Rūjienai nesot titulu “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024”, viens no aktivitāšu virzieniem ir palīdzēt Rūjienas un apkārtnes iedzīvotājiem satikt savus kaimiņus – gan tuvākus, gan arī tālākus aiz Igaunijas robežas – un stiprināt kaimiņu attiecības. Sirds siltas satikšanās notiek, veidojot foto izstādi “Vēstules no pierobežas”. Tās ir fotogrāfijas un stāsti, kas vēstīs par Rūjienas apvienības un Igaunijas pierobežas iedzīvotājiem. Izstādi atklās Latvijai un Igaunijai nozīmīgā vietā un laikā – Unguriņu robežpunktā Baltijas ceļa 35. gadadienā, ko kopā atzīmēsim 23. augustā.
Kaimiņi ir mums visiem. Dažiem viņi ir viena paklājiņa, citiem – pāris kilometru attālumā, un katram kaimiņu būšana nozīmē kaut ko citu. Kaimiņš var būt glābiņš, atbalsts un draugs, taču tas iespējams tikai tad, ja savu kaimiņu pazīsti. Vai esat kādreiz devušies ceļā, kas ved tālāk no pilsētām, un, ieraugot mājas, iedomājušies, kā te var izbraukāt un kā te vispār šie cilvēki nokļuva. Izstāde “Vēstules no pierobežas” pievēršas tieši šai sajūtai – ko nozīmē dzīvot pierobežā, ko sniedz Igaunijas tuvums Latvijai un Latvijas tuvums Igaunijai un kāda ir mūsu kaimiņu būšana.
Reklāma
Izstādes tapšanas procesā foto ekspedīcijas dalībnieki apciemo vietējos iedzīvotājus, aizvadot nelielas intervijas un veidojot fotoportretus viņu ikdienas gaitās. Šobrīd aizvadītas divas ciemošanās dienas – 21. aprīlī un 19. maijā, kurās uzzināti 16 māju cilvēku stāsti Unguriņu, Arakstes un Lodes apkaimē. Ceļš mūs ved no mājas uz māju, balstoties satikto cilvēku norādēs par tuvākiem vai tālākiem kaimiņiem. Gatavojoties izstādei, piedāvājam nelielu ieskatu sarunās ar pirmajā brauciena dienā satiktajiem cilvēkiem, cita starpā uzdodot arī jautājumu, kāds bijis dzīves ceļš līdz tagadējai mājvietai.
“Biju iedomājusies, ka gribu vai nu akmens mūri vai guļbūvi. Es atbraucu šeit – un ir abi! Un vēl es esmu ķerta uz priedēm un lieliem kokiem. Piebraucu šeit, priekšā 150 gadus veca aleja! Iebraucu pagalmā – un tur ir Kanādas priedes! [Kad atbraucām] bardaks tāds.. [rāda, kā brien pa brikšņiem] šitā gāju līdz durvīm. Bet bērniem teicu – te ir mana vieta, es te palieku. Te ir gan saulrieti, gan ziemeļblāzmas, kas pēdējā laikā ir ļoti populāras. Ziniet, kāda man ir opcija? Es izeju uz trepītēm ar tējas krūzi, stāvu un skatos. Un viņa tur ir! Man nav nekur jābrauc, nekur nav jāmeklē labākie skatu punkti. Es vienkārši izeju uz trepītēm, paceļu acis augšā un ir,” stāsta Laila no mājām “Sinepes”.
“Es esmu pavisam no otras puses – no Dundagas. Ierados kaut kad 87., 88. [gadā] tieši pirms Baltijas ceļa. Vispirms nonācu līdz Rīgai, kad mācījos institūtā. Te bija paziņas Rūjienas pusē [..]. Pierunāju viņus pabraukāt paskatīties, jo tanī laikā jau te viss bija tukšs un priecīgi bija, ja kāds te nāk. Un šī ir tā vecā muitas māja savā laikā. Kā es saku – pa to ceļu pat ienākt nevarēja, jo te viss bija aizaudzis, bet nu tagad jau kādi 30 gadi pagājuši. Principā te jau nekā nebija. Viss bija sabrucis. Bet nu kaut kā iepatikās. Pa to laiku viss tā lēnām iekopās. Tagad, kā jau pensionāram, atliek tikai dzīvot un uzturēt [smejas],” stāsta Valdis no mājām “Smilškalni”.
“Te sievas vecāki dzīvoja. Tad jau vēl strādāj’ Rīgā laikam, kad apprecējās. Un es apprecējos, un tā es te nokļuvu. Tad Valmieras stikla šķiedrā es pastrādāju un tad pārnācu uz tejieni, uz bijušo kolhozu. Te man nekas nepiederēja – es te pilnīgi ārpasaules cilvēks. Bet tagad jau gadi ir pulk’. Tas te viss [rāda uz kalti, saimniecību] ir paša mana taisīts. Tiklīdz varēj’, es biju viens no pirmajiem vai ne pat pats pirmais, kas pārgāja no kolhoza uz zemnieku saimniecību. Tā kādus 30 gadus bija zemniekošana, principā graudaudzēšana. Tā es te dzīvo’. Nē, nu dzīvo jau labi. Var teikt, ka esmu pat ļoti pārticis cilvēks,” stāsta Georgs no mājām “Burtnieki”.
“Dzīvojām Rīgā vienubrīd, tad pārdevām dzīvokli un nopirkām šite. Rīgā sanāca par dārgu dzīvot. Pilsētā jau divistabu dzīvoklis nekas liels nav. Šite vismaz forši var iziet ārā pastaigāt vasarā. Dzīvoklī karstā laikā es vispār nezinu. Tā kā man kaķis Rīgā – līda zem vannas gulēt. Kad mēs nopirkām, te cauri nevarēja iziet. Bija taciņa, bet viss riņķī bija aizaudzis. Mammai iepatikās šeit. Viņa vienubrīd pastrādāja Ķoņu dzirnavās par šuvēju un kaut kā izdomāja par šo pusi. Klusāk te,” stāsta Raitis no mājām “Turķi”.
“2000. gadā šito īpašumu nopirku, bet es pats i vietējais. Tanī laikā pagasts piedāvāja šito īpašumu. Bija šis, tad vēl aiz Ķoņu skolas “Buķos” – tā bija daudzstāvu māja, to es negribēju, es gribēju privāti. Un tad vēl bija viena Unguriņos. Bet es šito paņēmu. Vieta forša. Nekur nav jāvazājas. Šitais skaitās centrs. Pirms tam te bija bibliotēka. Es visus te satieku. Visi ir pazīstami. Vis’ brauc garām, met a’ rokām, pīkšķinā. Arī no Lodes vai uz Araksti, kas brauc. Gribas savu stūrīti. Laukos jau ir forši. Upe, viss līdzās,” stāsta Juris no mājām “Tiltgaļi”.
Tik dažādi ceļi atveduši mūsu novadniekus uz dzīvi šaipusē. Nākamajā braucienā dosimies pāri Igaunijas robežai, lai satiktu tur mītošos cilvēkus un uzzinātu, kāda ir viņu kaimiņu būšana, kādi kaimiņi esam mēs – latvieši un ko viņiem nozīmē ikgadējā tikšanās Baltijas ceļā.
Paldies visiem, kuri ir iesaistījušies izstādes tapšanas procesā un ielaiduši mūs savā sētā un stāstā! Uz tikšanos izstādes atklāšanā 23. augustā Unguriņu robežpunktā!
Izstāde top sadarbībā ar Rūjienas Jauno mediju pulciņu, vadītājs Uldis Rusmanis, apkopojot stāstus par cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijas–Igaunijas pierobežā.
Jāpiemin, ka kaimiņus aicinām iepazīt arī viktorīnā “Satiec savu kaimiņu”, kas pirmoreiz notika 13. jūnijā un gaidāma arī 11. jūlijā.
Rūjiena 2024. gadā līdz ar Svendborgas pilsētu Dānijā, Ķīli Vācijā un Jākobštati Somijā nes titulu “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024”. Tituls ir iespēja izcelt Rūjienas unikalitāti, vienlaikus veicinot sadarbību un stiprinot kopienu, vietējiem iedzīvotājiem īstenojot dažādas aktivitātes.
Seko līdzi aktivitātēm Valmieras novada tīmekļvietnē, sadaļā “Rūjiena – kultūras pērle 2024” (https://www.valmierasnovads.lv/novads/kultura/rujiena-kulturas-perle-2024/), kā arī iesaisties aktivitāšu tapšanā!
.png "Neredzamā Pasaule- pārsteidzoša pieredze! Neredzamā Pasaule")
