Rīgas arhibīskapam bez Turaidas pils piederējušas vēl trīs galvenās pilis – Limbaži, Rauna un Koknese, taču pie tām bijušas vēl vairākas vasaļu pilis. Vasalis bija no valdnieka, šajā gadījumā arhibīskapa, atkarīgs feodālis, kurš par savas pils izlēņošanu (nomāšanu) no zemes īpašnieka, pildīja viņa labā dažādus pienākumus – maksāja nodevas, piedalījās karagājienos un citus.
No Rīgas arhibīskapu vasaļu pilīm pie Turaidas atrodas piecas: Lielstraupe, Mazstraupes, Rozulas, Augstrozes un Mujānu pilis. Tajās īsāku vai ilgāku laiku saimniekoja turīgākās un ietekmīgākās dzimtas pārstāvji Livonijā – Rozeni.
Reklāma
Vispazīstamākā no šīm pilīm ir Lielstraupe – tā atrodas vistuvāk Turaidai, Rīgas –Valmieras šosejas pašā malā. Tā, iespējams, celta jau 13. gs. beigās. Senākais zināmais Straupes pils pieminējums ir 1310. gads, kad to aplenca lietuvieši. 1352. gadā blakus pilij jau minēta Straupes pilsēta, kura bija arī Hanzas savienības (uz tirdzniecības sakariem balstīta Eiropas pilsētu savienība) locekle.
Pils stipri cieta 17. gs. sākumā poļu–zviedru karos, jo pilsēta tajos tika nopostīta pilnībā. Pils un tai blakus esošā baznīca postīta arī Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā. 1905. gada nemieros pils tika izdedzināta, bet no 1906.-1909. gadam pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Nikolaja Bokslafa projekta tā tika restaurēta iespējami tuvu sākotnējam izskatam.
Pils dominante ir masīvais četru stāvu tornis ar 4 m biezām sienām, tā varētu būt arī pils senākā daļa. 15. gs. tornim piebūvēti abi korpusi un blakus uzcelta baznīca. Pārējās celtnes ir jaunākas. Tagad pils pieejama apmeklētājiem.
Pavisam netālu, tikai 1 km attālumā no Lielstraupes, Braslas upes labajā krastā, atrodas Mazstraupes pils. Visticamāk, tā celta 15. gs., bet vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. gadā Livonijas piļu sarakstā pie arhibīskapa vasaļu pilīm, kas pieder Rozeniem. Šīs dzimtas rokās pils palika līdz 1727. gadam, kad tika pārdota citiem īpašniekiem. 19. gs. sākumā pils tika pārbūvēta, bet 1936. gadā tajā ierīkota skola. Pils iespaidīgākā daļa bija lielais vārtu tornis, kuram bijuši četri stāvi un pagrabs.
Diemžēl 1938. gadā šī vēsturiskā celtne nojaukta būvmateriālu ieguvei. Domājams, lētu būvmateriālu kārotāji jutās vīlušies, jo šis tornis, līdzīgi kā citas viduslaiku būves, bija celts t.s. čaulmūra tehnikā, t.i. būvniecībai derīgie akmeņi un ķieģeļi likti tikai sienas ārpusē un iekšpusē, vidusdaļu aizpildot ar pārsvarā nevērtīgiem celtniecības atkritumiem un kaļķu javu.
Līdzīgi tika nojaukts arī vēsturiski mazvērtīgais, 19. gs. piebūvētais pils ziemeļu korpuss, kurš bija avārijas stāvoklī. 1993. gadā pilī notika ugunsgrēks, pēc tā tika veikts remonts. Pils apskatāma arī mūsdienās, kaut viduslaiku nocietinājumu tā vairs neatgādina.
Savā ziņā nomaļas un tādēļ salīdzinoši mazāk zināmas ir Rozbeku jeb Rozulas pilsdrupas. Tās atrodas ap 5 km no Stalbes un Rīgas – Valmieras šosejas, ap 1 km no bijušās Rozbeķu muižas centra. Pils kā vasaļa nocietināta mītne sākotnēji arī piederējusi fon Rozeniem, bet jau no 1399. gada tai mainījušies vairāki īpašnieki.
1518. gadā no arhibīskapa Jaspera Lindes pili ieguva Georgs fon Krīdeners, kurš bija arī Turaidas pils fogts – pilsnovada pārvaldnieks arhibīskapa prombūtnes laikā. Pils tika nopostīta 1601. gadā poļu–zviedru karos. Sākotnēji pils vietā jau 14. gs. beigās tika uzcelts taisnstūrveida apkārtmūris, bet 15. gs. 70-tajos gados, pilnveidojoties ugunsieročiem, pils stūros uzbūvēti divi apaļi torņi, no kuriem lielākais drupu veidā saglabājies līdz mūsdienām. Tas ir interesantsd ar to, ka būvēts no sevišķi lieliem akmeņiem, turklāt, īpaši lielu akmeņu horizontālas joslas, iezīmē torņa stāvu dalījumu – tam bijuši vismaz 4 stāvi, drupas saglabājušās 12–14 metru augstumā. No pārējām ēkām skatāmi vairs tikai pamati un nelielas sienu paliekas, kas ieaugušas kokos.
No Rozulas taisnā līnijā ap 11 km uz ziemeļiem atradās vēl viena arhibīskapa vasaļu fon Rozenu pils – Augstroze. Tās drupas redzamas Lielezera dienvidu krastā uz liela, savrupa, stāva kalna, kas īpaši izceļas uz apkārtējā līdzenuma Valmieras–Limbažu lielceļa malā.
Pirmo reizi rakstītajos avotos pils minēta 1350. gadā. 1480. gadā tā izturējusi ordeņa mestra karaspēka aplenkumu, bet 1601. gadā poļi un tatāri pili nopostīja un tās iemītniekus apkāva. Pils ,domājams, vairs netika atjaunota. Pils apkārtmūris un ēkas nav saglabājušās, vienīgi līdzenākajā kalna pusē, kur mūris biezāks - 2,35 m, tas vēl redzams 6 –7 m augstumā.
Vistālāk no Turaidas, bet no Augstrozes ap 16 km uz austrumiem, Valmieras virzienā meklējamas Mujānu pils drupas. Mujānu pirmo reizi dokumentos minēti vēl kā muiža 1390. gadā, kad tajā dzīvojis Johans fon Rozens, bet pati pils rakstos pieminēta 1503. gadā.
Pilij vairākkārt mainījušies īpašnieki, līdz tā atkal kļuvusi par vasaļu fon Rozenu mantotu īpašumu. 1601. gadā pili ieņēmuši zviedri, tad atkaroja poļi, vēlāk atkal zviedri. Pils, visticamāk, sagrauta Ziemeļu kara laikā, 18. gs. sākumā.
Nocietinājumam bijis taisnstūrim tuvs plānojums, pret ceļu vērstajā, mazāk aizsargātajā D pusē, atradās divi apaļi, ugunsieročiem piemēroti, torņi. Līdz mūsdienām vislabāk – divu stāvu augstumā, saglabājies no laukakmeņiem celtais rietumu puses tornis, t.s. Baltais tornis, kura augstums ir ap 9 metri. No pils aizsargmūra saglabājušies vien nelieli fragmenti, tā pamati gandrīz pilnībā segti ar gruvešiem.
Lai labāk iepazītu minētās pilis, vislabāk tās apsekot dabā – visas ir brīvi pieejamas, bet to apmērs un plānojums nojaušams tieši uz vietas, jo atsevišķas drupas ieaugušas biezos kokos un brikšņos.
Informāciju sagatavoja Egils Jemeļjanovs, Turaidas Muzejrezervāta galvenais speciālists.
Rakstā izmantoti dati no grāmatas A. Caune, I. Ose “Latvijas viduslaiku pilis IV”. Latvijas Vēstures institūta apgāds, R. 2004.
