Autors: Izm.gov.lv
Avots: Izm.gov.lv
Kalnu slēpošanas sporta bāzē un esošajā teritorijā vienlaikus var atrasties līdz 300 cilvēkiem, katram nodrošinot vismaz 70 m2 platību un ievērojot divu metru distanci. Savukārt maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits, kas vienlaicīgi atrodas kalnu slēpošanas sporta bāzes teritorijā ar pacēlāju biļetēm, nosakāms pēc konkrētas aprēķina metodikas. To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Grozījumos arī īpaši atrunāts noteikums, ka ārkārtējās situācijas laikā klātienē ir aizliegti izklaides pakalpojumi kameršļūkšanas vietās.
Latvijas Slēpošanas federācija, Latvijas Slēpošanas trašu asociācija un Latvijas Slēpošanas instruktoru asociācija, konsultējoties ar ekspertiem, kopīgi izstrādāja noteikumus kalnu slēpošanas trašu darbībai ārkārtas situācijas apstākļos, kas ir uzskatāms par nozares pašregulācijas mehānismu. Noteikumi 2020. gada decembrī saskaņoti ar Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru.
Reklāma
Ņemot vērā pašreizējos laika apstākļus, kas īpaši piemēroti ziemas sportam, kalnu slēpošanas trasēs ir būtiski audzis apmeklēju skaits. Tāpēc sadarbībā ar nozari izstrādāti papildu drošības pasākumi, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos, garantētu drošību apmeklētājiem un varētu turpināt nodrošināt sportošanas iespējas svaigā gaisā. Vienlaikus Latvijas Slēpošanas federācija, Latvijas Slēpošanas trašu asociācija un Latvijas Slēpošanas instruktoru asociācija uzver, ka ne visas kalnu slēpošanas trases ir Latvijas Slēpošanas trašu asociācijas biedri un līdz ar to arī ne vienmēr visas kalnu slēpošanas trases ievēro nozares izstrādātos pašregulācijas noteikumu prasības.
Jaunais regulējums nosaka, ka kalnu slēpošanas sporta bāzes īpašniekam ir jānosaka atbildīgā persona, kas organizē epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu kalnu slēpošanas sporta bāzē, kā arī nodrošina nepieciešamo personālu kontroles pasākumu īstenošanai, tai skaitā autostāvvietās. Atbildīgās personas noteikšana ir būtisks nosacījums iekšējās kontroles sistēmas īstenošanā, kā arī, lai gūtu pārliecību par drošu pakalpojumu sniegšanas vidi attiecīgajā kalnu slēpošanas sporta bāzē, pilnveidotu komunikāciju ar sabiedrību un uzraudzības un kontroles iestādēm attiecībā uz epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu.
Tāpat slēpošanas trasēs jānodrošina pastāvīgs novērošanas kameru pieslēgums tiešsaistes režīmā ar skatu uz pacēlāju rindām un citām vietām, kur iespējama cilvēku drūzmēšanās, piemēram, biļešu kasēm, sporta inventāra nomas un ēdiena izsniegšanas vietām. Šī prasība īstenojama, ievērojot Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības.
Grozījumos arī skaidri un nepārprotami noteikts, ka kameršļūkšana kā izklaides pakalpojuma sniegšana ir aizliegta. Lai gan kameršļūkšana norisinās ārā, kameršļūkšana nav atzīstama par sporta veidu un tādējādi ar kameršļūkšanu saistītas aktivitātes nav atzīstamas par ārtelpu sporta nodarbību, ko drīkst veikt kā saimniecisko pakalpojumu. Grozījumos ietvertās normas par kameršļūkšanu attiecas uz juridiskām personām, kas sniedz ar izklaidi kameršļūkšanas vietās saistītos saimniecisko pakalpojumus. Tomēr regulējums ir uzskatāms par precizējošu, jo jau šobrīd ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegta ar izklaidi saistītu saimniecisko pakalpojumu sniegšana klātienē. Vienlaikus ministrija uzsver, ka nav aizliegts brīvpieejas vietās braukt no kalniem ar ragaviņām, kamerām, plēvēm u.tml.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
