Pērn jūnijā apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) izmaksājusi vairāk nekā 900 atlīdzību par dažāda rakstura negadījumiem – sadzīves traumām, ērču, citu kukaiņu un čūsku kodumiem, apdegumiem, ceļu satiksmes negadījumiem. Kā rāda pieredze, lielākā daļa negadījumu notiek jūnija otrajā pusē, dodoties uz līgošanas vietām un svinot Jāņus. Lai tā nenotiktu, ir jāievēro piesardzības pasākumi – gan papardes ziedu meklējot un pinot vainagā, gan dedzot jāņugunis un mielojoties ar bagātīgiem gardumiem.
Pagājušā gada jūnijā izmaksāts vairāk nekā 900 atlīdzību, šī gada jūnija pirmajās 15 dienās – apmēram trešā daļa no šī apjoma, un, balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, BALTA paredz, ka lielākais traumu birums vēl tikai priekšā un gaidāms ap Jāņu brīvdienu laiku. Pērn tās lielākoties bijušas sadzīves traumas – 67% no kopējā skaita, kam seko ērču kodumu izraisītas slimības, bet TOP 3 noslēgušas atlīdzības par apdegumiem un ceļu satiksmes negadījumiem vienlīdz lielā skaitā. Reģistrēti arī čūsku kodumu gadījumi.
Reklāma
“Jāņi ir vieni no gada skaistākajiem svētkiem, gaismas, ziedēšanas un līksmošanas laiks. Lai tos no sirds izbaudītu, daudzi cilvēki dodas pie dabas – arī tie, kuriem lauku vide nav ikdiena. Tāpēc lieka piesardzība nenāk par ļaunu. Katram var gadīties kāda ķibele, taču Jāņus vajadzētu svinēt tā, lai vismaz nav jāgūst traumas pašu neapdomīgās rīcības dēļ,” uzsver BALTA Nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva. Eksperte apkopojusi jāņubērnu biežāko likstu topu un aicina rūpēties gan par savu, gan apkārtējo drošību, lai svētki izdotos maģiski skaisti.
Neuzmanīga apiešanās ar uguni
Līgošana nav iedomājama bez ugunskura un gaļas cepšanas. Taču jāpatur prātā, ka neuzmanīga apiešanās ar uguni un vieglprātīga rīcība pie ugunskura var beigties ļoti bēdīgi.
“Bieži vien līgotāji neuzmanīgi lieto degšķidrumus: nenovērtējot vēja virzienu un stiprumu, cilvēki nonāk strauji uzliesmojošas uguns ceļā, un tas parasti beidzas ar smagiem apdegumiem. Vēja virziens un rūpīga ugunskura vietas izvēle ir svarīga arī tāpēc, lai uguns nepārmestos uz laukiem vai ēkām,” atgādina Ludmila Ščegoļeva.
Kaitējumu var nodarīt, arī īstenojot ne sevišķi saprātīgas idejas. Piemēram, kāds klients vērsās pie BALTA pēc atlīdzības, jo bija no mājas iznesis ādas dīvānu un nolicis blakus ugunskuram, lai ērti pavadītu vakaru. Protams, dīvāns ātri aizdegās, un līgošana sagādāja kreņķus vien.
Sena Jāņu tradīcija ir lēkšana pāri ugunskuram, tomēr nereti cilvēki pārvērtē savus spēkus vai arī aizķeras un klūp, un tad gan var ne tikai simboliski atbrīvoties no visa sliktā, kas pa gadu sakrājies, bet arī gūt traumas un nopietnus apdegumus. Ugunskura tuvumā var izkust sintētiska materiāla apģērbs, piemēram, zeķubikses, un īpaši jāpieskata arī bērni, kurus nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez uzraudzības, turklāt ne tikai svētku vakarā – BALTA pieredzē ir bijis gadījums, kad mazie līgotāji apdedzina pēdas nākamajā dienā, iekāpjot vēl karstos pelnos.
Pārgājieni pa brikšņiem
“Lai cik dīvaini tas izklausītos, pat tāda nodarbe kā vainagu pīšana var izrādīties riskants pasākums: meklējot jāņuzāles vai papardes ziedu, var gan satraumēties, gan iztraucēt dzīvo radību, kas, saprotams, aizstāvas un kož,” brīdina BALTA eksperte.
Brienot pa pļavām, grāvmalām un krūmājiem, jāuzmanās gan, kur likt kāju, jo it viegli var aizķerties, paklupt kādā bedrē vai aiz nokrituša zara un nejauki sasisties, gan no kukaiņiem, kas izraisa alerģiskas reakcijas, ērcēm un čūskām.
“Jāņuzāles lasīt var un vajag, bet labāk to darīt zināmās, labi pārredzamās vietās un izvēlēties atbilstošu apģērbu un apavus, ar kādiem drošu sirdi ietu mežā – gaišu, slīdīgu audumu, kam ērces nevar pieķerties un uz kura tās ir labi redzamas, un apavus, kas nosedz potīti,” iesaka Ludmila Ščegoļeva.
Sadzīves traumas un nelaimes gadījumi
Visbiežāk līgotāji gūst tādas traumas kā sastiepumus, lūzumus, bērni bieži savainojas, lēkājot uz batuta vai braucot ar divriteni. Īpašs riska faktors, daudziem cilvēkiem dodoties svinēt dabā, ir peldēšanās svešos ūdeņos.
Vēl viena skaista Jāņu tradīcija ir iešana pirtī, simboliski nomazgājot gada sārņus un negatīvās emocijas. Tomēr jāatceras, ka pirts var kļūt bīstama, gan neuzmanīgi uzmetot garu un trāpoties ceļā karstajiem tvaikiem, gan strauji metoties aukstā ūdenī un arī gluži vienkārši pārkarstot.
“Protams, svētkus nevar pārvērst par nemitīgu raizēšanos – tad jau nav vērts doties ārā no mājas. Tomēr elementāri piesardzības pasākumi ir jāievēro – jāpieskata bērni, jāatturas no pārgalvīgas rīcības, piemēram, lēkšanas uz galvas ūdenī nezināmās vietās, alkohols jālieto ar mēru,” saka BALTA eksperte.
Viņa arī rekomendē padomāt par sabalansētu uzturu svētku maltītē un sargāties no pārēšanās, lai nepatīkamus pārsteigumus nesagādātu kuņģa-zarnu trakts. Īpaši jāuzmanās arī no cukurotu dzērienu lietošanas atsegtos traukos, jo, iedzerot malku, kurā peldas bite vai lapsene, kukainis var iekost mutē vai rīklē un izraisīt anafilaktisko šoku. It īpaši pudelē kukaini ir ļoti grūti pamanīt. Lai no tā izvairītos, ieteicams pēc padzeršanās vienmēr uzskrūvēt pudelei korķīti vai kā citādi to aizvākot, bet bērniem vislabākā izvēle būs limonādes baudīšana ar salmiņu.
Prātīgi ar alkoholu!
Pirtī gājējiem, ugunskura lēcējiem un katram līgotājam jāatceras, ka alkohols jālieto ar mēru, bet autovadītājiem – nemaz!
“Alkohols ir jebkuru priecīgu svētku lielākais ienaidnieks, un tas neattiecas uz šoferiem vien. Protams, ceļu satiksmei svētku laikā ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo pie stūres sēžas ne tikai iereibuši vadītāji, bet arī nepieredzējuši šoferīši, kuri nebrauc ikdienā, bet tikai aizvieto iedzērušo draugu. Viņu reakcija ir lēnāka un prasmes – vājākas, kas var izraisīt bīstamas situācijas uz ceļa. Mūsdienās, kad pieejams tik plašs bezalkoholiskā alus, kvasa un citu bezalkoholisko dzērienu klāsts, svētkus var nosvinēt līksmi un koši arī bez noreibšanas, izbaudot katru mirkli. Ja tomēr noticis negadījums, arī apdrošinātājam būs svarīgi, vai cietušais bijis skaidrā, vai arī likstās iedzīvojies, būdams alkohola reibumā,” atgādina BALTA Nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.
