Autors: BalticTravelnews.com
Avots: BalticTravelnews.com/Bild.de
Viduslaikos ceļotājs dienas laikā kājām veica apmēram 30 kilometrus, un arī zirga mugurā šis attālums bija tikai aptuveni divas reizes lielāks. Šodien mēs dienas laikā varam pārlidot pusi pasaules, vienā mirklī nokļūt no ielejas augstu kalnos un ceļot no vienas klimata un laika zonas uz citu tik ātri, kā nekad iepriekš. Travelnews.lv atgādina, ka ceļošana ir kļuvusi tik vienkārša, aizmirstot par veselības problēmām, kas var rasties straujā klimata maiņas dēļ. Izlasi un uzzini, kam pievērst uzmanību visvairāk.
Biežākās sūdzības ceļojumos ir par gremošanas trakta problēmām, ādas kairinājumu un infekcijas slimībām, ko pavada drudzis un kas var būt arī dzīvībai bīstamas (piemēram, malārija tiem, kas ceļo uz tropiem).
Reklāma
Taču mediķi runā arī par tā saukto ceļojumu jeb pārvietošanās slimību – kinetozi. Tās pirmie simptomi ir slikta pašsajūta, bieža žāvāšanās un bālums, kam vēlāk var pievienoties slikta dūša, vemšana, reiboņi, paātrināta sirdsdarbība, galvassāpes, pastiprināta svīšana un asinsrites traucējumi.
Kinetoze var parādīties, gan braucot automašīnā vai autobusā, gan ceļojot ar vilcienu un lidmašīnu, gan – pie noteikta viļņu garuma – arī uz kuģa. Kinetozes cēlonis ir viens un tas pats: mūsu smadzenes nespēj sabalansēt redzes iespaidus ar līdzsvara orgānu darbību. Visjutīgākie pret ceļojumu slimību ir bērni no četru gadu vecuma līdz pubertātes beigām. Maziem bērniem kinetozes simptomus nenovēro, bet senioru vecumā tie ievērojami samazinās.
Kā mazināt ceļojumu slimības nepatīkamās izpausmes? Braucot automašīnā, jāskatās uz priekšu braukšanas virzienā, fokusējot skatienu uz konkrētu punktu pie horizonta. Braucot autobusā, vēlams sēdēt pēc iespējas tuvāk autobusa priekšgalam. Uzmanību no nepatīkamajām sajūtām novērsīs sarunas, bet lasīšana simptomus pastiprinās. Vēlams ceļojuma laikā ieplānot pietiekami daudz pauzes, kā arī uzņemt daudz šķidruma, jo mūsu ķermeņa līdzsvara sistēma pastiprināti reaģē arī uz dehidratāciju. Atrodoties uz kuģa, vēlams uzturēties tā vidusdaļā vai uz augšējā klāja, kur iespējams kustēties, fokusēt skatienu uz horizontu vai apgulties uz klāja un aizvērt acis, ja kļūst sliktāk.
Vēl viena problēma, ar ko saskaras ceļotāji, kas ātrā tempā šķērso vairākas laika zonas, ir jetlag jeb diennakts ritma izjukšanas sindroms. Mūsu organisms – nomods, hormonālā sistēma, koncentrēšanās spēja, izsalkuma sajūta – ir pakļauts noteiktam dienas ritmam. Ja „ārējā” diena pēc vairāku stundu lidojuma vairs neatbilst mūsu „iekšējai” dienai, mēs jūtamies nelāgi, līdz organisms piemērojas jaunajam ritmam.
Mediķi aicina arī nejaukt bailes no augstuma ar augstuma slimību. Bailes no augstuma ir psiholoģiska problēma, kas var parādīties, kāpjot kalnā, atrodoties kādā augstā tornī, pat kāpjot pa stāvām kāpnēm; augstuma baiļu simptomi ir sirdsklauves un pastiprināta svīšana. Savukārt augstuma slimība ir nopietna fiziska saslimšana, ko rada samazināts skābekļa daudzums un kas statistiski katram sestajam var izraisīt pat dzīvībai bīstamus traucējumus, piemēram, plaušu tūsku. Turklāt izšķirošs pirmkārt nav absolūtais augstums, bet gan ātrums, ar kādu cilvēks pārvietojas augšup. Veselības problēmas var iestāties, jau pārsniedzot 2.500 metru augstumu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
