Ja paveras apkārt, vēl joprojām var ieraudzīt nelielos kostarikāņu ciematus, kas piedāvā ikdienišķas ērtības un nav pārsātināti ar sārtajiem angļiem un daudzdzīvokļu namiem. Tikai 36 kilometru attālumā no skaista ceļa Nikoja – Klusā okeāna krasts Jūs atradīsiet apdzīvotu vietu vārdā Playa Samara.
Šim ciematam piemīt spēja atjaunot spēkus. Tas vilina apskatīt Kostarikai raksturīgas ainavas - skarbas, dabiskas, mierīgas. Oktobrī tur ir lietus sezona, tāpēc elpu aizraujošo zilās jūras apskaloto krasta ainavu nomaina haki krāsas palete, ko veido visapkārt esošo kalnu upju atnestais sarkanbrūnais ūdens, koku zari un krītošas lapas.
Playa Samarā valda dabiska harmonija, tai ir tikai jāļaujas. Oktobra brāzmainais laiks, pērkons, zibens ironiskā kārtā šo vietu padara par mierīgu kabatu Klusā okeānā krastā. Mežu iemītnieki slēpjas, kamēr lietus kā čurkstošs grils gāžas lejā uz zemi un padara skaļākas ūdens straumes, kas tek lejup pa mīkstajām kalnu aizām. Kad lietusgāzes beidzas, varžu simfonijās, putnu dziesmās un kukaiņu sanēšanā var sajust atdzīvošanos.
Miers Samarā ir dabisks un īsts, vietējie iedzīvotāji, gluži tāpat kā dzīvnieki, harmoniski pārdzīvo ik dienu, neskatoties uz laika apstākļiem. Nesen nozīmīgākais pilsētas tilts, kas savienoja Playa Samaru ar Playa Karillo, pārlūza divās daļās kā tāds salmiņš. Skolēni, strādnieki un ceļotāji tika iesprostoti viena vai otrā krastā, domājot par iespējamajiem risinājumiem. Panikas nebija, tikai plānošana un plāna izpilde. Pēc piecām dienām, lietum līstot, tika salabota pāreja.
Nav brīnums, ka Samaras un apkārtējo ciematu ļaudis ir tik draudzīgi un mierīgi – viņi dzīvo saskaņā ar apkārtējo vidi, ir laimīgi un pastāvīgi, viņus netraucē apkārtējās vides niķi. Ikviens rokas mājiens saņem priecīgu mājienu ar galvu vai roku. Ja Jūs vēlaties apsēsties un parunāt, pazūd laika izjūta. Līdz laikam, kamēr izveidojas attiecības. Kontakta uzsākšana tiek atstāta viesu rokās, jo vietējie jūt savu sociālo atšķirību un nevēlas, lai tā tiktu aizskarta.
Bet kad kontakts tiek nodibināts, robežas un atšķirības pazūd, noris patīkama un draudzīga saruna. Nav neparasti runāt stundām un stāstīt dzīves stāstus, pēc tam nobaudīt kopīgu kraukšķīgu dārzeņu un lielu un saldu banānu porciju, grauzdētas tortillas (kukurūzas plāceņi) un kāda vietējā zvejnieka noķertu zivi.
Vietējie zvejnieki labprāt paņems Jūs līdzi savos ikdienišķajos meklējumos netīrajās, bet ērtajās laivās (kas parasti nosauktas viņu draudzeņu, sievu un meitu vārdos) par apmēram 1/30 no ierastās kūrortu pilsētu cenas. Tas ir ļoti drošs un interesants veids, kā apskatīt robaino krasta līniju no citas perspektīvas – zvejojot, nirstot vai lūkojoties, kā viļņi triecas virsū rifiem un akmeņiem.
Playa Samara un Playa Karillo krasti iespējams ir vistīrākie un visjaukākie šajā piekrastē. Abus daļēji aizsargā rifi, kas nomierina viļņus pirms tie ietriecas smiltīs. Joprojām ir iespējams sērfot, bet viļņu augstums nevilina asu izjūtu cienītājus; viņi dodas tālāk uz dienvidiem vai ziemeļiem uz vilinošo Nosaru.
Kad brauksiet pa bruģēto Playa Karillo pludmales ceļu, kādā brīdī pieķersiet sevi mēmi lūkojoties uz šo skaistumu. Visapkārt nav blīvas apbūves, tikai netīrs lidmašīnu nolaišanās ceļš, ko vienu vai divas reizes izmanto Sansa vai Nature Air. Mašīnu atstājiet, kur vien vēlaties - visur Jūs esat plīvojošu zaļu palmu paēnā.
Patīkama Samaras ērtība it bruģētie ceļi. Lielākā daļas pilsētas ielu ir nolīdzināti vai bruģēti, ieskaitot arī piekrastes ceļu no Playa Karillo līdz pašam Panamas lielceļam. Braucot pa piekrastes ceļu ar trim tuneļiem, pārņem sajūta, ka esat pazudis, bet drošībā – citā pasaulē.
Kosta ir bēdīgi slavena ar tās milzīgajām ceļu bedrēm un grambām. Tā tas ir, ja Jūs pametat arī Samaras bruģētos ceļus. Vietējie cenšas, cik spēka, lai tās aizpildītu. Samarā, gluži kā it visur Kostarikā, lai ceļotu pa bezceļiem, apskatītu zili – zaļos kalnos, vislabāk ir braukt ar četru riteņu braucamrīku.
Samarā dzīvo galvenokārt kostarikāņi, bet ir jūtama arī eiropiešu klātbūtne gan veikalos, gan viesnīcās. Dažāda vecuma studenti ar visdažādāko izglītību no visas pasaules dodas uz turieni, lai apgūtu spāņu valodu. Daži studenti apmetas vienkāršās istabiņās un maksā par tām aptuveni 10 dolārus par nakti vai bauda arī daudz labāku viesnīcu piedāvājumu par 35 – 100 dolāriem. Nopietnāki studenti izvēlēsies dzīvot kopā ar kādu vietējo ģimeni un kādu nedēļu vai vairāk baudīt jautru un interesantu ģimenes dzīvi.
Citi ierodas uz vienu vai divām dienām caurbraucošā ekskursijā. Ievērojami vairāk ierodas Samarā kā primārajā vai sekundārajā apmešanas vietā. Privātais īpašums tur nav lēts, bet pagaidām nav arī pārmērīgi dārgs. Tas ir lētāks nekā citos kūrortu apgabalos, kā, piemēram, Tamarido vai centrālajā piekrastē, kur nākas iztērēt no 700000 līdz miljonam dolāru par samērā pieņemamu vietu.
Samarā ir iespējams atrast mājas ar skatu uz jūru, sākot no 400000 dolāru, ir pieejamas arī dažas kooperatīvās daudzdzīvokļu mājās dažu minūšu gājienā no pludmales 135000 dolāru robežās. Daudzas ir sākot no 35000 dolāriem līdz sešciparu skaitlim atkarībā no atrašanās vietas. Pilsētā ir daži jauni nekustamā īpašuma biroji, un aizvien biežāk pilsētā parādās kravas mašīnas ar celtniecības materiāliem. Tā nenoliedzami ir pārmaiņu zīme. Tik laba atrāšanās vieta kā šī, ilgi nepaliek nepamanīta. Pārmaiņas jau ir jūtamas gaisā.
ABC nekustamo īpašumu birojs ir prezentējis dažus jaunus projektus – lielākas viesnīcas, Bali tipa villas un daudzdzīvokļu namus ar skatu uz okeānu. Samarai trūkst labu restorānu, un tas jau tiek risināts.
