Autors: Ingrīda Lukašēviča
Avots: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Trešdien, 2012. gada 5. septembrī, pulksten 18:00 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs akcijas "Mācību nedēļa pieaugušajiem - 2012" ietvaros aicina uz ekskursiju izstādē "Atdzimt no pelniem. Rīga 1812. gada karā". Ekskursiju vadīs izstādes autore vēsturniece Guna Vainovska.
Izstādē eksponēti unikāli muzeja krājuma materiāli, kas stāsta par Rīgu 19. gadsimta sākumā, kā arī par 1812. gada kara izraisītajiem notikumiem Rīgā - Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanu un to atdzimšanu jaunā, mūsdienīgā veidolā. Izstādē no muzeja krājuma eksponētās gleznas, litogrāfijas, medaļas, lietišķās mākslas priekšmeti, dokumenti, kartes, Rīgas plāni, ieroči, formastērpu detaļas, sniedz daudzpusīgu priekšstatu gan par personībām, kuru darbība būtiski ietekmēja notikumus Rīgā 1812. gadā, gan par Rīgu un rīdziniekiem pirms un pēc liktenīgajiem 1812. gada jūlija notikumiem.
Reklāma
Karš sākās 1812. gada 12. jūnijā, kad Napoleona armija sāka celties pāri robežupei Nemunai un iebruka Krievijas impērijas teritorijā. Franču galvenie spēki virzījās Maskavas virzienā, bet daļa armijas cauri Latvijas teritorijai devās uz St. Pēterburgu. Rīgas cietoksnis aizšķērsoja taisnāko ceļu 32 500 karavīru lielajam franču armijas 10. korpusam, kuru komandēja maršals Aleksandrs Makdonalds.
Rīga gatavošanos karam un iespējamam ilgstošam aplenkumam uzsāka jau pirms karadarbības sākuma. Pastiprināta uzmanība tika veltīta Rīgas kā cietokšņa nostiprināšanai: tika pastiprināti pilsētas nocietinājumi, papildināta artilērija, gatavoti rezervisti pilsētas aizsardzībai. Uz Pērnavu, Tērbatu un Vīlandi evakuēja pārvaldes iestādes. Pilsētu pameta arī daudzi turīgie rīdzinieki. Sākoties karam, par Rīgas ģenerālgubernatoru iecēla tag. Latvijas teritorijā esošās Krievijas armijas virspavēlnieku ģenerāli Magnusu fon Esenu, kurš 17. jūnijā pilsētā izsludināja kara stāvokli. No pilsētas pavēlēja izvest viegli degošus materiālus, bet ieveda lielus labības krājumus. Doma, Jēkaba un Jāņa baznīcas piepildīja ar labību un kara materiāliem. Rīgu gatavojās aizstāvēt ap 12 000 vīru liela krievu armijas daļa. Tika noteikti pilsētnieku pienākumi pilsētas aizstāvēšanā. Rīgai palīgā ieradās arī sabiedroto angļu lielgaballaivu eskadra, kas uzņēmās neļaut frančiem forsēt Daugavu...
Kā 1812. gada vasaras notikumi Rīgā attīstījās tālāk, ko tādejādi Rīga zaudēja un ko Rīga ieguva – par to ekskursijā.
Pulcēšanā muzeja vestibilā. Ieejas maksa – skolēniem, studentiem, pensionāriem 0,20 Ls; pārējiem 0,50 Ls.
Vairāk informācijas interneta vietnē www.rigamuz.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
