Amatnieku darbnīcas aptvers alvas un bronzas liešanu, šaušanu ar loku un lingošanu, šķēpu un cirvju mešanu, dravniecības rīku un ārstniecības augu noslēpumu atklāšanu, graudu smalcināšanas ar graudberzi paraugdemonstrējumus, audumu aušanu un pīšanu, tīklu siešanu, seno rotu un ādas izstrādājumu gatavošanu, sveču liešanu, keramiku. Apmeklētāji aicināti līdzdarboties un mācīties seno amatu prasmes no "Senās vides darbnīcas", "Alvas lējēju brālības", "Ugunszīmes", "Vilkaču", "Senzemes", "Trokšņu ielas", "Gerdenes" meistariem, kā arī no Olitas Šporas, Daumanta Kalniņa, Riharda Vidzicka un Jura Šteiseļa - seno amatu prasmju pārvaldītājiem.

Pasākuma gaitā būs tikšanās ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoru, Dr. hist. Arni Radiņu, arheologu, Dr. hist. Jāni Apalu - zemūdens arheoloģijas aizsācēju Latvijā, Āraišu ezerpils atklājēju un rekonstrukcijas autoru, arheoloģēm Zigrīdu Apalu, Iritu Žeieri, LU Latvijas vēstures institūta direktoru, Dr. hist. Gunti Zemīti. Diskusiju par latviešu tautas izveidošanos vadīs arheologs, Dr. habil. hist. Andrejs Vasks.

Par pieejamām cenām būs iegādājami arī pieprasītākie Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izdevumi: "Latviešu tautastērpi" 3. sējumos, "Arheoloģiskās liecības par apģērbu Latvijā 13.-18.gadsimtā", "90 Latvijas gadi", ceļvedis "Āraišu arheoloģiskais muzejparks", "Latviešu tradicionālā virtuve, "Kurši senatnē", "Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ceļvedis", avīze "Latviešu saknes" u.c.

Detalizēta amatu dienas programma - pielikumā.

Āraišu arheoloģisko muzejparku veido 9.-10.gs. latgaļu nocietināta dzīves vieta (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un tās rekonstrukcija; 14.-17. gs. viduslaiku pilsdrupas (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un t. s. Meitu sala, ar akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijām, kuri ir izvietoti 12 ha lielā teritorijā Āraišu ezera krastā, ap 7 km no Cēsīm. Kopš 90. gadu sākuma arheologa, Dr. hist. Jāņa Apala vadībā to attīstīja kā Baltijā pirmo brīvdabas arheoloģisko muzeju.

Citu līdzīgu muzeju vidū Eiropā Āraišu arheoloģiskais muzejparks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu, kas pozitīvi kontrastē ar mūsdienu urbāno vidi.

Kopš 2008. gada 1.janvāra Āraišu arheoloģiskais muzejparks ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja filiāle.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir lielākā latviešu tautas muzejisko vērtību krātuve. Tas dibināts 1869. gada maijā kā Rīgas Latviešu biedrības muzejs. Kopš 1920. gada muzejs atrodas Rīgas pilī. 1924. gadā tas ieguvis valsts muzeja statusu. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme. Muzeja kolekcijās ir gandrīz   10... priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u.c. Latvijas vēstures liecības.

13.jūnijā, no 11.00 līdz 18.00,

ĀRAIŠU SVĒTKI "Latviešu saknes"

Seno amatu diena un Zaļais tirgus

Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā

PROGRAMMA

No 11.00 līdz 18.00 Zaļais tirgus (SIA Ekospar)

Ēdināšanas serviss "Solo"

LNVM izdevumu un avīzes "Latviešu saknes" tirdzniecība

Seno tērpu pielaikošana un fotografēšanās Seno amatu demonstrēšana

12.00, 13.00, 14.00, 15.00 Organizētas ekskursijas gida pavadībā pa Āraišu arheoloģisko muzejparku

12.00 Pasākuma atklāšana (LNVM direktors Arnis Radiņš, arheoloģe Zigrīda Apala)

Filmas "Brīvdabas arheoloģijas muzeji Eiropā" prezentācija (veidotāji - Museo Civico Archeologico Etnologico di Modena, Parco Archeologico e Museo all’Aperto della Terramara di Montale - Itālija. Filma tapusi projekta live ARCH ietvaros)

SIA "Piebalgas alus" jaunā produkta "Ezerpils alus" prezentācija.

12.20 - 12.50 Referāts "Latviešu saknes" (LNVM direktors, Dr. hist. A. Radiņš)

13.00 - 13.30 Referāts "Cēsis zem Cēsīm. Arheoloģiskais ieskats senpilsētā" (arheoloģe Zigrīda Apala)

13.40 Alvas ("Alvas lējēju brālība") un bronzas ("Senās vides darbnīca") liešanas paraugdemonstrējumi. Šķēpu un cirvju mešanas paraugdemonstrējumi, šaušana ar loku, lingošana, cirvju mešana ("Senzeme", "Ugunszīme").

13.50 Filma "Brīvdabas arheoloģijas muzeji Eiropā" (veidotāji - Museo Civico Archeologico Etnologico di Modena, Parco Archeologico e Museo all’Aperto della Terramara di Montale - Itālija. Filma tapusi projekta live ARCH ietvaros)

14.00 - 14.30 Referāts "Meža dravniecība Latvijā" (Dr. hist. Jānis Apals)

(Pēc referāta - J. Apala grāmatas "Āraišu arheoloģiskā muzejparka ceļvedis" parakstīšana)

14.40 Dravniecības paraugdemonstrējumi (Rihards Vidzickis, Jānis Šteiselis, "Senzeme").

Dzied folkloras grupa "Dzieti". Medus tirdzniecība - (Jānis Sietiņsons). Ārstniecības augu demonstrēšana ("Trokšņu iela", "Gerdene"). Graudu smalcināšanas ar graudberzi paraugdemonstrējumi ("Senās vides darbnīca").

14.50 Filma "Brīvdabas arheoloģijas muzeji Eiropā" (veidotāji - Museo Civico Archeologico Etnologico di Modena, Parco Archeologico e Museo all’Aperto della Terramara di Montale - Itālija. Filma tapusi projekta live ARCH ietvaros).

15.00 - 15.30 Referāts "Tekstilijas. No atraduma līdz rekonstrukcijai. 8. - 17. gs." (arheoloģe Irita Žeiere).

(Pēc referāta I. Žeieres grāmatas "Arheoloģiskās liecības par apģērbu latvijā 13. - 18. gadsimtā" parakstīšana)

15.40 Aušanas, pīšanas, vērpšanas paraugdemonstrējumi (Aušana vertikālajos stāvos - "Senās vides darbnīca", Dagnija Kupče, "Gerdena", mežģītais pinums - "Senzeme", vērpšana - "Senās vides darbnīca", "Trokšņu iela", celošana - "Alvas lējēju brālība", "Gerdene", "Vilkači", "Senzeme", audeņu aušana - "Senzeme", "Trokšņu iela", adatas pinums - "Trokšņu iela", "Senās vides darbnīca", "Gerdene", bronzas riņķīšu ieaušana villainē - Dagnija Kupče.)

Ādas izstrādājumu izgatavošana - Olita Špora

15.50 Filma Brīvdabas arheoloģijas muzeji Eiropā (veidotāji - Museo Civico Archeologico Etnologico di Modena, Parco Archeologico e Museo all’Aperto della Terramara di Montale - Itālija. Filma tapusi projekta live ARCH ietvaros)

16.00 - 16.30 Referāts "Baltijas somu komponents latviešu tautas izveidē. Kopējais un atšķirīgais." (Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors, Dr. hist. Guntis Zemītis)

16.40 Seno rotu gatavošana ("Gerdene", Daumants Kalniņš), Tīklu siešana ("Trokšņu iela")

16.40 Diskusija "Latviešu saknes" (vada Dr.habil. hist. Andrejs Vasks)

17.30 Apdedzināto māla podu izņemšana no ugunskura ("Senās vides darbnīca". Vada arheoloģe Baiba Dumpe)

( Dzied "Trokšņu iela")

Pasākuma dalībnieki:

"Senās vides darbnīca" - bronzas liešana, graudberzis, urbšana, keramika,

adatas pinums, aušana vertikālajos stāvos;

"Senzeme" - lokšaušana, cirvja mešana, sveču liešana, rotējošo ierīču

demonstrēšana (roku dzirnu, podnieku ripas u.c.), mežģītais pinums, celošana, audeņu aušana, virvju kreklu darināšana, dravniecības demonstrēšana;

"Trokšņu iela" - ārstniecības augu demonstrēšana, tīklu siešana, adatas pinums, vērpšana, audeņu aušana;

"Alvas lējēju brālība" - alvas liešana, celošana;

"Gerdene" - metāla rotu gatavošana, niedru stabuļu gatavošana, aušana vertikālajos stāvos, derīgo augu demonstrēšana, celaiņu aušana;

"Ugunszīme" - lokšaušana, šķēpmešana, aušana, pīšana;

"Vilkači" - celošana, pīšana, adatas pinums, keramika, dziedāšana;

Olita Špora - ādas izstrādājumu gatavošana;

Rihards Vidzickis, Juris Šteiselis - dravniecības darbarīku izgatavošana un demonstrēšana;

Dagnija Kupče - aušana vertikālajos stāvos, bronzas riņķīšu ieaušana;

Daumants Kalniņš ("Seno rotu kalve") - seno rotu gatavošana un stāstījumi;

Jānis Sietiņsons - medus tirdzniecība;

SIA Ekospar Ekoveikaliņš (direktore Sandra Putāne) - zaļais tirgus.

Pasākuma atbalstītāji - Piebalgas alus, SIA Ekospar Ekoveikaliņš, Ēdināšanas serviss "Solo".