2022.gada 7. oktobrī, svinīgā ceremonijā Mežaparka Lielajā estrādē, Kokaru zālē, tika paziņoti “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022” laureāti. Galveno balvu saņēma atbalsta centrs “Pērle” Cēsīs (SIA ĒTER sadarbībā ar SIA Rīgers. Autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris, Juris Paegle).
Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.
Reklāma
Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.
Tāpat "Latvijas Arhitektūras gada balvas" jeb fināla žūrijas balvas ieguva Daugavpils cietokšņa inženierarsenāla un pulvera noliktavas restaurācijas un infrastruktūras labiekārtošanas projekts (Autori: REM PRO, sadarbības partneris Konvents), kā arī brūzis “Manufaktūra” Rīgā (SAMPLING: Manten Devriendt, Liene Jākobsone).
Inženierarsenāls Daugavpilī ir milzīga būve ar kalta granīta kāpnēm, un tas aizņem veselu kvartālu. Atjaunošanas laikā vietām atstāta vecā skujiņā izliktā ķieģeļu grīda, rūpīgi atjaunots vestibils ar krusta velvēm. Senāk te laboja tehniku, un arī tagad pirmais stāvs atvēlēts mašīnām, kuras saglabājušas ne vien oriģinālo krāsu, bet spējušas atbraukt no Rēzeknes. Plašais pagalms ir vēl viena vieta kultūras dzīvei. Atjaunotais aparelis – slīpā uzbrauktuve – bijis sarežģīts uzdevums, taču daugavpilieši ar to eleganti tikuši galā.
Brūzis “Manufaktūra” atrodas vēsturiskā ražošanas ēkā Juglā, kas pielāgota alusdarītavas un bāra vajadzībām. Koncepcijas pamatā ir vēlme izcelt šīs necilās ēkas ilgo mūžu un vairākas pārbūves. Rezultāts estetizē dažādās būvniecības pieejas un paņēmienus, papildinot ar jaunu uzslāņojumu, kas atkal piemēro ēku citai funkcijai. Ēkas vizuālais tēls iecerēts kā ilgtspējas un atkārtotas izmantošanas manifestācija. Arī telpu dizains ietver gan jau lietotas, gan no teritorijā atrastiem materiāliem izgatavotas mēbeles.
Žūrijas īpašo atzinību ieguva projekts Ziedlejas – pirts un labsajūtas komplekss (Autori: Open arhitektūra un dizains un Ģirts Runis (Landshape)) Siguldas novada Krimuldas pagastā un Āgenskalna tirgus transformācija (Autori: Arhitektes Lienes Griezītes studija; Kārlis Vilkaušs, Jānis Pelsis, Roberts Koļcovs; Kalnciema iela).
“Ziedleju” idejiskā ass izriet no pirts kultūras un tās aktualitātes nemierīgā un urbānu izaicinājumu pilnā laikmetā. Labsajūtas komplekss tiek attīstīts kā vieta, kur atgūt mieru. Apvienojot mūsu zemes garīgās tradīcijas ar laikmetu iedvesmotām interpretācijām, ārzemju pieredzi, “Ziedlejas” parāda arī globalizācijas pozitīvās šķautnes. Katra sniedz atšķirīgu pieredzi vienlaikus vienotā arhitektoniskā stāstā. Te viesus gaida Stikla, Dūmu un Vilnas pirts, kā arī četras Stikla istabas.
Āgenskalna tirgus ir 19. gs. beigu būve Rīgā, kas saglabājusi savu raksturu līdz pat mūsdienām. Projekta ietvaros tika sakārtotas konstrukcijas un atgriezts telpām majestātiskums. Paviljona sarkanais ķieģelis fasādē, ažūrās metāla konstrukcijas, vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašām galerijām ir sākotnējās arhitektūras vērtības, kas runā pašas par sevi.
DELFI Sabiedrības balsojumā šogad lielāko balsu skaitu ieguva pirts un labsajūtas komplekss “Ziedlejas" (Autori: "Open arhitektūra un dizains" un Ģirts Runis ("Landshape”)). Balvā uzvarētāji ieguva “Delfi izcilības sfēru”, kuru veidojies tēlnieks Gatis Erdmanis, kā arī 5000, - eiro reklāmas kampaņai "Delfi" kanālos. Pirts un labsajūtas komplekss “Ziedlejas” saņēma arī VELUX Latvia īpašo balvu. Savukārt izglītības projekta “Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks” balva “Zirnis” tika Āgenskalna tirgus transformācijai (Autori: Arhitektes Lienes Griezītes studija; Kārlis Vilkaušs, Jānis Pelsis, Roberts Koļcovs; Kalnciema iela).
Sanitārās un apkures tehnikas veikalu tīkls Komforts savu simpātiju balvu piešķīra Zinātnes un inovāciju centram “Vizium” (autori: UAB Ambrasas Architectu Biuras, Audrius Ambrasas, būvprojekta vadītājs, autoruzraudzības grupas vadītājs – SIA Arhitekta J. Pogas birojs, Juris Poga.) Dizaina, arhitektūras un dzīvesstila žurnāla “Deko” balvu saņēma arhitektes Lienes Griezītes studija – gan par paveikto darbu divu vēsturisko ēku pārbūvē Kalnciema ielā, gan ieguldījumu Āgenskalna tirgus transformācijā.
No pieteiktajiem 49 darbiem balvai tālāk tika virzīti 16 nominanti no dažādām Latvijas vietām. Tos vērtēja starptautiska žūrija: Tomass Randels-Peidžs (Thomas Randall Page), Kaja Pae (Kaja Pae), Vitauts Biekša (Vytautas Bieksa), Henrijs Glogau (Henry Glogau), kā arī “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022” atlases žūrijas priekšsēdētāja Andra Šmite.
Kā stāsta Latvijas arhitektūras gada balvas 2022 žūrijas priekšsēdētāja, arhitekte Andra Šmite, izvēlēties nominantus starp 49 šogad pieteiktajiem darbiem nebija viegli – tie bija dažādi, daudzpusīgi un profesionāli izstrādāti pieteikumi. “Visi šogad iesniegtie darbi raksturojami kā ļoti kvalitatīvi un labi. Ja būtu tāda iespēja, mēs labprāt apbalvotu pat vairākus no iesniegtajiem pieteikumiem. Kopumā žūrija pavadīja piecas dienas, apskatot pieteiktos darbus, jo arī objektu atrašanās vietas ir ļoti dažādas – no Bernātiem līdz Robežniekiem. Mums bija garas diskusijas, taču neatceros, kad vēl ir bijis pasākums, kura ietvaros esmu tik intensīvi vairākas dienas pēc kārtas runājusi par arhitektūru un tās vērtībām. Tāpēc varu teikt to, ka visi žūrijas pārstāvji ir savas jomas speciālisti, spēcīgas personības ar skaidru redzējumu par vērtībām, kas mums ir svarīgas,” par žūrijas darbu stāsta Andra Šmite.
Visus “Latvijas Arhitektūras gada balvai 2022” pieteiktos darbus, pirmajā kārtā vērtēja atlases žūrija, kurā darbojās arhitekte un žūrijas priekšsēdētāja Andra Šmite, arhitekts, arhitektu biroja “Mailitis Architects” vadītājs Austris Mailītis, arhitekts, biroja “Didrihsons Arhitekti” vadītājs un Kultūras ministrijas Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs Gatis Didrihsons, arhitekts, arhitektu biroja “NRJA” vadītājs Uldis Lukševics, arhitekte, autore, kuratore, Jaunā Eiropas Bauhaus Latvijas kontaktpunkta vadītāja Ieva Zībārte, būvinženieris, būvuzņēmuma “Skonto Construction” projektu vadītājs Jānis Kreicburgs un muzeja “Žaņa Lipkes memoriāls” direktore, sabiedriskā aktīviste Lolita Tomsone.
Par Latvijas Arhitektūras gada balvu 2022
Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Gada balva ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, kas atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu. Turklāt pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Latvijas Arhitektūras gada balvu arī 2022. gadā organizē Latvijas Arhitektu savienība ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022 partneriem kļuvuši arī nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar, VELUX jumta logi, būvmateriālu un būvniecības sistēmu ražotājs Knauf, sanitārās un apkures tehnikas veikalu tīkls Komforts, bet atbalstītājiem – Valsts kultūrkapitāla fonds, ziņu portāls Delfi un interjera, arhitektūras un dizaina žurnāls DEKO, kā arī Ziemeļrīgas kultūras apvienība un viesnīca Neiburgs.
