Autors: Līga Mūrniece
Avots: Latvijas Dabas muzejs
2008.gada 24. oktobrī plkst. 11.00 Latvijas Dabas muzejā (LDM) notiks preses konference, kurā LDM ornitologs Dmitrijs Boiko ziņos par ziemeļu gulbju (Cygnus cygnus) pētīšanas projekta „Ziemeļu gulbis- ekoloģija un aizsardzība Latvijā (2007.- 2009. gads)” rezultātiem. Šis ir pirmais projekts Eiropā, kurā jauno ziemeļu gulbju pētīšanai tikusi izmantota satelītu izsekošana. Projektu finansiāli atbalsta Latvijas Vides Aizsardzības fonds (LVAF).
Projekta ietvaros 2007. gada augustā ornitologs dažādās Latvijas vietās veica 10 jauno ziemeļu gulbju aprīkošanu ar satelītu raidītājiem, atkārtoti satelīta raidītāji tika uzlikti vēl 5 ziemeļu gulbjiem šā gada augustā. Līdz šim pielietotā ziemeļu gulbju pētīšana izmantojot kakla gredzenus neļāva ornitologiem noskaidrot vēl neizzinātos gulbju migrācijas procesus. Ornitologi nespēja gūt informāciju par ziemeļu gulbju migrācijas ceļiem, par to uzturēšanās vietām pārlidojumu starplaikos, kā arī to, kur uzturas un pulcējas jaunie putni, kas vēl nav sākuši ligzdot. Tādēļ D. Boiko, saņemot LVAF finansiālo atbalstu, izlēma pielietot līdz šim vēl nebijušu gulbju pētīšanas paņēmienu – tos aprīkojot ar satelītu raidītājiem. Sekojot līdzi satelīta raidītāju sniegtajam signālam, ornitologam ir iespēja iegūt informāciju par gulbju atrašanās vietu, un, analizējot to, gūt atbildes uz interesējošajiem jautājumiem.
Satelītu raidītāju uzlikšanas procedūra bija sarežģīta un sākotnēji, 2007. gada 2. augustā uzsākot šo projektu, nebija iespējams noteikt vai tā būs veiksmīga. Projekta turpmākajā gaitā vairākkārtīgi nācās saskarties ar dažādām neparedzētām tehniskām grūtībām, tomēr šā gada laikā ir iegūti nozīmīgi dati, kas jau snieguši informāciju par ziemeļu gulbju spalvu maiņas vietām, migrācijas ātrumu un migrācijas ceļiem.
Arī katrs no mums var palīdzēt ornitologam viņu pētījumos. Tādēļ D. Boiko aicina, ja kāds ir ievērojis ar zilu vai dzeltenu kakla gredzenu apgredzenotu ziemeļu gulbi, vai ir pamanījis to ligzdošanas vietas, ziņot, zvanot pa telefonu 2 6416423, vai rakstot e-pastu uz adresi Dmitrijs.Boiko@ldm.gov.lv.
Ziemeļu gulbju satelītu raidītāju pētīšanas projekta rezultāti
Ziemeļu gulbju (Cygnus cygnus) pētīšanas projekta „Ziemeļu gulbis - ekoloģija un aizsardzība Latvijā (2007.- 2009. gads)” rezultātu apkopojums:
Ziemeļu gulbju spalvu maiņas vietas atrodas Krievijas Ziemeļos aiz polārā loka, apmēram 1400 km Z/A virzienā no šķilšanās vietām. Gulbju migrācijas ceļš no Latvijas vel tālāk uz Poliju, tad uz Vāciju, tad dodas atpakaļ uz Latviju, savukārt no Latvijas to ceļš tālāk ved uz Krieviju (Latgales pusē gredzenotajiem ziemeļu gulbjiem), vai no Somijas uz Krieviju (Kurzemes pusē gredzenotajiem ziemeļu gulbjiem). Ir noskaidrots gulbju migrācijas ātrums, nosakot, ka migrācijas laikā jaunie ziemeļu gulbji dienas laikā var nolidot līdz pat 300 km.
Parasti mirstība jaunajiem apgredzenotajiem ziemeļu gulbjiem ir 30 %. Lai noskaidrotu mirstību ar raidītājiem aprīkotajiem ziemeļu gulbjiem, būtu jāveic vēl plašāks to pētījums, jo dotajā pētījuma projektā nav iespējams gūt objektīvus datus un secināt ziemeļu gulbju mirstības procentu, jo aprīkoto gulbju skaits ir pārāk mazs.
D. Boiko norāda: „Uzskatu, ka projekts ir sevi attaisnojis, jo esam ieguvuši unikālu informāciju. Līdz šim nevienam nebija zināms, kādās vietās notiek jauno ziemeļu gulbju spalvu maiņa. Šī projekta rezultāti mums sniedz informāciju, ka jauno ziemeļu gulbju spalvu maiņas vietas ir Krievijas Ziemeļos, aiz polārā loka apmēram 1400 km Z/A virzienā no šķilšanās vietām. Esam ieguvuši informāciju par to, ka migrācijas laikā jaunie ziemeļu gulbji dienas laikā var nolidot līdz pat 300 km.”
Šogad D. Boiko ir turpinājis ziemeļu gulbju gredzenošanu. No 2003. gada Latvijā ir apgredzenoti 505 gulbji. No tiem visvairāk gulbji apgredzenoti tika 2005. gadā, kopskaitā 104 gulbji, 2006. gadā tika apgredzenoti 90 gulbji, 2007. gadā – 160 gulbji, šogad – 109 gulbji. Pēdējā gada rādītāju izmaiņas saistītas ar ziemeļu gulbju ziemošanai nepiemērotiem laika apstākļiem, jo gulbji daudz spēka patērē ziemošanas vietās cīnoties ar augstumu un atlido uz ligzdošanas vietām novārguši.
D. Boiko norāda, ka projekts būtu jāturpina, lai līdz galam noskaidrotu gulbju mirstību dažādos vecumos, tāpat būtu jānoskaidro kā klimata izmaiņas ietekmē ziemošanas vietu izmaiņas, gulbju migrācijas pārlidojumu laikus. D. Boiko: „Klimata izmaiņas īpaši pēdējos gados ir ietekmējušas gulbju uzvedību, līdz ar to pašlaik ir vispiemērotākais laiks šīs saiknes pētīšanai.” D. Boiko izsaka pieļāvumu, ka varbūt pēc 20 gadiem klimats būs izmainījies tik ļoti, ka ziemeļu gulbji prom vairs nelidos. Nākamā gada vasarā Boiko ar domubiedriem plāno doties Uz Krievijas Ziemeļiem, lai mēģinātu atrast Latvijā gredzenotos ziemeļu gulbjus.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
