Uz krāšņu Ziemassvētku koncertu aicina dziedātāja Gunta Gelgote un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

Autors: Mārtiņš Pučka
Avots: Dzintaru koncertzāle

Jau trešo gadu no 15. decembra līdz 7. janvārim atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē norisināsies krāšņs Ziemassvētku festivāls. 16. decembrī plkst. 19.00 izcilais Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģenta Gunta Kuzmas vadībā aicina uz izsmalcinātu Ziemassvētku programmu “Mocarts, Britens un Čaikovskis”, kurā ar solo dziedājumu Bendžamina Britena dziesmu ciklā “Iluminācijas” uzmirdzēs starptautiski atzītā, Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte Gunta Gelgote (soprāns).

Koncertā “Mocarts, Britens un Čaikovskis” klausītājus priecēs elegants Volfganga Amadeja Mocarta “Divertisments” kā mūžīgas dzīvotkāres iemiesojums, daudzkrāsains, zibsnīgs un mazliet arī bezgalīgs Bendžamina Britena dziesmu cikls “Iluminācijas” ar pantiem no Rembo daiļrades teiksmainākā segmenta un klasicistiski skaidra, valšdaļā aristokrātiska, bet finālā tautiski draiska Pētera Čaikovska “Serenāde stīginstrumentiem”.

Reklāma

Dziedātāja Gunta Gelgote vokālo mākslu studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā. Tagadējā Guntas dzīvesvieta ir Viļņa, kur viņa regulāri uzstājas Lietuvas Nacionālajā Operas un baleta teātrī, kā arī Ģintara Rinkēviča vadītajā Viļņas Pilsētas operā. Pēdējās sezonās Gunta debitējusi Adeles lomā (“Sikspārnis”) Lietuvas teātrī, savukārt Rīgā dziedājusi Kristapa Pētersona operā “Mihails un Mihails spēlē šahu”, Bruno Skultes “Vilkaču mantiniecē” un citās. Kā soliste muzicējusi ar dažādiem orķestriem, savukārt kamermūzikā sadarbojusies ar Kristīni Adamaiti un Arti Sīmani, Hertu Hansenu, Aldi Liepiņu, Ēriku Kiršfeldu, Aiju Kuzmani. Gunta bieži piedalās mūsdienu mūzikas atskaņojumos, viņai arī veltīti vairāki jaunās mūzikas opusi. 2009. gadā saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada debija”.

Volfganga Amadeja Mocarta elegantais un priecīgais “Divertisments KV 136” jeb tā dēvētā “Pirmā Zalcburgas simfonija” ir viens no trim 1772. gada sākumā Zalcburgā komponētajiem divertismentiem, kas oriģinālā tapis stīgu kvartetam, taču mūsdienās visbiežāk tiek atskaņots kamerorķestra versijā. Žanra nosaukums “divertisments” (izklaides mūzika) manuskriptam uzlikts ne autora rokrakstā. Trīsdaļīgā uzbūve (ātra-lēna-ātra daļa) ir ņemta no tālaika itāļu simfonijas tradīcijas. 18. gadsimta 70. gadu sākumā Mocarts bija Zalcburgas galma orķestra koncertmeistars, un viens no viņa laika kavēkļiem bija vijoles un taustiņinstrumenta spēle prominentu Zalcburgas pilsoņu vakarēšanās. Iespējams, ka šie divertismenti sacerēti akurāt šādiem banketiem.

20. gadsimta ievērojamākais britu komponists Bendžamins Britens talantu visspilgtāk izpauda operās un vokālinstrumentālajā mūzikā, taču viņa darbu sarakstā ir arī lieliski instrumentālās mūzikas paraugi. Komponista mūzikas valoda ir spilgti individuāla, bet rakstības tehnika – izcili filigrāna. Spēcīgais autora personības zīmogs darījis Britena skaņdarbus uzrunājošus un populārus.

“Iluminācijas” ir samērā agrīns Britena opuss. Viņš iesāk to rakstīt 1939. gada martā Safolkā un tekstam izmantoja Artūra Rembo (1854–1891) prozdzeju. Tā paša gada maijā Bendžamins Britens dodas uz ASV, kur Ņujorkas piepilsētā 1939. gada rudenī pabeidz “Iluminācijas”. Opusa veltījuma adresāte ir dziedātāja Sofija Visa, un cikla pirmatskaņojums notiek 1940. gada 30. janvārī Londonas Vigmorzālē, diriģē Boids Nīls. Britena “Iluminācijas” caurvij teikums “Man vienam pieder šīs mežonīgās parādes atslēga”, un Rembo komentētāji to skaidro kā autora apliecinājumu tam, ka viņš spēj iemiesoties faktiski jebkurā no daudzajiem varoņiem, kas sastopami šajā prozdzejas ciklā.

1880. gadā, kad komponēta “Serenāde stīginstrumentiem Domažorā”, Pēteris Čaikovskis jau ir četru simfoniju, vairāku operu (tostarp “Jevgeņijs Oņegins”), baleta “Gulbju ezers” un citu populāru darbu autors. “Serenāde stīginstrumentiem”, pēc krievu muzikologa Borisa Asafjeva domām, ir skaņdarbs “pusceļā starp svītu un simfoniju”. Te skaidri dzirdama Čaikovska tieksme uz klasicismam raksturīgu domāšanas skaidrību, kā arī vēlme rietumniecisku pieeju mūzikai savienot ar krievu tautas mūzikas elementiem. Vērīgs klausītājs pamanīs, ka vairāki melodiskie motīvi ir stipri radniecīgi un pārceļo no daļas uz daļu. Bet komponista daiļrades speciālistiem labpatīk šīs serenādes uzbūvē ieraudzīt bēthovenisku modeli.

Preses relīzē izmantoti Oresta Silabrieža sagatavotie materiāli.

No 15. decembra līdz 7. janvārim jau trešo gadu atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē norisināsies krāšņs Ziemassvētku festivāls. Desmit muzikāli daudzveidīgos koncertos tiksimies ar vokālo grupu “Latvian Voices”, Rīgas Doma zēnu kori un ģitāristu Kasparu Zemīti, izcilo pianistu Vestardu Šimku, Latvijas Radio kori, “Sinfonietta Rīga” un citiem māksliniekiem. Programmā paredzēti arī īpaši koncerti bērniem un krāšņs Vecgada koncerts. Festivāla īpašie viesi – vokālā grupa “The Queen’s Six” no Lielbritānijas.

Vēsturiskā Dzintaru Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbību Dzintaros turpināt visa gada garumā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.