2026. goda 14. marta vokorā svineigā Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremonejā Latgolys viestnīceibā GORS gūdynuotys desmit aktivuokuos, spūdruokuos i nūzeimeiguokuos nūtikšonys, personeibys i aktivitatis, kas eipaši boguotynuojušys latgaliskū kulturu. Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuota Ruta Cibule – kulturys darbineica, Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys sorguotuoja, projektu vadeituoja i kulturviesturis pietneica.
Reklāma
Kūpā bolvai itūgod beja izvierzeiti 155 pretendenti, nu kurūs apbolvuojumam žureja nominēja 30 nūtikšonys, personeibys i aktivitatis. Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” par padareitū 2025. godā sajiemieji (alfabeta parādā):
Anna Putāne – latgalīšu folklorys puorraksteituoja
Diāna Zirniņa – ilggadejuo Latgolys viestnīceibys GORS vaļdis lūcekle
Edeite Laime – latgalīšu kulturys i literaturys kūpieja
Folklorys kūpys “Grodi” albums “Sudrabu smeldama”
Grupys “Bruoli i Muosys” albums “Na pādejais”
Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina
Latgolys Dzīšmu svātki Daugovpilī
“LSM Bērnistaba” latgaliski
Nautrānu kulturtelpa
“Nezināmā Rēzekne” i tuos organizātī pasuokumi
Ar nominantu sarokstu var īpasazeit ite: https://bonuks.lv/bonuks-2025/
Pasasokūt latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam lsm.lv, nu 2. marta da 11. marta sevkurs grybātuojs varēja bolsuot par sovu simpateju. Itūgod sabīdreiba ir nūsprīduse, ka 2025. gods simpatejis bolvys “Žyks” sajiemiejs ir grupys “Bruoli i Muosys” albums “Na pādejais”.
Žurejis komisejā dorbuojuos īprīškejūs godu bolvu sajiemieji, medeju puorstuovi, latgaliskuos kulturys sabīdryskī aktivisti i attīceigūs sferu daaicynuotī eksperti. Viertejūt pretendentus, žureja jēme vārā vairuokus kriterejus: pretendenta snāguma kvalitati, aktivitati vysa gods garumā, radeitū rezonansi regionalā, vaļsts voi plašuokā mārūgā, latgaliskumu i/voi īguļdejumu Latgolys kulturys vierteibu populariziešonā, kai ari pretendenta ilgtspieju – ītekmi iz latgaliskuos kulturys procesim iz prīšku.
Bolvys padūšonys ceremoneju vadeja radejis personeiba i influencers Lauris Zalāns i Medņovys tautys noma etnografiskais ansamblis “Medņeva”. Skateituojus prīcynuoja Bolvu Muzykys školys bārnu kors (dirigente Linda Vītuola), Sovvaļnīks, folklorys kūpa “Grodi”, folkroka grupa “Laimas Muzykanti”, Dana Vasiļjeva i Mārcis Lipskis, grupa “JUUK”.
Vaira par Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” sajiemiejim 2025. godā:
ANNA PUTĀNE – LATGALĪŠU FOLKLORYS PUORRAKSTEITUOJA
Annys kasdīnys dorbs saisteits ar normativūs aktu redigiešonu, nūdrūsynojūt tūs atbiļsteibu literaruos volūdys normom. Suoku aizaraušona, atšifrejūt latgalīšu folklorys failus Latvīšu folklorys kruotivis izziņuotuos "Simtgades burtnieku" akcejis laikā, kas tyka veļteita Latvejis symtgadei, puorauga ceņteigā kasdīnys dorbā. Ar lelu dedzeibu i atbiļdeibu daļu breivuo laika vairuoku godu garumā Anna ir pavadejuse, puorrokstūt teikumu piec teikuma, tai īvārojamai papyldynojūt Latvīšu folklorys kruotivis digitaluo arhiva garamantas.lv manuskriptu kruojumu. Īguļdeitais dorbs ir devs atzeistamu rezultatu – itūšaļt Anna Putāne ir ražeiguokuo latgalīšu folklorys failu puorraksteituoja arhivā. 2025. godā "Simtgades talkas" laikā Anna puorrakstejuse vaira nakai 6000 failu, veļtejūt tam 1400 stuņžu laika. Kūpā platformā garamantas.lv īguļdeits vaira nakai 4500 stuņžu dorba, 25 000 puorraksteitu failu, gondreiž 16 miļj. rokstzeimu.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/VyzOJ52JB78
DIĀNA ZIRNIŅA – ILGGADEJUO LATGOLYS VIESTNĪCEIBYS GORS VAĻDIS LŪCEKLE
Diāna Zirniņa ir nūzeimeiga personeiba latgalīšu kulturys atteisteibā, kurys profesionaluo i mierktīceiguo darbeiba Latgolys viestnīceibā GORS byutyskai veicynuojuse Latgolys kulturys atpazeistameibu, daudzveideibu i ilgtspieju. Diānys Zirninis dorbs izaceļ ar spieju apvīnuot profesionalu kulturys procesu vadeibu ar dziļu izpratni par Latgolys kulturys nūzeimi i tuos vītu Latvejis kulturys telpā. Sovā dorbā GORĀ Diāna Zirniņa konsekventi īsastuojuse par Latgolys kulturtelpys styprynuošonu, nūdrūsynojūt kvalitativu i saturiski boguotu programu. Juos vadeibā i leidzdaleibā radeiti pasuokumi i projekti, kas na tik sagloboj latgalīšu kulturys montuojumu, tok i veicynoj tuo rodūšu atteisteibu i aktualiziešonu myusu dīnu sabīdreibā.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/m_x7lATGtP0
EDEITE LAIME – LATGALĪŠU KULTURYS I LITERATURYS KŪPIEJA
Pasasokūt Edeitis idejom i dorbam, Latgolys kulturtelpu regulari papyldynoj jauni literari dorbi, pietejumi, pasuokumi, kai i nūteik sabīdreibys izgleituošona par latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibu, nūzeimi i izlūkšņu daudzveideibu. Edeite atsasauc aicynuojumim sasadorbuot, paleidzēt i atbaļsteit, kū puorsvorā dora entuziasma vadeita, ryupejūtīs par latgalīšu kulturys atteisteibu. Nūzeimeiga nūtikšona ir Edeitis daleiba storptautyskajā folklorys festivalā “Baltica 2025”, kura tema “Volūda” tika izalaseita taišni piec juos pīduovuojuma. Festivala laikā atsakluoja latgalīšu volūdys daudzveideiba i boguoteiba. Edeite ir kai naatjamams dzynuļs latgalīšu kulturā, kas naskaita na laika, na spāka, kab byutu atteisteiba.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/JmUHgNm_Yds
FOLKLORYS KŪPYS “GRODI” ALBUMS “SUDRABU SMELDAMA”
Albumā "Sudrabu smeldama" tautys muzyka sasavyn ar teicieju personeiguos pīredzis stuostim, atkluojūt reizē kai sīvītis kasdīnys gaitys i gryuteibys, ari liktiņa puoresteibys, tai puorlaiceigu misejis apziņu i spāka olūtus, audzynojūt bārnus i saglobojūt goreigū teireibu. Albumā skaņ Latgolys dzīsmis i tautys muzyka, kū "Grodi" ar etnografisku precizitati puormontuojuši sovā repertuarā. “Grodi” ir tautys muzykys izpiļdeituoju kūpa, kū 1987. godā dybynuoja Aīda Rancāne i Andris Kapusts.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/qZH0HuC_3Q4
GRUPYS “BRUOLI I MUOSYS” ALBUMS “NA PĀDEJAIS”
Albums “Na pādejais” ir grupys “Bruoli i Muosys” debejis albums, Latgolys jaunūs muziku radeits etnodžezs latgaliski. Albuma nūsaukums ir muojīņs – itys nav pādejais, tok tys ir pyrmais. “Bruoli i Muosys” sevī nas na tik spieju atskaņuot voi aranžēt, tok radeit jaunu volūdu – myusdīneigu, pošcīna pylnu, skaneigu Latgolu. Jūs repertuarā skaņ i originaldorbi, i tradiceja, kas nav muzeja eksponats, bet dzeivs, plyustūšs spāks, kū papyldynoj sovu sakņu apsazynuošona i dziļa pīsaiste Latgolai.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/Uf5oHgZ2WuU
DAUGOVPIĻS TEATRA AKTRISE KRISTĪNE VEINŠTEINA
Kristīne Veinšteina ir Daugovpiļs teatra aktrise, kurū varātu nūsaukt par vīnu nu teatra latgaliskuos identitatis styurakmiņu. Sovys rodūšuos darbeibys laikā jei naskaitomys reizis ir eistynuojuse teatra pasuokumus, tulkuojuse lugys, taisejuse scenarejus i saceriejuse dzīsmis latgalīšu volūdā. Sovutīs 2025. godā ar Kristīnis paleidzeibu Daugovpiļs teatrī tyka radeiti diveji nūzeimeigi īstudiejumi. Goda suokuos myužu suoce izbraukumu izruode “Plykspuorneiša puorsacenis”, kura ir pīmāruota izruodeišonai klasēs i paradzāta suokumškolys bārnim. Taipat Kristīne radeja senejūs greku tragedejis dramatiziejumu latgaliski, i itys apjūmeigais dorbs kolpuoja par pamatu izruodei “Hekube”, kurys pyrmizruode nūtyka 2025. gods 15. novembrī.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/rq9dcHao5_o
LATGOLYS DZĪŠMU SVĀTKI DAUGOVPILĪ
Latgolys Dzīšmu svātki, kas nu 2025. gods 28. maja da 1. juņa nūtyka Daugovpilī, ir vīna nu nūzeimeiguokūs nūtikšonu latgaliskuos kulturys saglobuošonā, atteisteibā i aktualiziešonā myusu dīnu sabīdreibā. Tī aplīcynoj Latgolys kulturys dzeivuotspieju, napuortraukteibu i spieju vīnuot vysaidys paaudzis, kūpīnys i rodūšūs spākus ap kūpeigom vierteibom – dzīsmi, volūdu i pīdareibu Latgolai. Dzīšmu svātki Latgolā viesturiski ir bejuse na tik muzykala, tok ari sociala i goreiga nūtikšona, kurā dzīsme kolpoj kai latgaliskuos identitatis nesieja.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/bY6Woy52LX8
“LSM BĒRNISTABA” LATGALISKI
Latvejis Sabīdryskais medejs (LSM) radejs originalsaturu pyrmsškolys i mozuokūs klašu vacuma bārnim latgaliski. “LSM Bērnistaba” ir drūsa vide bārnam, kur kaitys formā vuica nūpītnys lītys – pazeit burtus, ciparus, skaiteit, izdareit izalaseišonys, byut viereigam, pazeit kruosys, formys i cytys zynuošonys i prasmis. Tamā var klauseitīs puosacenis voi vērtīs kinys i raidejumus. Nu 2025. gods gola “LSM Bērnistaba” pīduovoj bārnim spielētīs i īsavuiceit kū nabejs jaunu ari latgaliski. Itūšaļt ir 13 kaitys bārnim vysaidu tematisku vuordu latgaliski īsavuiceišonai, taipat klausomys i 15 puosokys latgaliski i latgalīšu volūdys stuņde kūpā ar grupu "Rupuči".
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/THvZXws2GYU
NAUTRĀNU KULTURTELPA
2025. gods septembra vydā Latvejis Nacionalais kulturys centrys izziņuoja, ka Latvejis Nacionalais namaterialuo kulturys montuojuma saroksts tyka papyldynuots ar sešim jaunim elementim, kurūs vydā ir i Nautrānu kulturtelpa. Latgolā itei ir tik ūtruo kulturtelpa, kas ir īkļauta namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā kai vierteiba. Itūšaļt kulturtelpā prācavoj Nautrānu kulturys centrys i Iļžukolna tautys noms, vairuokys bīdreibys, tamā aktivai īsasaista i tū atbolsta pošvaļdeiba, individualī interesenti, īstuodis, organizacejis, kolektivi, katuoļu draudze, uzjiemieji i amatnīki, kūpā veidojūt latgalisku, tradicejom i nūtikšonom boguotu vidi, kura zynoma vysā Latvejā. Tuos vierteibys baļsteitys boguotajā kulturviesturis i literarajā montuojumā, i ituos pusis īvārojamūs personeibu davumā, tradicejuos, kas saisteitys kai ar katuoļu bazneicu, tai ar tradicionalū kulturu i kasgadejim pasuokumim.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/YOUPxpFSgbM
“NEZINĀMĀ RĒZEKNE” I TUOS ORGANIZĀTĪ PASUOKUMI
“Nezināmā Rēzekne” ir aktiva dūmubīdru grupa, kuruos vydā ir piļsātplānuošonys, arhitekturys, kulturviesturis i etnografejis pietnīceibys entuziasti, kas dorbojās jau ostoņus godus. Kūpīnā īsasaistejuši cylvāki, kuri pietej interesantus faktus par piļsātu, reikoj lekcejis, ekspedicejis, tolkys, putynu vāruošonys pasuokumus i īdrūsynoj sabīdreibu izsaceit sovu redzīni. Jī eistynoj vysaidys iniciativys Rēzeknē, kas uzloboj vītejū vidi i izgleitoj sabīdreibu. 2025. godā nūtyka vairuokys ar Latgolu i latgaliskū saisteitys lekcejis/pasuokumi, kū organizēja “Nezināmā Rēzekne”.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/NIOqt3JUzcE
Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tyka gūdynuota kulturys darbineica, Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys sorguotuoja, projektu vadeituoja, kulturviesturis pietneica Ruta Cibule.
Ruta Cibule ir ilggadeja Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys veiduotuoja i sorguotuoja, namaterialuo kulturys montuojuma kūpieja i styprynuotuoja, kura vaira nakai četrdesmit godu garumā ar dedzeibu struoduojuse kulturys i biblioteku jūmā. Juos profesionalais ceļš apjam 20 godu Bolvu rajona kulturys nūdalis vadeituojis omotā, 26 godi aizvadeiti biblioteku dorbā, tymā skaitā gondreiž 20 godu kai Bolvu Centraluos bibliotekys direktorei. Naatkareigai nu ījimtuo omota juos vierteibys beja i ir Zīmeļlatgolys namaterialais kulturys montuojums, nūvodpietnīceiba, biblioteku dorbs, latgalīšu volūda i Dzīšmu svātki. Eipaši nūzeimeigs ir Rutys Cibulis davums Zīmeļlatgolys namaterialuo kulturys montuojuma saglobuošonā. Divejus godus Ruta Cibule dorbuojusēs i Namaterialuo kulturys montuojuma padūmē, teikūt par tuos viesturyski pyrmū prīšksādātuoju. Eipašu viereibu Ruta veļtejuse namaterialuo kulturys montuojuma prašmu nesieju īpazeišonai i jūs izcileibys cyldynuošonai, kūpā ar Andu Beitāni Vaļsts kulturkapitala fonda myuža stipendejom dasokūt vaira nakai desmit Zīmeļlatgolys tradicionalūs prašmu kūpiejus. Taipat Ruta Cibule ir Bolvu nūvoda muzeja ekspozicejis “Ziemeļlatgales nemateriālais kultūras mantojums” koncepcejis autore i vīna nu golvonūs tuos eistynuotuoju.
Video par myuža īguļdejuma bolvys sajiemieju Rutu Cibuli: https://youtu.be/QzPcJb4J5UU
Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” pyrmū reizi tyka padūta 2009. godā, bet nu 2013. gods bolvu reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda. “Boņuks 2025” atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Vaļsts kulturkapitala fonda miekprograma “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, “Rēzeknis Bryuvers”, “Diogens audio”, “Full Stage”, ”pasaver.live”, “Latgales ziedi”, kai i Bolvu nūvoda, Kruoslovys nūvoda, Leivuona nūvoda, Ludzys nūvoda, Preiļu nūvoda i Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys. Par informativū atbolstu sokom paļdis Latvejis Televizejai, Latvejis Radejai 1, latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv, latgalīšu kulturys kusteibai “Volūda”, LSM Latgolys redakcejai i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam LSM.lv.
