Autors: Anda Skuja
Avots: www.turaida-muzejs.lv
Gaisā jau smaržo pavasaris un klāt ir sulu laiks, kuru svarīgi nenokavēt. 10. un 11. aprīlī Turaidas muzejrezervāts no plkst.14.00 līdz 17.00 aicina visus uz Bērzu sulu dienām, kuru laikā notiks bērzu sulu degustācija un urbšanas demonstrējumi, kā arī apmeklētāji varēs uzzināt dažādas sulu raudzēšanas receptes un praktiskus padomus bērzu sulu vākšanā un lietošanā. Turaidas muzejrezervāts ir bagāts ar vairākām krāšņām bērzu audzēm un sulā, ko pavasarī iegūst tieši no koka, virmo viss zemes spēks. Koka dotā sula ir īsts dzīves eliksīrs, pavasara uzmundrinātājs, un jau izsenis tautā saka, ka šis dzēriens ir dzīvs.
Bērzu sulu dienās muzeja apmeklētāji, varēs iepazīties ar pareizu bērzu sulu urbšanas tehnoloģiju, ko gan sestdien, gan svētdien plkst. 14.00 demonstrēs muzeja speciālisti. Būs iespēja nogaršot gan svaigi tecinātas sulas, gan vienu un vairāku dienu raudzētas sulas, sajust to veldzējošo garšu nianses un iepazīties ar dažādajām piedevām, kādas senākos laikos un mūsdienās cilvēki pievienojuši sulām raudzēšanas procesā. Ikviens būs aicināts dalīties pieredzē sulu uzglabāšanas receptēs.
Šobrīd daba dāvā mums ne tikai bērzu sulas, bet arī vēlu, ar ūdeņiem pārpilnu pavasari. Daba, nometusi biezo sniega kārtu, mostas, pavasara ūdeņiem čalojot. Palu laiks šogad Latvijā, tostarp arī Turaidas pusē, atklāj gan vietējo ļaužu, gan novada viesu acīm neierastu ainavu – citkārt tik rāmā Gauja ir iznākusi no krastiem, upes senieleja ir ūdens piepildīta, ceļa uzbērumam kļūstot par savdabīgu dambi. Šāds palu laiks, ko precīzāk gan būtu dēvēt par plūdu laiku, šai pusē ilgus jo ilgus gadus nav piedzīvots. Zināms, ka 20. gadsimta 20. gados pavasaris ļaudis pārsteidzis ar ko līdzīgu. Rakstnieks Anšlavs Eglītis, kura tēvam dzejniekam Viktoram Eglītim pēc agrārreformas 1922. gados tika piešķirta jaunsaimniecība Inciema muižas centrā, savā grāmatā „Pansija pilī” spilgti apraksta savas tā laika sajūtas: „...nokāpuši Gaujas lejā, pārsteigti ieraudzījām nevis upi, bet plašu ezeru. Nekad vēlāk neesmu vairs redzējis Gauju ne tuvu tik pārplūdušu kā toreiz. Visa platā ieleja spoguļojās ūdeņos. Visi ceļi bija apslīkuši. Ūdens sniedzās līdz pašai Gūtmaņa alai. Piekrastes krūmi un kārklu biezokņi stāvēja līdz pusei zem ūdens. Un vidū upes vietā vārījās balta vērpete. Rūkdama un putās griezdamās, tā gluži neticamā ātrumā šāvās lejup.”
Vēl dažas dienas ikvienam ir iespēja kļūt par dabas varenā spēka aculiecinieku - mostošos pavasari brūni zaļajā krāsu gammas bagātībā un Gauju, kas nu kļuvusi par Senlejas ezeru, vislabāk var ieraudzīt no Turaidas viduslaiku pils galvenā torņa.
Tiksimies pie Turaidas bērziem un neaizmirstiet mājās fotoaparātu!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
