Pirmais produkts ar BMW vārdu bija lidmašīnas dzinējs ar 19 litru darba tilpumu un 185 ZS jaudu. BMW Illa 1917. gadā izstrādāja Makss Frics, tā laika uzņēmuma galvenais dizaineris. Tas bija balstīts uz "palielināta augstas kompresijas" dzinēja principu darbam lielā augstumā. Frics savu dzinēju izstrādāja īpaši darbam lielā augstumā jau no paša sākuma, lai iegūtu maksimālu jaudu, izturību un efektivitāti. Viņš izmantoja atsevišķus risinājumus, kas jau bija pieejami, un apvienoja tos ar tādām inovatīvām detaļām, kā alumīnija virzuļi un īpaši lielam augstumam paredzētu karburatoru, kas ļāva pilotam pašam manuāli regulēt degvielas maisījumu, lai tas atbilstu skābekļa koncentrācijai gaisā. Sešu cilindru vienrindas dzinējs tādējādi spēja ģenerēt optimālu jaudu tieši tad, kad tas bija nepieciešams – aptuveni 2 000 metru augstumā. BMW Illa drīz vien tika uzskatīts par pasaulē labāko avio dzinēju.
Raksturīgā BMW Illa platforma tika nodota arī tālākajiem dzinējiem, jo tajā bija apvienots ideāls pamata tehniskais dizains ar inovatīviem risinājumiem, kas bija precīzi pielāgoti atbilstošajiem apstākļiem pēc nepieciešamības. 1920. gadu sākumā šo sistēmu pārņēma arī kravas automobiļu, autobusu, traktoru un laivu dzinējos. Tādu koncepciju izmantoja arī jaunajā "Bayern Kleinmotor" jeb "Bavārijas nelielajā dzinējā", kas tika izstrādāts divriteņu transportam. Daudzi Austrijas un Vācijas motociklu ražotāji, tai skaitā arī Bayerische Flugzeugwerke AG, izmantoja šos divu cilindru Boxer tipa dzinējus savos transportlīdzekļos. Līdzīgi kā Bayerische Motoren Werke, uzņēmums pēc Pirmā Pasaules kara vairs nedrīkstēja nodarboties ar savu primāro produktu, lidmašīnu, ražošanu, un tieši tad uzņēmums sāka ražot plašu klāstu citu transportlīdzekļu, ieskaitot motociklu ar nosaukumu Helios.
Reklāma
Jaunā sadarbība neaprobežojās tikai ar dzinēju piegādāšanu. 1922. gada Jūnijā Bayerische Flugzeugwerke AG pārņēma zīmola tiesības kopā ar BMW logo, ražotnēm un darbiniekiem, tādējādi nostiprinot savā īpašumā visas zināšanas un dzinēju dizaina plānus. Uzņēmuma pārsaukšana par Bayerische Motoren Werke AG kalpoja par jaunu attīstības platformu pārtapšanai par neatkarīgu dzinēju un automobiļu ražotāju. Tā kā Bayerische Flugzeugerke AG tika dibināts 1916. gada 7. martā, to uzskata arī par BMW dibināšanas dienu.
Spēcīgas koncepcijas, inovatīvi risinājumi un augsta līmeņa izturība.
Uzņēmuma jaunas ēras sākums un dzinēju kvalitātes reputācija ļāva ātri piepildīt turpmākos uzņēmuma plānus, pilnībā uzbūvēt pašiem savu motociklu. Arī galvenajam uzņēmuma dizainerim Maksam Fricam bija savs skaidrs redzējums par šo projektu, viņš vēlējās to balstīt uz pārbaudītu tehnoloģiju pamata koncepciju, apvienojot to ar inovatīviem jauno tehnoloģiju ieviešanas risinājumiem. Kamēr citi ražotāji vēl joprojām koncentrējās uz velosipēdu ģeometriju, Frics ar nodomu veidoja BMW R 32 apkārt dzinējam. Svarīgākā no inovācijām bija divu cilindru Boxer tipa dzinējs ar horizontāli pretim novietotiem cilindriem un 500 kubikcentimetru darba tilpumu, kā arī manuālu pārnesumkārbu, kas bija tieši pieskrūvēta pie dzinēja, un spēka pārnese tika realizēta ar vārpstas palīdzību, nevis ķēdes vai siksnas. Nākotnē šie risinājumi tikai vēl vairāk apliecināja savu nozīmi. Šie svarīgie rādītāji vēl joprojām nosaka BMW motociklu ar Boxer tipa, vai pretēji horizontāli novietotu divu cilindru dzinēju gaitas īpašības.
Jau no paša sākuma BMW R 32 tika pozicionēts kā premium produkts, jo tajā tika pielietoti sarežģīti uzbūves principi. Augsto transportlīdzekļa cenu pamatoja ar drošām gaitas īpašībām, kvalitatīvu uzbūvi un izturību. Šāda koncepcija ļāva zīmolam ātri iekarot īpaši augstas kvalitātes motociklu ražotāja reputāciju, un 1929. gadā uzņēmums kārtējo reizi uzstādīja latiņu ar jaunajiem 750 cc modeļiem. Inovatīvais motociklu presētā tērauda rāmis nodrošināja uzlabotu gaitas stabilitāti un piešķīra arī spēcīgu izskatu. Robustā āriene aizsāka arī "Vācu skolas" koncepciju motociklu būvē un noteica stilu visā tirgus segmentā.
Jau dažus gadus vēlāk BMW dizaina inženieri kārtējo reizi izraisīja sensāciju – sākotnēji sacīkšu trasē, kur jaunās mašīnas ar 500 cc darba tilpuma Boxer tipa dzinējiem uzvarēja vienas sacīkstes pēc otrām. Jaunas mobilitātes risinājumu dimensijas pavēra BMW R 5 dizaina prototips, kas tika atklāts tirgū 1936. gadā. Šādu lēcienu veicināja jauns dzinējs, kas spēja attīstīt 24 ZS jaudu, taču svarīgākais, ka pirmo reizi motociklu būvē tika izmantots cauruļveida rāmis ar koniskām, ovālām dubultām caurulēm konstrukcijas lejasdaļā. Ražošanas eksperti pielietoja inovatīvu, elektrisku inertas gāzes metināšanas metodi. Tas ļāva izvairīties no iepriekšējo modeļu lodēto savienojumu trūkumiem – lielas slodzes rezultātā tie lūza. Jaunais rāmis perfekti saderēja kopā ar teleskopisko dakšu, ko BMW bija prezentējis jau iepriekš savos R 12 un R 17 modeļos, kā pirmais sērijveida motociklu ražotājs. Ar kāju vadāma pārnesumu pārslēgšana nomainīja rokas sviru, kas piešķīra papildu sportiskumu jaunajiem modeļiem, jo iepriekš tāda metode tika izmantota tikai sacīkšu mašīnām. Aizmugurējās bremzes arī varēja vadīt ar kājas pirkstgalu. Sportisko raksturu pasvītroja arī dizaina kontūras. R 5 bija ne mazāk pamanāms kā elegantais sporta modelis, tā profils izcēlās konkurentu ar ierasto dizainu vidū.
Spītējot pieņēmumiem: viegla konstrukcija kā veiksmes faktors.
1928. gadā pēc Fahrzeuge Eisenach pārņemšanas BMW kļuva arī par automobiļu ražotāju. Rūpnīcā uz licences pamata uz Anglijā ražotā Austin Seven bāzes tika ražots Dixi 3/15 PS. Tam sekoja progresīvāks modelis BMW 3/15 PS, kam vēlāk sekoja modelis jau ar pašu BMW izstrādāto dizainu BMW 3/20 PS. Savukārt 1933. gada Berlīnes Autošovā uzņēmums izrādīja savas nākotnes ambīcijas ar BMW 303 modeli. Jaunais sešu cilindru vienrindas dzinējs zem garā pārsega un plašais interjers demonstrēja jauna līmeņa attīstību vidējas klases automobiļu klasē. BMW 303 priekšpusi rotāja divdaļīga, uz augšu izstiepta radiatora reste, kas bija pirmā mūsdienu tipisko nieru formas BMW režģu versija. Toties svarīgākais dizaina jaunievedums nebija pamanāms no pirmā acu skata. Cauruļveida rāmis ar mainīgiem starpsavienojumiem nodrošināja BMW 303 pārsteidzoši vieglu svaru. Ar šādu dizainu BMW galvenais dizaineris Frics Fidlers un viņa komanda pašos pamatos atkāpās no tā laika vispārpieņemtajiem autobūves principiem. Valdīja pārliecība, ka tikai smags automobilis var nodrošināt stabilitāti un tādējādi arī drošu vadāmību. BMW 303 tieši pretēji bija viegls, kas ļāva tam viegli paātrināties, bez piepūles bremzēt un strauji izbraukt līkumus, pateicoties veiklajai vadāmībai.
Ar šādu neatkarīgu pieeju uzņēmums kārtējo reizi pierādīja, ka tieši tas ir ceļš uz panākumiem. Svara optimizācija turpmāk kļuva par BMW automobiļu attīstības pamatprincipu. Līdz pat šai dienai inteliģenti vieglas konstrukcijas risinājumi un tādas iezīmes kā BMW dubultā nieru formas radiatora reste, sešu cilindru vienrindas dzinējs un proporcionāli garš dzinēja pārsegs, kā arī plata riteņu šķērsbāze ir noteikušas zīmola modeļu raksturīgās īpašības.
Inovāciju spēks kā preču zīme.
Pēckara periodā BMW AG baudīja arī augsta līmeņa reputāciju, kā kvalitatīvu transportlīdzekļu ražotājs ar izsmalcinātiem tehniskiem risinājumiem. Uzņēmuma vadība izlēma izmantot uzņēmuma tēlu luksus klases sedanu ražošanā. Līdzās elegantām virsbūves stila kontūrām un plašām salona proporcijām BMW 501, kas tika atklāts 1951. gadā sniedza arī plašu izsmalcinātu detaļu klāstu, kas bija orientēts uz izmeklētas mērķauditorijas iztēles piepildījumu. Tomēr tik pat iespaidīgi tehniskie rādītāji sekoja tikai 1954. gadā, kad BMW radīja "Baroka eņģeli", ko darbināja astoņu cilindru dzinējs, kura karteris un cilindru bloks bija izgatavots no alumīnija. Tas bija pirmais vieglmetāla V8 dzinējs, ar kuru tika aprīkots sērijveida automobilis. Vēl jaudīgāka dzinēja versija darbināja 150 ZS BMW 507 rodsteri, kas tika atklāts 1955. gadā un kļuva par patiesi ikonisku leģendu.
Ierobežotais pieprasījums pēc ekskluzīviem un dārgiem modeļiem 1950. gados nozīmēja, ka uzņēmuma inovāciju spēks nevarēja atspoguļoties augstos sagaidāmajos pārdošanas rezultātos. Tā vietā veiksmes trajektorijai nepieciešamo impulsu deva vidējā klase. "Jaunā klase", kas tika prezentēta 1961. gadā bija domāta tiem pircējiem, kas tiecās pēc kaut kā īpaša šajā automobiļu segmentā. BMW 1500 izstaroja neatkarīgu pieeju, tas bija četru durvju sedans, kur uzmanības centrā bija sportiskas gaitas īpašības. Tā četru cilindru dzinējs attīstīja 80 ZS un tas bija jādarbina ar benzīnu ar augstu oktānskaitli. Šasijā tika izmantota McPherson tipa piekare priekšpusē un diagonālās atsaites aizmugurējā asī, padarot automobili perfekti pielāgotu neitrālai vadāmībai līkumos. Inovatīvas riepas ar zemu profilu uzlaboja sānu sasveres noturību, bet lielās bremzes optimizēja ātruma samazināšanas koeficientu. BMW solīja radīt "Vislabāko vadītāja mašīnu" – kas pirmo reizi izskanēja kā reklāmas sauklis – un līdz 1971. gadam tika izstrādāts pilns modeļu klāsts, ko darbināja 130 ZS spēka agregāts.
Dzinēja un šasijas tehnoloģijas tika paņemtas no "Jaunās klases" arī divu durvju modelim, kas nāca klajā 1966. gadā. Par 5 centimetriem īsāka riteņu garenbāze un salīdzinoši kompakti izmēri ļāva vēl vairāk uzlabot vadāmības īpašības BMW 02 modeļu sērijā. Vispārsteidzošākais šo īpašību iemiesojums bija BMW 2002 turbo modelis. Tas bija pirmais sērijveida automobilis Eiropā, kurš aprīkots ar izplūdes turbīnu. Arī atgriešanos luksus automobiļu klasē iezīmēja inovatīvu dzinēju tehnoloģiju attīstība. Vienrindas dzinēji, kas tika atklāti 1968. gadā BMW 2500 un BMW 2800 modeļos, tika aprīkoti ar inovatīvu degšanas kameras ģeometriju. To izstrādē tika pielietota kalta kloķvārpsta ar septiņiem gultņiem un divpadsmit pretsvariem, kas nodrošināja tādu veiktspēju, kas atgādināja ar turbīnu aprīkotu dzinēju, un tā bija tipiska šo BMW dzinēju iezīme.
Premium, sportiskums, tehniska izsmalcinātība un inovatīvi risinājumi – tās bija iezīmes, kas ļāva BMW identificēt attiecīgo "nišu" un noteikt savu automobiļu unikālo raksturu. Neatkarīgu tehnisko risinājumu meklējumi turpināja noteikt uzņēmuma turpmāko virzību. Uz to norāda vairākas turpmākās attīstības pazīmes, ieskaitot, BMW Technik GmbH dibināšana 1985. gadā un pētījumu un inovāciju centra (FIZ) oficiālā atklāšana 1990. gadā.
1987. gada sākumā Ženēvas Autošovā tika atklāta jaunākā BMW 7. sērijas flagmaņa versija. BMW 750i bija pirmais divpadsmit cilindru modelis, kas noripoja no ražošanas līnijas Vācijā kopš 1930. gadiem. Tikai sešus mēnešus vēlāk tika atklāts BMW Z1. BMW Technik GmbH izstrādātā rodstera vienlaidus tērauda monokoka konstrukcija plastmasas ietvarā tika aprīkota ar noņemamām durvīm. Vēl viena automobiļa bez jumta tehnoloģiskā platforma nonāca uz ielām 2000. gadā. Intriģējošais BMW Z8 rodsters, ko darbināja spēcīgais V8 dzinējs ar 400 ZS jaudu. Stabilais alumīnija rāmis piešķīra automobilim nepārspējamu virsbūves stingrību un optimizētu svaru.
Efektīvas, intuitīvas vadības un tīkla tehnoloģiju priekšvēstnesis.
Transportlīdzekļu un tehnoloģiju attīstība EfficientDynamics kontekstā šodien iedrošina BMW uzsākt jaunu attīstības virzienu savos nākotnes modeļos. Tie piedāvās uzlabotu braukšanas baudījumu un turpinās degvielas patēriņa un izmešu vērtību samazinājuma tendenci. Līdzās turpmākajiem inteliģentas konstrukcijas svara optimizācijas un pārsteidzošas izsmalcinātības risinājumiem tajos pielietotas arī ārkārtīgi advancētas pretestības pielāgošanas tehnoloģijas, kas izstrādātas 2009. gadā atklātajā aerodinamikas testu centrā.
BMW Group rāda priekšzīmi ar jaunievedumiem vadības un tīkla tehnoloģiju jomās. Revolucionārā iDrive vadības sistēma tika pirmo reizi izmantota ceturtās paaudzes 7. sērijas BMW, un šodien to uzskata par līderi intuitīvas, ērtas un drošas automobiļa komunikāciju, informācijas un izklaides funkciju vadības risinājumu jomā. Šobrīd arī citi auto ražotāji izstrādā līdzīgas sistemātiskās koncepcijas. Ar šo sistēmu tiks aprīkota arī jaunākā luksus klases sedana paaudze, kur vadība jau tiks realizēta ar unikālo BMW žestu kontroles sistēmu. BMW pirmatklājēju jomu ar neatkarīgiem risinājumiem uzņēmās, kad tika atklāts pirmais Head-up projekcijas displejs sērijveida automobiļos 2004. gadā. Bayerische Motoren Werke bija pirmais automobiļu ražotājs pasaulē, kas sniedza neierobežotas piekļuves iespējas internetam automobilī jau 2008. gadā.
Tīrs braukšanas baudījums uz diviem riteņiem.
Ekskluzīvas inovācijas motociklu sektorā nodrošināja BMW AG ārkārtīgi lielus pozitīvus ieguvumus no pieaugošā entuziasma ceļošanā uz diviem riteņiem, kas strauji attīstījās 1970. gados. 1976. gadā uzņēmums atklāja BMW R100 RS kā pirmo sērijveida ražošanas motociklu, kura aerodinamiskās īpašības izstrādātas vēja tunelī. Tā revolucionārais izskats uzlaboja arī braukšanas komfortu lielā ātrumā. Tik pat inovatīvā vienas sviras svārsta piekare, ar kādu tika aprīkots BMW R 80 G/S tika prezentēta 1980. gadā. Tā nodrošina unikālas gaitas īpašības gan uz ceļa, gan bezceļa apstākļos. Jaunais modelis veidoja ārkārtīgi populārā tūrisma Enduro motociklu klases pamatu, un tas ir saglabājis savu popularitāti līdz pat šai dienai. 1988. gadā BMW bija pirmais ražotājs pasaulē, kas savus motociklus sāka aprīkot ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu, bet 1991. gadā pasaules pirmizrādi piedzīvoja trīskomponentu katalītiskais neitralizators. Visbeidzot BMW R 1100 RS, kas tika atklāts 1994. gadā ieviesa fundamentālas izmaiņas motociklu dizainā. Šī modeļa dzinēja dizains pirmo reizi pilnībā iekļāvās strukturālajā funkcijā, pārsteidzoši labi pildot galvenā rāmja lomu.
Pirmie premium automobiļi, kas radīti ilgtspējīgai mobilitātei.
Gandrīz 80 gadus pēc pirmā automobiļa izstrādāšanas pēc inteliģentajiem vieglas konstrukcijas dizaina principiem, BMW Group ienāk konceptuāli jaunā teritorijā ar BMW i zīmolu, kura pamatā ir ilgtspējīgas mobilitātes attīstība. Pilnīgi jaunā LifeDrive automobiļu arhitektūra ir izstrādāta īpaši BMW i automobiļiem, ar uzsvaru uz alumīnija šasiju (gaitas modulis) un pasažieru kapsulu (dzīves modulis), kas izgatavota no stiprinātas oglekļa šķiedras plastmasas (CFRP). Šī koncepcija ir radījusi pasaulē pirmo premium automobili, kas no sākuma līdz beigām ir pilnībā izstrādāts elektroautomobiļiem vai plug-in hibrīda automobiļiem.
Šāda globāla pieeja tiek izmantota tikai ar vienu mērķi – veicināt ievērojamu svara samazinājumu un attīstīt jaunas dizaina iespējas. CFRP un alumīnija izmantošana kompensē akumulatoru svaru. Tie savukārt ir izvietoti automobiļa grīdā, kas ietaupa vietu salonā un veicina dinamiskas gaitas īpašības. BMW i zīmols īpašu nozīmi piešķir tieši ilgtspējībai, pateicoties dabīgu un pārstrādājamu materiālu izmantošanai, turklāt arī pašā ražošanas procesā. CFRP komponenšu pamata materiāla - oglekļa šķiedru ražošanā tiek izmantota tikai no atjaunojamiem resursiem iegūta enerģija – tieši tāpat notiek arī BMW i automobiļu montāža. Zināšanas un pieredze, kas iegūta BMW i automobiļu izstrādē nozīmē, ka šodien BMW Group ir vadošais spēlētājs individuālās mobilitātes ilgtspējīga dizaina risinājumu jomā, kas nav atkarīgi no fosilā kurināmā.
