Saskaņā
ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm,
nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties - līdz
2022. gadam nodarbināto skaits palielināsies par aptuveni 50 tūkstošiem,
bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6%.
Reklāma
Tomēr
tautsaimniecības attīstību arvien būtiskāk ietekmē neatbilstības starp
darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu – veidojas speciālistu pārpalikums
humanitāro un sociālo zinātņu jomās, izteikti trūkst augstas kvalifikācijas
dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu un darbaspēka ar profesionālo
izglītību, ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas un ir
liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars.
Ministru
prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsver: “Lai
sekmētu straujāku ekonomikas izaugsmi, Latvijai ir nepieciešams darbaspēks ar
izcilu izglītību. Izglītības izvēle jauniešiem jāveic ļoti atbildīgi – rūpīgi
apsverot, vai attiecīgajā profesijā Latvijā būs darbs. Ar dabaszinātņu,
inženierzinātņu, kā arī profesionālo izglītību jau šobrīd ir vieglāk atrast
labi atalgotu darbu”.
IZGLĪTĪBAS SISTĒMA UN DARBA
TIRGUS DISPROPORCIJAS
Neatbilstība starp augstākās izglītības piedāvājumu un darba tirgus
pieprasījumu. Turpmākajos gados palielināsies speciālistu
pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās (2022. gadā pārpalikums
~10 tūkst.), vienlaikus iztrūkums veidosies pēc dabaszinātņu, IKT un
inženierzinātņu speciālistiem (2022. gadā iztrūkums ~16 tūkst.);
Iztrūkums pēc darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību. Pēdējo 10 gadu laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo
profesionālo izglītību sarucis par piektdaļu, līdzīgos tempos darbaspēka
piedāvājuma samazinājums būs vērojams arī turpmāk. Tā rezultātā vidējā termiņā
var veidoties darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību iztrūkums ~ 30
tūkst., pie tam iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās
grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā;
Liels jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas
specialitātes un prasmēm. Aptuveni 30% no
vispārējo vidējo izglītību beigušajiem neturpina mācības augstākās izglītības
līmenī, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazinās. Nemainoties šai
proporcijai, 2022. gadā vairāk nekā 25 tūkst. jauniešu bez iegūtas
profesijas vai prasmēm būs problēmas atrast darbu;
Liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars. Pašlaik vairāk nekā 90 tūkt. jeb aptuveni 9% no ekonomiski aktīvajiem
iedzīvotājiem bija pamatizglītība vai nepabeigta pamatizglītība, turklāt nav
sagaidāms, ka tuvākā nākotnē to īpatsvars varētu samazināties.
Darba tirgus disproporcijas var saasināt demogrāfijas izaicinājumi. Saskaņā demogrāfijas prognozēm, iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2022.
gadam var samazināties par vairāk nekā 60 tūkst., pie tam darbaspējas vecumā
iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits.
Demogrāfijas tendences nākotnē var kļūt par nozīmīgu šķērsli izaugsmei.
Lai mazinātu darba tirgus disproporcijas, nepieciešamas būtiskas izglītības piedāvājuma izmaiņas, kas kompleksi
risinātu gan izglītības piedāvājuma kvalitatīvos aspektus, gan nodrošinātu
nepieciešamo ietekmes mērogu uz darba tirgu. Ņemot vērā to, Ekonomikas
ministrija uzskata, ka līdz 2020. gadam izglītības piedāvājumam jāsasniedz
šādi mērķi:
· Vidējā vispārējā izglītībā ievērojami palielināt vidusskolēnu skaitu, kas spēj
sekmīgi nokārtot eksāmenus (izpildīt vismaz 50% vai sasniegt B2 svešvalodas
līmeni) matemātikā no 36% līdz 55%, dabas zinībās no 18% līdz 40% un
svešvalodās no 28% uz 65% no centralizēto eksāmenu licēju kopskaita.
· Augstākajā izglītībā jāpanāk augstskolu absolventu pieaugums eksaktajās un inženierzinātnēs
no 20% līdz 30% no kopskaita.
· Palielināt pieaugušo izglītībā iesaistītos no 5% uz 15% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.
· Samazināt jauniešu skaitu bez profesijas; panākt lai profesionālo izglītību izvēlas vismaz 50%
pamatskolu beigušo
Detalizēti ar Ekonomikas ministrijas
sagatavotajām darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm var iepazīties
Ekonomikas ministrijas mājaslapā: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/informativais_zinojums_par_darba_tirgus_videja_un_ilgtermina_prognozem/.
Darba
tirgus prognozes Ekonomikas ministrija izstrādā kopš 2008. gada. Darba tirgus
prognozes balstās Ekonomikas ministrijas izstrādātiem tautsaimniecības
attīstības un demogrāfijas mērķa scenārijiem. Mērķa scenārijs paredz
nosacījumus, lai Latvijas tautsaimniecība vidējā termiņā savā attīstībā panāktu
tādus izaugsmes tempus, kas nodrošinātu ikgadējo konverģenci uz ES vidējo
līmeni vismaz par 2-3 procentpunktiem.
Preses
konferencē rādītā prezentācija ir publicēta mājaslapā: https://em.gov.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
