Arī šogad no 27. -30.septembrim kuplā pulkā kulinārā mantojuma biedri, kā arī citi tūrisma uzņēmēji devās uz Hījumā salu Igaunijā. Braucienā piedalījās 25 dalībnieki no Latgales un Kurzemes reģioniem.
Izvēlētais brauciena galamērķis nav nejaušs. Pateicoties uzvarai EDEN (Eiropas izcilākais galamērķis) konkursa nominācijā „Tūrisms un gastronomija”, kurā biedrība “Latgales kulinārā mantojuma centrs” uzvarēja nacionālajā atlasē, tāpat kā reģions Hījumā tika apbalvots ar Eiropas izcilākā galamērķa zīmolu tūrismā un gastronomijā. Pērnā gada decembrī Eiropas Komisijas telpās norisinājās Eiropas tūrisma diena, kuras ietvaros notika neliela izstāde, kur katrs Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu jeb EDEN projekta konkursa uzvarētājs, kas pārstāvēja konkrētu Eiropas Savienības valsti, piedāvāja savā stendā mārketinga materiālus par savu tūrisma galamērķi, cienāja viesus ar sava reģiona gardumiem un vietējo produkciju. Tur arī notika zīmīgā iepazīšanās ar kaimiņvalsts pārstāvjiem no Hījumā salas.
Hījumā reģions tikai pirms dažiem mēnešiem ir iestājies Eiropas kulinārā mantojuma tīklā un ir pilntiesīgs tā biedrs. Šobrīd tas ir vienīgais Eiropas kulinārā mantojuma reģions Igaunijā, kurš ir iestājies kulinārā mantojuma tīklā. Eiropas kulinārā mantojuma tīkls apvieno 44 Eiropas reģionus no 13 valstīm. Atrodoties Baltijas jūrā Hījumā sala ir slavena ar senajām bākām, zvejsaimniecību, aitkopību un sirsnīgiem cilvēkiem.
Brauciena laikā dalībnieki apmeklēja dažādus Hījumā reģiona uzņēmumus, dalījās pieredzē, strādājot Eiropas kulinārā mantojuma tīklā, baudīja visdažādākos kulinārā mantojuma ēdienus, un ieguva daudz jaunu ideju sava darba pilnveidošanai un dažādošanai. Biedrība “Latgales kulinārā mantojuma centrs” prezentēja savu darbību un labās prakses piemērus strādājot tīklā jau 12 gadus. Hījumā sala ir slavena ar tradicionālu recepšu nodošanu no paaudzes paaudzē, tādējādi stiprinot kulinārā mantojuma tradīcijas.
Pirmais objekts uz salas tika apmeklēta Hiiu Alus darītava, kurā ir apkopotas visas agrākās alus darīšanas tradīcijas un vēsture, izgatavošanas process.
Orjaku ostas apmeklējuma laikā iepazināmies ar pašvaldības un privātsektora sadarbību, vietējo NVO sadarbības labās prakses piemēriem LEADER projekta īstenošanā. Šeit notiek vietējo ēdienu un zivju produkcijas popularizēšana.
Brīvprātīga darba piemērs tika iepazīts Kuristes ciema asociācijas darbībā, kura atjaunoja pareizticīgo baznīcu un kopienas māju. Šobrīd piedāvā tūrisma pakalpojumus un vietējās virtuves ēdienus.
Brauciena dalībniekiem tika piedāvāta unikāla iespēja uzkāpt pasaules vissenākajā bākā (1531.g.) Kepu (Kõpu), kura joprojām darbojas. Bākas kafejnīcas virtuve saņēma LEADER projekta atbalstu un piedāvā vietējos ēdienus.
Kõpu lauku mājā, kas ir Eiropas kulinārā mantojuma tīkla dalībnieks, un kuras īpašnieki ir jauna ģimene, kas saņēma LEADER projekta atbalstu, cienāja mūs ar zivju ēdieniem. Lauku mājas īpašniekiem pieder arī neliels zivjsaimniecības pārstrādes uzņēmums.
Hījumā patērētāju savienība Hiiu ir lielākais maizes un gatavas produkcijas ražotājs uz salas, kas piedāvā 11 dažādu maizes veidu un 13 dažādu smalkmaizīšu un bulciņu klāstu. Pateicoties LEADER projekta un ministrijas atbalstam tika atjaunotas virtuves iekārtas vietējo ēdienu ražošanai. Produkcija nopērkama dažādu ķēžu lielveikalos.
Kärdla Alus rūpnīca, viena no lielākajām rūpnīcām Igaunijas mazo ražotāju vidū. Piedāvā gan alus degustācijas, gan dzērienu iegādi, kā arī konferenču un banketu telpas.
Seno Partsi holandiešu stila dzirnavu vietā šodien tiek piedāvāts restorāns, kurš ir pilntiesīgs Eiropas kulinārā mantojuma biedrs un piedāvā nobaudīt Hījumā tradicionālos un izsmalcinātos ēdienus, kuri tiek pagatavoti un pasniegti mūsdienīgā izpildījumā.
Suuremõisa muižu uzcēla 17.gs. Unbern-Stenberg ģimene. Šobrīd muižas ēka ir renovēta un šeit atrodas arodskola. Skolas ēdnīcas vietā pārvalda igauņu ģimene, kura pasniedz pusdienas ne tikai arodskolas audzēkņiem, bet arī citiem viesiem. Kafejnīcas saimniece ir izpētījusi tieši senās igauņu receptes, kuras ir kļuvušas ļoti pieprasītas ne tikai vietējo iedzīvotāju, bet arī pilsētas viesu vidū.
Sarve Pahkli fermas īpašniece šefpavāre no Tallinas, kura ar vīru pārvācās uz salu un uzsāka uzņēmējdarbību, ne tikai gatavo fantastiskus ēdienus, bet arī pati izgatavo ekoloģisko kosmētiku un ķermeņa kopšanas līdzekļus, līdztekus audzējot alpakus un darinot siltas cepures, cimdus un zeķes no iegūtās un pārstrādātās vilnas.
Brauciens izdevās lielisks, cerot uz turpmāko sadarbību ar kulinārā mantojuma kolēģiem no Hījumā reģiona mēs gaidīsim tos ciemos Latgalē!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Atklāj Gulbeni ar elektrovilcieniņu! Gulbenes novada TIC")
