Ar nozīmīgu Latvijas kultūrvēstures notikumu - atjaunoto ērģeļu atklāšanas koncertu “Laudate Dominum”, kā arī Andreja Selicka himnas vijolei, ērģelēm un zvaniņiem “Križini” pasaules pirmatskaņojumu Kalnciema - Klīves baznīcā nedēļas nogalē, 9. augustā, noslēgsies ceturtie Vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme”. Savukārt 7. augustā Ugāles luterāņu baznīcā ērģelniece Larisa Bulava aicinās ielūkoties senās mūzikas atklājumos. 8. augustā Sesavas evaņģēliski luteriskajā baznīcā klausītāji tiks laipni aicināti uz koncertu “Lai Dievu visi teic”.
Ugāles luterāņu baznīca
Reklāma
7. augustā plkst. 19 Ugāles luterāņu baznīcā ērģelniece Larisa Bulava aicinās ielūkoties senās mūzikas atklājumos, iepazīstot baroka laikmeta kompozīciju noslēpumainās šķautnes “Senās mūzikas koncertā”. To izdarīt palīdzēs ne tikai izcilāko tā laika komponistu skaņu mākslas paraugi, bet arīdzan ērģeļu meistara Kornēlija Rāneusa 1701. gadā darinātais instruments. Koncertprogrammas centrā būs Johana Sebastiāna Baha personība, bet līdzās viņam izskanēs arī Baha skolotāju un iedvesmas avotu – Georga Bēma, Dītriha Bukstehūdes un Antonio Vivaldi mūzika.
17. gadsimta beigās celtā Ugāles luterāņu baznīcas mūra ēka ir izcils arhitektūras un mākslas piemineklis - Kurzemes novadam raksturīgs dievnams ar masīvu torni un altārgalā piebūvētu sakristeju, baroka stila interjeru ar smalkiem kokgriezumiem. Ugāles baznīcas lepnums ir unikālās ērģeles ar ērģeļu prospektiem. Kornēlija Rāneusa būvētais ērģeļu mehānisms ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas kultūras kontekstā, jo ir senākais šāds instruments Baltijas reģionā, turklāt saglabājis savu oriģinālo skanējumu. Ērģeļu lielo un mazo prospektu no liepas koka griezis Ventspils kuģu būvētavas meistars Mihaels Markvarts.
Sesavas evaņģēliski luteriskā baznīca
8. augustā plkst. 18 Sesavas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kurai šogad aprit 160 gadi, klausītāji tiks laipni aicināti uz koncertu “Lai Dievu visi teic”. Koncertprogrammā apvienoti skaistākie pasaules un latviešu komponistu skaņdarbi ērģelēm un cilvēka balsij, ko kopā ar klausītājiem izdzīvos soprāns Viktorija Pakalniece un ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja. Programmas centrālais laika nogrieznis aptver baroka laikmeta krāšņākās ārijas un instrumentālās mūzikas paraugus, tomēr koncerta viesiem būs iespēja arī ieklausīties romantisma un mūsdienu mūzikas atklājumu lappusēs.
Sesavas evaņģēliski luteriskā baznīcas mūra ēka tika uzcelta 1633. gadā iepriekšējās, 1567. gadā pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera pavēles celtā koka dievnama vietā. Baznīcai ir Kurzemes dievnamiem raksturīgas iezīmes – samērā vienkārša āriene, bet dekoratīva iekštelpu apdare, kur galvenā vieta ierādīta altārim. Pārbūves darbi tika veikti 1855. gadā, pēc kuriem baznīca ieguva pašreizējo izskatu. Dievnamā ir J. Dēringa altārglezna "Kristus debesbraukšana". Sesavas baznīcas ērģeles būvējis Rīgas ērģeļbūvētājs Augusts Martins (1808–1891), kuru vēl šodien dēvē par izcilāko 19. gadsimta ērģeļmeistaru mūsdienu Latvijas teritorijā. Sesavas instrumentu ar 25 reģistriem meistars pabeidza 1860. gada vasaras izskaņā – pirms apaļiem 160 gadiem; un šīs ērģeles, kuru skanējumā vēl viegli jaušamas vēlā baroka intonācijas, ir ne tikai otrs lielākais meistara opuss tūlīt aiz ērģelēm Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, bet arī, cik zināms, vēl mūsdienās otras lielākās divmanuāļu ērģeles Latvijas provincē (uzreiz aiz Ugāles baznīcas instrumenta). Diemžēl instrumentam bijis samezglots liktenis, sākot ar sarežģījumiem, kas pavadīja tā būvi 19. gadsimtā, un beidzot ar daudzajiem smagajiem postījumiem 20. gadsimtā. Tagad ērģeļu restaurators Alvis Melbārdis pamazām atdod instrumentam tā skaņas krāšņumu un varenību, kurai līdzīgu Latvijas lauku dievnamos grūti atrast.
Kalnciema – Klīves luterāņu baznīca
9. augustā plkst. 16 ceturto Vēsturisko ērģeļu svētku “Latvija – ērģeļu zeme” noslēguma koncerts “Laudate Dominum” godinās Kalnciema – Klīves luterāņu baznīcas atjaunotās ērģeles. Katru gadu Vēsturisko ērģeļu svētku ietvaros tiek piedāvāta daudzveidīga koncertu programma, iekļaujot latviešu komponistu radītu ērģeļmūziku. Šogad pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andreja Selicka jaundarbs – himna ērģelēm, vijolei un zvaniņiem “Križini”, kas ir patiess mīlestības apliecinājums komponista dzimtenei, Latgalei. Koncerta centrā izvēlēti latviešu komponistu oriģināldarbi un pārlikumi ērģelēm, kas tiks izdzīvoti trīs skaistāko tembru – ērģeļu, vijoles un cilvēka balsīs.
Kalnciema-Klīves baznīcas ērģeles 1934. gadā būvējis ievērojamais latviešu ērģeļmeistars Andrejs Sūnāklis, un šodien Kalnciema instruments ir vienīgais kopumā autentiski saglabātais meistara opuss, jo visi pārējie instrumenti vai nu gājuši bojā Otrā pasaules kara un padomju okupācijas gados, vai arī tikuši būtiski pārbūvēti un pārvietoti. Šīs ērģeles arī palikušas teju vienīgās visā Zemgalē un Sēlijā, kuras, ne reizi nepārbūvētas un neizpostītas, pārstāv latviešu ērģeļbūves ražīgāko posmu – laiku starp abiem pasaules kariem. Laikā, kad ērģeles būvētas, Kalnciema-Klīves draudzes mūzikas dzīvi vadīja komponists Jēkabs Mediņš, un, iespējams, tieši viņa prasīgums noteicis to, ka salīdzinoši nelielā divmanuāļu instrumenta piedāvātā tembru un spēles iespēju palete tālu pārsniedz mazas lauku draudzes liturģiskās vajadzības. Tagad, pateicoties draudzes un ērģeļu restauratora Mikus Dzenīša pūlēm, Kalnciema-Klīves baznīcas ērģeles, kas nopietnu, bet novēršamu bojājumu dēļ nebija cienīgi skanējušas vairāk nekā četrdesmit gadu, atkal atguvušas savu pilnskanību.
ILONA BIRĢELE ir starptautiski atzīta ērģelniece, vairāku projektu, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētku Latvija – ērģeļu zemedibinātāja un vadītāja. Pirmos soļus mūzikā spērusi Varakļānu mūzikas skolā, 1995. gadā iestājusies Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas koledžā klavieru specialitātē, fakultatīvi apgūstot ērģeļspēli pie Bernadetes Everses. Bakalaura grādu ērģeļspēlē ieguvusi lekt. Ligitas Sneibes vadībā, 2009. gada jūnijā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju maģistra studiju programmā pie prof. Tālivalža Dekšņa. Papildinājusi zināšanas Enshedes Mūzikas konservatorijā, Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā, kā arī Zalcburgā, Leipcigā, Hārlemā un citviet. Ērģelniece regulāri muzicē Rīgas Domā un Latvijas reģionos, atskaņojot virkni solo programmu, kā arī sadarbojas ar koriem un ievērojamiem solistiem. Mūziķe sniegusi koncertus Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Nīderlandē, Krievijā, Kazahstānā, Vācijā, Šveicē un Izraēlā. Piedalās starptautiskos ērģeļmūzikas konkursos un festivālos, tostarp Starptautiskajā ērģeļu un kamermūzikas festivālā Вселенная звука un Starptautiskajā festivālāHeure Mistique Šveicē, abos atskaņojot latviešu komponistu ērģeļmūziku. Ilona ir arīdzan vairāku latviešu komponistu mūzikas pirmatskaņotāja unvada vairākus nozīmīgus projektus, kuru mērķis ir popularizēt un attīstīt ērģeļkultūru Latvijā, tostarp biedrību mūzikas aktvitātēm Pleno, kur kopā ar ērģelnieci Diānu Jaunzemi-Portnaju realizē vairākus projektus Latvijas reģionos un Rīgā. 2015.gadā viņa piedalījāsCD Mūzika Dievnamam Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeļu ierakstā, savukārt 2016. gadā kopā ar ērģelniekiem Tālivaldi Deksni un Kristīni Adamaiti veikusi ierakstu Vecrīgas gravīras komponista Romualda Jermaka jubilejas koncertam Rīgas Domā.
LARISA BULAVA ir ilggadēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ērģeļu klases profesore un aktīva koncertērģelniece. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas profesora I. Kalniņa klavieru (1973) un profesora N. Vanadziņa ērģeļu klasi (1974). Stažējusies Leipcigas Mūzikas augstskolā pie profesora V. Šēteliha (1980/1981). Tālāko profesionālo meistarību galvenokārt veidojis pašas darbs, bagātā koncertu pieredze (Latvijā, bijušajās Padomju Savienības republikās, daudzās Eiropas valstīs, kā arī ASV, Kanādā un Izraēlā), piedalīšanās festivālos, TV, radio, skaņu plašu un CD ieskaņojumu veidošana. L. Bulava no 1992. līdz 2019. gada aprīlim bijusi Rīgas Doma draudzes ērģelniece. No 1997. līdz 2016. gadam strādājusi par ērģeļspēles pedagogu Daugavpils Mūzikas vidusskolā. Šogad profesore svinēja savu 70 gadu jubileju.
DIĀNA JAUNZEME- PORTNAJA dzimusi 1979. gadā Balvos. Absolvējusi J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolu, pēc tam J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, bakalaura un maģistra grādu iegūstot prof. T. Dekšņa ērģeļklasē (2005). Meistarība papildināta Enshedes Mūzikas augstskolā Nīderlandē (2001), Starptautiskajā ērģeļu akadēmijā Zviedrijā (2003, 2005), kā arī meistarklasēs Zviedrijā, Spānijā un Lietuvā. Veiksmīgi startējusi ērģelnieku konkursos: 1. vieta 7. starptautiskajā Hanzas pilsētu ērģelnieku konkursā Elburgā (Holande, 2001), speciālbalva par labāko laikmetīgās mūzikas interpretāciju M. K. Čurļoņa konkursā Viļņā (Lietuva, 2003). Piedalījusies 2. starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā Orgelfestival. Ruhr Dortmundē (2009), 13. starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā Pelplinā (2011), vairākkārt piedalījusies starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā Vox angelica Dubultos, kā arī starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā Liepājā ( 2007, 2019) un Latgales ērģeļu dienās (2006-2017,2019). Līdzās aktīvai koncertdarbībai Rīgas un Latvijas baznīcās gan ar solo programmām, gan saspēlē ar solistiem un koriem muzicējusi Lietuvā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Slovēnijā, Austrijā, Šveicē, Zviedrijā, Somijā, Krievijā un Baltkrievijā.Kopš 2013.gada Diāna Jaunzeme- Portnaja ir ērģeļu dueta Riga Organum Duo dalībniece. Sadarbībā ar ērģelnieci Ilonu Birģeli rīko “Vēsturisko ērģeļu svētkus Latvija-ērģeļu zeme”, kuri pirmo reizi izskanēja 2017.gadā. Kā projektu vadītāja realizējusi koncertu ciklus “ Ērģeļu mēles un spēles”, “ Neparastais ērģeļu stāsts”, “ Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē”, “ Fantāzijas pieskārieni “ u.c. Latvijas reģionos.2015.gadā piedalījusies CD “ Mūzika dievnamam” Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeļu ierakstā.Kopā ar kontrtenoru Sergeju Jēgeru ierakstīts CD Ave Maria (2011), muzicējot pie Rīgas Doma ērģelēm.2010.gadā piedalījusies CD “ Concerto piccolo” Rīgas Doma ērģeļu demonstrēšanas ierakstā.
Viktorija Pakalniece ir jaunais opermūzikas talants Latvijas mūzikā. 2019. gadā absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas vokālo nodaļu docētājas Airas Rūrānes klasē ar augstāko vērtējumu, atskaņojot fragmentus no Dž.Verdi operas “Traviata”. Jau otro gadu gadu pēc kārtas Viktorija piedalās Siguldas opermūzikas svētkos, uzstājoties gan Atklāšanas, gan GALA koncertos kopā ar starptautiski atpazīstamiem mūziķiem – diriģentiem Atvaru Lakstīgalu, Vladimiru Kiradžijevu, LNOB solistiem, kā arī pasaules slavu ieguvušo soprānu Marinu Rebeku, kura ir viena no mākslinieces vokālajiem pedagogiem. Viktorija Pakalniece regulāri uzstājas JVLMA operstudijas “Figaro” iestudējumos, īpašu nozīmi viņas vokālajā karjerā ieņem pedagogi Irma Pavāre, Inga Kalna, Marina Rebeka, Margrēta Honiga un Ekharts Viciks. Leldes Imanta Kalniņa operā “Spēlēju, dancoju” ir Viktorijas debijas loma Latvijas Nacionālajā operā. Nupat izskanējis arī Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas 100-gadei veltītais koncerts Lielajā Ģildē, kurā viņa piedalījās L.van Bēthovena “Fantāzija” atskaņojumā kopā ar Andreju Osokinu, Mihailu Čuļpajevu, Andri Pogu un citiem māksliniekiem. Viktorija Pakalniece ir ieguvusi 1. vietu Ineses Galantes jauno talantu konkursā, kā arī saņēmusi finālista diplomu Alīdas Vānes vokālistu konkursā 2017. gadā. Paralēli dziedāšanai mākslinieces kaislība ir klavierspēle, kura 2016. gadā novērtēta ar balvu O.Zīversa pianistu konkursā un dalību starptautiskā pianistu festivālā “XIV Interdisciplinary Piano Music Festival of the Baltic Academies of Music”.
Ilze Grēvele –Skaraine (soprāns) ieguvusi maģistra grādu Senās mūzikas dziedāšanā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā doc. A.Rūrānes klasē.Studējusi ERASMUS apmaiņas programmā Hāgas Karaliskajā konservatorijā Nīderlandē un Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijā, operdziedāšanas klasē. Vokālās prasmes papildinājusi pie pasaulē atzītiem senās mūzikas un operdziedāšanas speciālistiem R.Dams, P.Kooij, M.Chance, J.Feldman, A.Krikščiunaite, K.Norvelis, L.Kinča u.c. Šobrīd Ilze turpina apgūt vokālo meistarību LNO solista Rinalda Kandalinceva vadībā. Ilze ir vairāku starptautisku meistarklašu dalībniece. Kā solo māksliniece uzstājusies Rīgā, Dānijā, Itālijā, Krievijā, Francijā, Nīderlandē un Lietuvā. Sadarbojusies ar diriģentiem M.Kupču, Michael Chance, A.Veismani, Peter van Heyghen, Nīderlandes profesionālo Baha mūzikas kamerkori, Liepājas Simfonisko orķestri.ieša sadarbība izveidojusies ar ērģelniecēm I.Birģeli, D.Markuli, kopā veidojot dažādas programmas Latvijas dievnamiem. Piedalījusies baroka operu iestudējumos (Galateja G.F. Hendeļa operā Acis un Galateja, Astērija G.F. Hendeļa operā Tamerlano, Vēstnese Silvija un Cerība K. Monteverdi operā Orfejs, Līzīte J.S. Baha Kafijas kantātē, Didona H.Persela operā Didona un Enejs). Sniegusi divus solokoncertus Latvijā.2018. gadā uzvarējusi starptautiskajā konkursā Ineses Galantes talanti un uzstājusies Summertime festivālā Dzintaru koncertzālē. Kopš 2012. gada ir viena no vadošajām solistēm baroka korīCollegium Choro Musici Riga, starptautiskā ansambļa Le Voci delle Grazie (Nīderlande) māksliniece. Māksliniece ir nominēta Lielajai mūzikas balvai 2019.
PAULA ŠŪMANE ir aktīvi koncertējoša vijolniece, daudzu starptautisku konkursu laureāte. Saņēmusi Latvijas valsts augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo mūzikas balvu 2011 par labāko debiju. Regulāri sniedz koncertus ne tikai Eiropā, bet arī Japānā, Ķīnā, Dienvidāfrikā, Čīlē, Argentīnā, Tuvajos Austrumos un citur. Absolvējusi Parīzes Nacionālo Augstāko mūzikas un dejas konservatoriju un Grācas Mākslu universitāti. Par vijolspēles kaldināšanu Paula pateicas pedagogiem Uldim Sprūdžam, Jairam Klesam un Borisam Garļickim. Kā soliste sadarbojusies ar dažādiem orķestriem – Lisabonas Metropolitan orķestri, Bādenbādenes filharmonijas orķestri, Hoffer Symphoniker, Klaipēdas Nacionālā teātra orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri un citiem. Jaunā vijolniece turpina savas muzikālās gaitas gan kā soliste, gan kā kamermūziķe un labprāt iesaistās dažādos mākslinieciski radošos projektos.
Vēsturisko ērģeļu svētku “Latvija – ērģeļu zeme”apmeklētāji pieredzēs arī īpašu iespēju – pirmo gadu projekta ietvaros, sadarbībā ar ceļojumu aģentūru Impro Ceļojumi, tiks organizēti braucieni no Rīgas, rodot iespēju apmeklēt koncertus reģionos. Katrā koncertā klausītājus gaidīs ērģelnieku sagatavota ievadlekcija par vēsturiskajām ērģelēm un to kultūru Latvijā, bet pēc koncertiem visi interesenti ērģelnieku un ērģeļmeistaru klātbūtnē varēs paši izmēģināt un pārliecināties par varenā instrumenta skanējumu. Arīdzan pirmo reizi, sadarbībā ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu, dievnamos tiks rīkota audzēkņu foto izstāde Latvija – ērģeļu zeme. Tā būs vienlaikus izglītojoša un elpu aizraujoša iepazīšanās ar Latvijas varenākajiem mūzikas instrumentiem.
Uz tikšanos ceturtajos Vēsturisko ērģeļu svētkos Latvija – ērģeļu zeme!
Ieeja visos koncertos par ziedojumiem.
Svētkus atbalsta Ventspils novada pašvaldība, Cesvaines pilsēta, ceļojumu aģentūra Impro ceļojumi, Latvijas Valsts meži, Valsts kultūrkapitāla fonds, Zemgales Plānošanas reģions, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums. Svētkus organizē biedrība mūzikas aktivitātēm Pleno.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
