Foto: Pixabay.com/ annca / 1393 images
Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com
Interesanti fakti par Lieldienām un to raksturīgākajiem simboliem:
*
Vārds "Lieldienas", visticamāk, cēlies no anglosakšu pavasara dievietes
Ēostres jeb Ostaras vārda, kas nozīmē "spīdēt". Par godu šai dievietei
katru gadu aprīlī tika rīkots svētku mielasts. Ar laiku šo tradīciju
pārņēma kristieši, lai svinētu Jēzus atdzimšanu.
Reklāma
* Tradīcija
krāsot Lieldienās olas un dāvināt tās citiem radusies Senās Romas
impērijas laikā, kad Marija Magdalēna pasniedza Romas imperatoram
Tiberiusam sarkanā krāsā nokrāsotu olu kā Kristus augšāmcelšanās
simbolu.
* Lieldienu simbols ir ola, kas simbolizē atdzimšanu,
jaunu dzīvību, pilnību un sauli. Senie ēģiptieši, persieši, feniķieši un
hinduisti ticēja, ka pasaule radusies no milzīgas olas un ola kā visas
dzīvības sākuma simbols pastāvējusi mūžīgi, tālab olām tika piedēvētas
arī maģiskas spējas.
* Otrs populārākais Lieldienu simbols ir
zaķis – tas simbolizē nevainību, mīļumu un auglību. Saskaņā ar kādu
leģendu dieviete Ēostre katru pavasari pārvērta vienu putnu par zaķi un
sūtīja kā labo gariņu pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek viņu
mājās. Kā atlīdzību par šo darbu dieviete zaķim reizi gadā ļāvusi dēt
raibas olas. Tomēr oficiāli literatūrā Lieldienu zaķis pirmo reizi
minēts tikai ap 1500.gadu.
* Senie latvieši Lieldienās jeb
Lielajā dienā svinēja pavasara saulgriežus – dienu, kad gaisma svin
uzvaru pār tumsu (diena kļūst tik pat gara kā nakts).
* Mūsdienās
Lieldienas tiek svinētas pavasara pirmajā svētdienā pēc pilnmēness,
tādēļ tās katru gadu ir citā datumā. Svētku gaidīšanas nedēļa sākas ar
Pūpolsvētdienu, kas kristietībā tiek dēvēta par Palmu svētdienu. Šajā
dienā mājinieki jāper ar pūpoliem, lai viņiem turas veselība.
*
Katru dienu visā pasaulē vistas izdēj 1,2 triljonus olu. Katrs cilvēks
gada laikā apēd vidēji 173 olas. Naskākie olu ēdāji ir meksikāņi – viens
iedzīvotājs gadā notiesā aptuveni 21,9 kg olu.
* Pasaulē mazākās
olas dēj kolibri, bet lielākās – strausi. Līdz šim mazākā zināmā kolibri
ola svēra 0,365 g, bet lielākā strausa ola – 2,589 kg.
* Viena
vista gada laikā izdēj vairāk kā 259 olas. Lielākā vistas ola esot
sastāvējusi no pieciem dzeltenumiem un tās garums pa vertikāli bijis 31
cm.
* Katru gadu visā pasaulē tiek izgatavoti 90 miljoni šokolādes
zaķu. Pirmais lielizmēra šokolādes zaķis izgatavots 1890.gadā. Tas bija
1,5 metru augsts.
Lieldienu tradīcijas Latvijā:
Latvijā
Lieldienās ne vien rīko vērienīgas olu kaujas, bet arī ēd olas ar sāli,
lai nemelotu. Tāpat daudz šūpojas, lai vasarā nekož knišļi un visu gadu
nenāk miegs.
Pastāv uzskats, ka pēc svētkiem Lieldienu
šūpoles jāizjauc, lai tajās raganas nenāk šūpoties un mājputniem labāk
padodas perēšana.
Senlatvieši dāvināto olu skaitam
piešķīra īpašu nozīmi. Ja meitene puisim Lieldienās dāvāja 5 olas, tad
gribēja viņu precēt. Bet ar 2 olām viņa pauda klaju nepatiku.
Lieldienas tiek svinētas arī daudzviet citur pasaulē, turklāt dažādās pasaules valstīs šo svētku svinēšanas tradīcijas atšķiras:
Zviedri
tic, ka Lieldienās raganu burvestības ir īpaši iedarbīgas. Lai aizdzītu
mošķus, bērni svētku priekšvakarā pārģērbjas par raganām un staigā no
mājas uz māju, diedelējot saldumus.
Ungārijā, lai
uzlabotu sieviešu izskatu un auglību, vīrieši Lieldienās aplej viņas ar
ūdeni, pirms tam noskaitot īpašu pantiņu. Pastāv pat uzskats, ka no šīs
tradīcijas radušies mūsdienās tik populārie slapjo T-kreklu konkursi.
Praktiski padomi:
Viena
no izplatītākajām latviešu Lieldienu tradīcijām ir olu kaujas. Lai
čaumala ir stiprāka, olas vismaz stundu pirms vārīšanas jāpatur siltā
ūdenī. Vārīšanas laikā ūdenim ieteicams pievienot ēdamkaroti sāls, bet
pēc vārīšanas olas nedrīkst uzreiz likt aukstā ūdenī – tām jāļauj
atdzist pašām.
Tradicionāli olas tiek krāsotas sīpolu
mizās, kas tām piešķir sarkanu krāsu. Neparastus krāsu toņus, piemēram,
zaļos, var iegūt, krāsojot olas samteņu ziedu, nātru, piparmētru,
pelašķu vai rudzu zelmeņa novārījumā, bet zilos – izmantojot sarkano
kāpostu, melleņu, aroniju vai upeņu novārījumus.
Interesantus
rakstus uz olas čaumalas var iegūt, piesienot tām pirms vārīšanas
pūpolus, vizbulītes, grūbas un citus augus vai graudus. Tāpat sīpolu
mizās krāsotās olās ar adatu var ieskrāpēt dažādus zīmējumus vai
tautiskus simbolus.
Lai olas nokrāsotos vienmērīgi, tās pirms vārīšanas jānomazgā!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
