Foto: Latgolyskongress.lv
Autors: Ilga Šuplinska
Avots: Latgolyskongress.lv
Latgales kongress „Latgaliskuma kods Eiropā: no valodas līdz ekonomikai“ notiks 27.–29. aprīlī Rēzeknē. Saieta rezolūcijas izpildes komiteja (SaRIK), piedaloties Latgaliešu kultūras biedrības valdei, ir apstiprinājusi 258 kongresa delegātus, no tiem lielāko pārstāvniecību veido iedzīvotāji — 92; kongresam ir pieteikušies 40 klausītāju. Līdz 12. aprīlim ir izsludināta mediju pieteikšanās (https://latgolyskongress.lv/materiali/latgolys-kongress-2022/), kā arī tiek apzinātas lūgtās personas.
Latgales kongresa mērķis ir nostiprināts 2017. gada Latgales simtgades kongresā: „Mēs, pirmā Latgales kongresa lēmumu idejiskie turpinātāji (..), 4. pasaules latgaliešu saietā, izvērtējot 1917. gada 9.–10. maija pieņemto lēmumu izpildi, lai nodrošinātu Latgales latviešu (latgaliešu) kā Latvijas valsts nācijas daļas atbilstošu pastāvēšanu Latvijas Republikā, (..) ar mērķi nodrošināt latgaliešu valodas un kultūras savdabības kā latviešu nācijas bagātības, saglabāšanu, aizsardzību un attīstību un valstiski atbalstīt Latgales latviešus (latgaliešus) kā Latvijas valsts nācijas sastāvdaļu.“
Reklāma
Mūsdienu notikumi, īpaši Putina Krievijas izraisītais karš, nepārprotami atklāj, ka Latgales attīstībai — latgaliešu valodai, ekonomikai un labklājībai, no valsts puses nav pievērsta vajadzīgā uzmanība. Tai pašā laikā tieši latgaliešu valodas atzīšana, tās mācīšana skolā jau 20. gs. 90. gados būtu mainījusi informatīvo telpu diezgan kardināli par labu latviskajai un eiropeiskajai, jo ievērojama daļa krieviski runājošo zināja un lietoja latgaliešu valodu. Tagad drošības, latviskuma un eiropeisko vērtību jautājumi atkal ir jāskaidro un jāstiprina kā 20. gs. 90. gados. To parāda sabiedrības pozīciju aptaujas. Arī šī iemesla dēļ Latgales kongress ir svarīgs notikums Latgales sabiedrības izglītošanai un saliedēšanai, ļaujot noticēt, ka virzība uz 1917. gada lēmumu īstenošanu ir sākusies un nekas to vairs neaizkavēs.
Kongresa pirmajā dienā ir atskatīšanās uz paveikto un Latgales kongresa atceres dienas svinēšana. Otrajā dienā ir diskusijas, referāti un ekspertu, atbildīgo institūciju pārstāvju secinājumi par Latgales tautsaimniecībai, tūrismam, izglītībai, latgaliešu valodai, drošībai un efektīvākai pārvaldei aktuāliem jautājumiem un risinājumu. Programmā ir paredzēta atsevišķu izstrāžu un projektu prezentācijas, kontaktu birža, kurā dalībnieki varēs pieteikties īsai sarunai, interesējošā jautājuma noskaidrošanai ar klātesošajām atbildīgajām personām vai potenciālu sadarbības partneri.
Trešajā dienā ir paredzēta rezolūcijas pieņemšana, satikšanās ar Saeimas un valdības pārstāvjiem, politiski aktuālu jautājumu uzdošana un atbilžu meklēšana, kā arī gara stiprināšana kopā ar Latgales mūziķiem, dzejniekiem.
Notikumi Ukrainā ir nedaudz aizkavējuši kongresa plānošanu, tai pašā laikā rosinājuši izveidot vismaz divus diskusiju paneļus, kur pamattēma būs drošības un informatīvās telpas jautājumi, tai skaitā vēstījumi un mediju platformas tieši mazākumtautību cilvēkiem pierobežā. Ceram, ka Latvijas ārlietu ministra E. Rinkeviča, Polijas, Norvēģijas, iespējams, ka arī Lietuvas, Ukrainas vēstnieku aktīva iesaiste, ekspertu piesaiste no šīm valstīm sesiju darbā, ļaus dažādu nozaru pārstāvjiem Latgalē noticēt un ieraudzīt, ka ceļš uz Eiropu ir tuvāks, nekā bieži vien to bremzē daudzas nepilnības un pārpratumi Latvijas monocentriskajā attīstībā. Kongresa iecerēts kā rīcības plāns reģionu attīstībai un savas unikalitātes apliecinājumam latviskajā kultūrā un valodā. Ir svareigi, ka 1917. gada lēmumi tiek skaidroti nākamajām paaudzēm un tiek sadzirdēti valdībā un Saeimā. Kā 2017. gadā zīmīgi norādīja arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs: „Ir jāatjauno derība, kurā Latgale savu apņemšanos ir izpildījusi. Laiks to darīt arī pārējai Latvijai.“
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
.jpg "Ziemassvētku koncerts Skaistkalnes baznīcā Bauskas TIC")
