Autors: latgaleslaiks.lv
Avots: latgaleslaiks.lv
Ludzā 2016. gada 11. augustā, pilsētas svētku priekšvakarā, notiks Lielās sinagogas atklāšana – tā ir Baltijā vecākā šāda būve, XVIII gadsimta arhitektūras piemineklis.
Latvijas vecākā pilsēta, kura nākamgad svinēs 840 gadu jubileju, pelnīti var lepoties ar savu sinagogu, kurai vairāk nekā divsimt gadu pastāvēšanas laikā izturējusi karus un stihijas. Ēka, kas atrodas gleznainā Mazā Ludzas ezera krastā, daudzus gadus bija pamesta, bet tagad ieguvusi otro elpu.
Reklāma
Sinagoga ir unikāls Ziemeļaustrumu Eiropas ebreju kultūras piemineklis, citās Eiropas valstīs tās izzuda XX gadsimtā. Saglabājušas ziņas, ka 700 gados Austrumeiropā uzbūvētas aptuveni 700 koka sinagogas. Pašlaik Eiropā saglabājušās ne vairāk kā 4—5 koka sinagogas. Viena no tām, Zaļā sinagoga (1845) nesen atjaunota Rēzeknē, Izraēlas ielā.
Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti liecina, ka Ludzas Lielās sinagogas koka ēka uzcelta 1800 gadā. Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem, 1784. gadā 65% Ludzas (Lučinas) iedzīvotāju bija ebreji, 1897 gadā – 54%, 1935. gadā – 27% ko kopējā iedzīvotāju skaita. Aptuveni XIX gadsimta trešajā ceturksnī, ka ēkai radās tehniskas problēmas, to apšuva ar māla ķieģeļiem. XX gadsimta trīsdesmitajos gados Ludzā bija trīs sinagogas un 5 lūgšanu nami, Lielā sinagoga bija galvenā lūgšanu vieta, kur dziedāja garīgās dziesmas, lasīja Toru, notika reliģiskās ceremonijas, šeit atsevišķā, speciāli iekārtotā istabā otrajā stāvā varēja lūgties sievietes.
Sinagoga palika neskarta arī 1938. gada lielajā ugunsgrēkā, kurš iznīcināja visu Ludzas centru, kā arī Otrajā pasaules karā. 1941. gadā, kad Ludzas geto nogalināja aptuveni 1200 cilvēkus, beidza pastāvēt arī Ludzas ebreju kopiena. Vācieši šeit ierīkoja zirgu stalli, nojaucot vienu sienu.
Pēc kara pilsētā ebreju bija palicis pavisam maz. Kā dievnamu sinagogu izmantoja līdz XX gadsimta astoņdesmito gadu beigām, pēc uz trim gadu desmitiem tā iegrima aizmirstībā – ēkā mitinājās žurkas un sikspārņi. Savukārt XXI gadsimtā ēku iekļāva tūrisma takā "Izziņu taka "Pa ebreju tautas pēdām Ludzā"", taču kā objektu, kas apskatāms tikai no ārpuses.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
