Foto: Baltictravelnews.com
Autors: Iveta Bērziņa-Bebriša
Avots: Kultūras ministrija
1. novembrī Ministru kabineta
sēdē izskatīts konceptuālais ziņojums par akustiskās koncertzāles īstenošanas
modeli Rīgā. Valdībā nolemts atbalstīt ziņojumā ietverto
akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli sadarbībā ar privāto partneri un
piesaistot ES fondu finansējumu, vienlaikus tādējādi iegūstot gan koncertzāli,
gan starptautiskām prasībām atbilstošu konferenču infrastruktūru. Kultūras
ministrijai (KM) kā atbildīgajai institūcijai uzdots izstrādāt atbalstītā
modeļa finanšu un ekonomiskos aprēķinus un līdz 2017.gada 30.jūnijam iesniegt
Ministru kabinetā rīkojuma projektu par akustiskās koncertzāles Rīgā īstenošanu.
Reklāma
Kultūras
ministre Dace Melbārde uzsver: „Valdības lēmums uzsākt darbu pie Nacionālās
koncertzāles nodrošina Kultūras ministrijai Latvijas Nacionālajā attīstības
plānā uzticētā uzdevuma - attīstīt Rīgas kā reģiona metropoles funkciju
veikšanai nepieciešamo infrastruktūru – izpildi. Valdības izvēlētais risinājums
veidot koncertzāles un konferenču centru kā vienotu kompleksu palīdzēs sasniegt
vairākus mērķus. Pirmkārt, tādējādi tiks nodrošināta kvalitatīva akustiskā
koncertzāle, dodot iespēju pilnā mērā izpausties mūsu mūziķu talantiem un
sadarbībā ar ārvalstu māksliniekiem veidot Rīgu un Latviju par Ziemeļeiropas
mūzikas centru. Vienlaikus šis lēmums ietver ekonomikas izaugsmes
dimensiju, jo tas risinās Latvijas tūrisma attīstībai būtisku nepieciešamību
pēc starptautiska konferenču centra, kā arī pavērs plašākas iespējas,
nostiprinot Rīgu kā Baltijas jūras reģiona kultūras un biznesa metropoli.”
Rīga
šobrīd ir viena no nedaudzajām galvaspilsētām Eiropā, kurai nav laikmetīgas
koncertzāles ar profesionālajai mūzikai speciāli veidotu izcilas kvalitātes
akustiku. Rīgā profesionālās mūzikas koncertiem izmanto dažādas telpas, kas ne
vienmēr atbilst akustiskajām un mākslinieciskajām prasībām. Kā norāda
"Latvijas Koncertu" valdes loceklis Guntars Ķirsis, "pēc ilgu
gadu sasaluma šis jautājums beidzot ir nonācis dienaskārtībā. Par to ir liels
gandarījums, jo Rīgā, kā mūzikas lielvalsts galvaspilsētā, klausītāji joprojām
tiek diskriminēti, viņiem liedzot baudīt mūziku visā tās krāšņumā. Es ticu, ka
pieliekot visas pūles un domu spēku vairāku simtu tūkstošu "Latvijas
Koncertu" klausītāju sapnis par Rīgas koncertzāli kļūs par reālu un
sasniedzamu mērķi.". Arī koncertu un festivālu producente Elita Mīlgrāve
uzskata, ka „Latvijai trūkst koncertzāles, kas būtu kvalitatīva un funkcionāli
piemērota tādā ziņā, ka tajā varētu uzstāties visdažādāko žanru mākslinieki”.
Konceptuālajā
ziņojumā par koncertzāles īstenošanu tiek izskatīti trīs projekta attīstības
scenāriji jeb alternatīvas: projekta attīstību nodrošina valsts - “Akustiskā
koncertzāle uz AB dambja” (Alternatīva „A”); projekta attīstību nodrošina
valsts sadarbībā ar Rīgas domi, pārbūvējot Kongresa namu (Alternatīva „B”) un
projekta attīstību nodrošina valsts sadarbībā ar privāto partneri publiskās –
privātās partnerības ietvaros (Alternatīva „C”).
C alternatīvas
īstenošanai būtu pieejami Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas
perioda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.1.specifiskā
atbalsta mērķa „Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas
efektīvu sociālekonomisko izmantošanu” līdzekļi līdz 20 milj. eiro. Turklāt
alternatīva „C” paredz divus iespējamos īstenošanas variantus. 1.variants -
sadarbība ar privāto partneri, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu.
2.variants - sadarbība ar privāto partneri, piesaistot ES Fondu finansējumu un
akustiskās koncertzāles izpirkums pēc kapitālo ieguldījumu veikšanas. Šajā
alternatīvā tiek iegūta koncertzāle un starptautiskām prasībām atbilstoša
konferenču infrastruktūra. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO)
arī iegūtu darbam nepieciešamās telpas, kas ir ļoti būtisks kritērijs. Lielās
ģildes ēka ir skaista, vēsturiska, bet diemžēl pilnīgi nepiemērota liela
orķestra darbībai. Andris Poga, LNSO galvenais diriģents un mākslinieciskais
vadītājs: „ Tas, vai Rīgā vajag jaunu akustisko koncertzāli nav jautājums - tā
ir pirmās pakāpes nepieciešamība! LNSO ir vienīgais orķestris valstī, kuram nav
adekvātu telpu, pilnvērtīga ikdienas darba nodrošināšanai, tādēļ esam par
ikvienu saprātīgu un akustiski augsti kvalitatīvu koncertzāles ieceri, kurā paredzēta
LNSO rezidence. Jau šobrīd mūs ļoti priecē jaunās koncertzāles reģionos,
sevišķi Rēzeknes „Gors”, kas ir vispiemērotākā zāle tieši simfoniskajai
mūzikai, kā arī izcils piemērs kā ekonomiski pamatoti un profesionāli
pilnvērtīgi īstenot ieceri mūsdienu sarežģītajā finanšu situācijā. Ļoti ceru,
ka arī Rīgā pietiks apņēmības pieņemt lēmumu par mūziķiem un visai sabiedrībai
absolūti nepieciešamo jauno mūzikas templi!”.
KM
ieskatā optimālais akustiskās koncertzāles Rīgā īstenošanas risinājums būtu
tāds, kas dod iespēju pilnībā nodrošināt gan valsts koncertdarbību, gan LNSO
darba procesu. Valsts 12 gadu laikā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā
un izpirkuma veikšanas iegūtu īpašumā prasībām atbilstošu koncertzāli. Projekta
īstenošana publiskās-privātās partnerības ietvaros ir veids kā nodrošināt
projekta īstenošanu tuvākajā laikā bez valsts vai pašvaldības budžeta
izmantošanas. Valsts pašreizējā makroekonomiskajā situācijā tas ir būtiski.
Vērojot
Laikmetīgā mākslas muzeja projekta virzību, kuru pilnībā īsteno privātais
partneris, varam piedzīvot pirmo šāda mēroga kultūras mecenātisma piemēru
Latvijas vēsturē. Redzams, ka jaunā muzeja ēka kļūs par pārmaiņu rosinātāju
Latvijā, apliecinot privātās un publiskās partnerības spēku un spēju būtiski
ietekmēt mūsu kultūrvidi. Šī projekta vēriens pierāda, ka ar privātā sektora
iesaisti ir iespējams tapt lielām, valstiski nozīmīgām infrastruktūras būvēm.
Koncertzāles
darbība apvienojumā ar konferenču centra darbību varētu kļūt par modernu
starptautiski nozīmīgu pasākumu norises vietu. Šo iespēju Latvija nedrīkst
palaist garām, jo īpaši laikā, kad gatavojamies Latvijas valsts simtgadei un
liekam pamatus mūsu valsts nākamajiem 100 gadiem. Latvijas valsts jau savā
dibināšanas rītausmā apzinājās kultūras nozīmi un, par spīti grūtībām, dibināja
nacionāli nozīmīgas kultūras institūcijas – Latvijas Nacionālo teātri, Latvijas
Nacionālo operu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Mākslas
akadēmiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālais arhīvu. Patlaban
ir īstais brīdis, kad liekams pamats nacionāli nozīmīgas koncertzāles –
praktiskas, mūsdienu laikam un vajadzībām atbilstošas laikmetīgas ēkas
celšanai, kas apliecinātu Latvijas šodienas kultūras vērtības un veidotu telpu
ilgtspējīgai izaugsmei nākotnē.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.