Autors: Vineta Kļaviņa
Avots: Pasts.lv
Atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 150.gadskārtu, Latvijas Pasts izdod divu pastmarku bloku un divas atsevišķas pastmarkas, kuru dizains simbolizē mūsu tautai būtiskāko svētku vēsturi un to pastāvēšanu nākotnē. Filatēlijas izdevumu pirmās dienas zīmogošana paredzēta 2023.gada 9.jūnijā mākslas galerijā MuseumLV Andreja Pumpura ielā 2, Rīgā, no plkst.10 līdz 17. Turpat plkst.14 plānots arī pastmarkas prezentācijas pasākums, kuru atklās Latvijas Pasta koris Dziesmu pasts un kurā piedalīsies satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.
Atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 150.gadskārtu, Latvijas Pasts 9.jūnijā izdod divu pastmarku bloku 4000 eksemplāru tirāžā un divas atsevišķas pastmarkas ar katras tirāžu 20 000 eksemplāru. Ikvienas jaunās pastmarkas nominālvērtība ir 1,65 eiro, un katra no tām paredzēta sūtījumu apmaksai svara kategorijā līdz 20 gramu Latvijas teritorijā. Līdz ar pastmarkām izdota arī speciāla aploksne 1000 eksemplāros.
Filatēlijas izdevumu dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja, kura pastmarkās stilizēti attēlojusi svētku 150 gadu seno vēsturi un latviešu tautas pastāvēšanai būtisko svētku nākotnes nozīmi. Pastmarkas Dziesma fonā iezīmēta I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku estrāde Ķeizardārzā, bet tās priekšplānā redzamas kora dziedātājas, – šī pastmarka simbolizē svētku vēstures ciklu. Savukārt uz pastmarkas Deja redzami dejotāji viņiem raksturīgās deju pozīcijās, kas simbolizē svētku mūsdienu nozīmi un pastāvēšanu nākotnē.
Reklāma
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir pasaulē atzīts izcils un ilglaicīgs kultūras notikums Latvijā, kas ir arī būtiska latviskās identitātes sastāvdaļa. Šim notikumam ir divi savstarpēji cieši saistīti aspekti – Dziesmu un Deju svētki kā festivāls un kā kultūras process. Sabiedrības apziņā un dažāda veida komunikācijā dominē festivāliskais aspekts, tomēr tieši kultūras process nodrošina svētku pastāvēšanu un ilglaicīgu turpināšanos. Kopš pirmsākumiem 1873.gadā Dziesmu (un vēlāk arī deju) svētki kā festivāls notikuši vidēji reizi 5,8 gados, un šis kultūras process šo gadu laikā bijis nepārtraukts. 2023.gadā XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki risināsies Rīgā no 30.jūnija līdz 9.jūlijam.
9.jūnijā mākslas galerijā MuseumLV A.Pumpura ielā 2, Rīgā, plkst.14 notiks Dziesmu un Deju svētkiem veltīto filatēlijas izdevumu svinīgs prezentācijas pasākums, kuru ieskandinās XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībnieki no Latvijas Pasta kora Dziesmu pasts un kurā piedalīsies satiksmes ministrs J.Vitenbergs, kultūras ministrs N.Puntulis, Latvijas Pasta un Latvijas Nacionālā kultūras centra vadības pārstāvji.
Mākslas galerijas MuseumLV telpās no 9.jūnija līdz 27.jūlijam apskatāma personālizstāde Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas, kurā pirmo reizi tik izvērstā ekspozīcijā iecerēts parādīt autores ilgstošo un sekmīgo sadarbību ar Latvijas Pastu. Māksliniece turpat 30 gadu laikā veidojusi aptuveni 100 pastmarku dizainu ar ļoti daudzveidīgu tematiku.
Jaunos filatēlijas izdevumus, kas veltīti Dziesmu un Deju svētkiem, iespējams aplūkot šeit.
Nākamais filatēlijas izdevums plānots 22.jūnijā
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Ziemassvētku koncerts Skaistkalnes baznīcā Bauskas TIC")
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
