un nozīmīgas ir šīs valsts dabas bagātības.
Hondurasā ir iespējams piedzīvot “zivju lietu” vārda vistiešākajā nozīmē. Šis dabas fenomens tiek saukts par Yoro, un mēdz atgadīties smagākajā lietus sezonā maijā un jūnijā. Ciklona radītās virpuļvētras virs okeāna burtiski “iesūc” ūdeni ar visām zivīm, kas pēc tam nolīst kaut kur tālāk uz sauszemes.
Salvadoras iedzīvotāji, izrādās, ir kā apsēsti ar mobilo telefonu lietošanu. Šajā valstī ir saulē augstākais mobilo telefonu blīvums, salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu – 135 telefoni uz 100 iedzīvotājiem. Nez, ko viņi visi iesāk ar vairākiem?
Kostarika ir viena no retajām nācijvalstīm pasaulē, kurai nav savas armijas. Tā tika aizliegta 1949.gada konstitūcijā. Valstij ir cieša sadarbība ar ASV dažādās jomās, un arī militārajā ziņā pastāv līgums, ka ASV palīdzēs nepieciešamības gadījumā. Tas gan nav bijis nepieciešams, un diez vai arī būs, jo reti kura valsts izceļas ar tik miermīlīgiem, pozitīviem, viesmīlīgiem un ar dzīvi apmierinātiem iedzīvotājiem. Arī pārējai pasaulei vairāk interesē Kostarikas dabas bagātības un lieliskās brīvdienu pavadīšanas iespējas.
Slavenais Panamas kanāls iekasē maksu par tā izmantošanu, un tā ir tieši atkarīga no peldlīdzekļa svara. Vismazāko maksu vēsturē – 36 centus – ir samaksājis kāds amerikāņu piedzīvojumu meklētājs Ričards Haliburtons, kurš bija nolēmis kanālu šķērsot peldus.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
