Foto: Dabas aizsardzības pārvalde
Autors: Elīna Ezeriņa
Avots: Dabas aizsardzības pārvalde
Pēc garās ziemas guļas pamestās lapsu vai āpšu alās pamodušies ir jenotsuņi. Tāpēc sestdien, 29. aprīlī Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu interesentu uz Noslēpumainā jenotsuņa dienu Līgatnes dabas takās.
Plkst. 12.00 visiem interesentiem būs iespēja doties gida pavadībā dzīvnieku vērošanas pārgājienā pa dabas takām. Savukārt no plkst. 12.00 līdz 16.00 Līgatnes dabas taku teritorijā esošajā Dabas izglītības centrā "Pauguri" interesentiem būs iespēja izzināt jenotsuņu noslēpumaino dzīvesveidu, kopā ar izglītības centra pārstāvjiem darbojoties radošajās darbnīcās un spēlēs. Savvaļas dzīvnieku kopēja Velga Vītola dalīsies fotostāstos par Līgatnes jenotsuņiem.
Reklāma
"Līgatnes dabas takās mīt trīs jenotsuņi – brāļi Jēcis, Pēcis un Pūks. Šajā pavasarī visi trīs brāļi svinēs septiņu gadu jubileju. Viņi šeit ieradās trīs mēnešu vecumā no Burtnieku puses, kur tie bija atrasti pie izvandītas jenotsuņu alas. Visi brāļi pēc izskata ir līdzīgi, labprāt turas kopā un savā starpā gandrīz nestrīdas. Pēc raksturiem gan brālīši ir atšķirīgi, un to vislabāk var pamanīt reizēs, kad jenotsuņus vēlas apskatīt veterinārārsts. Šādos briesmu gadījumos Pūks mēdz šņākt, rūkt, rādīt zobus un mēģina iekost. Jēcis un Pēcis labprātāk izliekas par beigtiem, pirms tam gan mēģinot dabas taku darbiniekus aizbiedēt ar smaku," stāsta DAP Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.
Latvijā jenotsuņi sastopami jau teju 70 gadus. Pirmie no tiem ieklīda 1943. gadā no Krievijas, savukārt 1948. gadā Latvijā apzināti tika ievesti 35 šīs sugas īpatņi, lai papildinātu medījamo dzīvnieku sugu skaitu. Jenotsuņi šeit ir labi iedzīvojušies un pašlaik Latvijā sastopami gandrīz 40 tūkstošu šīs sugas pārstāvju.
Līgatnes dabas taku jenotsuņi ir diezgan noslēpumaini dzīvnieki. Šie ir vienīgie dabas taku iemītnieki, par kuriem nekad nevar skaidri zināt, kad tie iznāks no savām atpūtas vietām un ļaus apmeklētājiem priecāties par savu glīto izskatu. Tomēr siltas, saulainas pēcpusdienas Jēcim, Pēcim un Pūkam ļoti patīk, un bieži tie redzami visi trīs rindā sēžot un vērojot apmeklētājus, kas atnākuši ciemos. Tāpēc prognozējam, ka vislabāk šie noslēpumainie dzīvnieciņi būs redzami 13.00-14.00.
Pasākumu organizē Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru "Līgatnes novada kultūras un tūrisma centrs".
Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem.
Interesanti fakti par jenotsuni:
• Jenotsuns ir augumā mazākais suņu dzimtas dzīvnieks Latvijā;
• Briesmu gadījumā parasti nevis bēg, bet cenšas noslēpties, bet, ja nevar noslēpties, mēdz palaist smaku un izlikties par beigtu.
• Jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimtas dzīvnieki, kas dodas ziemas snaudā (parasti no oktobra beigām līdz martam).
• Jenotsuņi nemēdz riet. Tie rūc, kad ir nobijušies vai dusmīgi, bet saziņai vienam ar otru izmanto dažādas skaņas, kas izklausās pēc klaigāšanas, svilpšanas vai smilkstēšanas.
• Jenotsuns jeb Tanuki ir nozīmīgs tēls japāņu folklorā. To parasti attēlo kā dzīvespriecīgu, nebēdnīgu dzīvnieciņu ar apaļu vēderiņu un muļķīgu sejas izteiksmi, kas vairo labklājību un nes laimi.
• Jenotsuņa zinātniskais nosaukums Nyctereutes procyonoides ir atvasināts no grieķu valodas, "nycto" nozīmē "nakts", "ereutes" nozīmē "klejotājs" (nakts klejotājs).
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
