ADVENTES KONCERTS Rīgas Sv. Pētera baznīcā 11.decembrī 16.00 Rīgas jauniešu brāsbends
Ansambļa repertuārā baroka un renesanses komponistu skaņdarbi Boļeslava Voļaka aranžējumā un pārlikumā metāla pūšamajiem instrumentiem. Aranžētājs ir Rīgas jauniešu Brāsbenda dibinātājs, diriģents un mākslinieciskais vadītājs, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra trombonu grupas koncertmeistars un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Brāsbenda pamatkodolu mūziķis un pedagogs izveido pirms trīspadsmit gadiem, muzicējot kopā ar saviem talantīgākajiem Emīla Dārziņa vidusskolas audzēkņiem, kas pirmo reizi stājas publikas priekšā 1999. gada Senās mūzikas festivālā.
Reklāma
Adventes koncerta repertuārā Nikolai, Palestrīna, Šūberts, Handelis un tradicionālas Ziemassvētku melodijas. Pie ērģelēm Pēteris Vaickovskis.
Brāsbends iestudē ne tikai pazīstamu klasiķu darbus, Boļeslavs Voļaks klausītāju ieved plašā liturģiskās mūzikas skanējuma spektrā. Semjuels Šaidts/Semuel Sheidt 1587-1654, Antonio Bertali 1605-1669, Mihaels Pratoriuss/ Michael Praetoriuss 1571-1621, Morics fon Hesens/ Moritz von Hessen 1572-1632, Gabriels di Kanaredžio/ Gabrieli di Cannaregio 1510-1586 un Johans Sebastians Bahs/ Jochan Sebastian Bach.
Šaidts ir pirmais starptautiski pazīstamais tā laika vācu jaunā viļņa komponists, kas garīgajā mūzikā izmanto Romas baznīcas liturģiskās mūzikas elementus. Bertali baznīcas mūzikas partitūras vēl šodien glabājas Vīnes Karaliskā galma bibliotēkā. Pretoriuss iegūst popularitāti attīstot līdz šim neizmantotas muzikālās formas iespējas garīgajā mūzikā, tā veicinot lielāku savstarpēju saprašanos protestantu un katoļu vidū. Pretoriuss, īstajā vārdā Mihaels Šulce, dzimis vācu luterāņu garīdznieka ģimenē, Frankfurtē iegūst mūzikas izglītību un strādā kā ērģelnieks Frankfurtes baznīcā. Pirmās kompozīcijas viņš piedāvā galma orķestrim 1602. gadā un ir viens no modernākajiem tā laika komponistiem, kura mesas un himniskās kantātes klausās visa vācu protestantiskā baznīca, ko īpaši uzteic karaliene Elizabete. Pretoriuss ir viņas mīļākais komponists. Viņa liturģiskajā mūzikā seko Venēciešu skolai, tur tāpat kā komponista pseidonīmā, jūtama spēcīgā itāļu ietekme, lai gan līdz pat mūža beigām komponists kalpo Drēzdenes galmā kā kapelmeistars.
Bahs apvieno visus tā laika pielietojamos mūzikas žanrus, viņa daiļradē polifonija sasniedz patiesu attīstības kulmināciju, veidojot savu akordu funkcionālo attīstību loģiku, kurai raksturīga emocionalitāte un apcerīgums.
Emocionālā baroka laika mūzika Adventes laikā mums atgādina par pasaules ciešanām un nebeidzamo cerību, ļaujot gremdēties liturģiskajā mūzikā kā dziļi filozofiskā matērijā.
IEEJA BEZ MAKSAS.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
