Autors: Linda Sala
Avots: Vidzemes Vēstures un Tūrisma centrs
Starptautiskās Muzeju dienas ietvaros Cēsu Vēstures un mākslas muzejs turpina akciju „Katram cēsniekam savs muzeja priekšmets.” Jau sesto gadu cēsnieki ir aicināti kļūt par kāda muzeja priekšmeta aizbildni un tādējādi līdzdarboties Cēsu vēstures veidošanā.
Jebkurš cēsnieks var kļūt par aizbildni, ja ir ieinteresēts piesaistīt līdzekļus izvēlētā priekšmeta restaurācijai, konservācijai, eksponēšanai un glabāšanai, popularizēt priekšmetu sabiedrībā vai izteikt priekšlikumus par priekšmeta eksponēšanas vietu un veidu. Aizbildniecībā esošo priekšmetu, izvietojot izstādēs vai kā citādi publiskojot, tiek pievienota informācija par aizbildni.
Cēsu muzejs ir vienīgais muzejs Latvijā, kur notiek šāda unikāla akcija. Tā tika aizsākta 2003. gadā, un uz Cēsu Vēstures un mākslas muzeju atvedusi arvien jaunus cēsniekus, kuri vēlas līdzdarboties krājuma saglabāšanā un popularizēšanā.
Līdz 2008.gadam ir noslēgti 30 aizbildnības līgumi. Aizbildņi ne vien nodrošinājuši vairāku priekšmetu restaurāciju, bet arī devuši lielu ieguldījumu citās Cēsu Vēstures un mākslas muzeja aktivitātēs.
Līdz šim atjaunoti deviņi priekšmeti, no kuriem vienu sastāda 400 sudraba monētas, un tuvākajā laikā tiks pabeigta vēl divu priekšmetu restaurācija.
Regulāri tiek papildinātas arī vairākas kolekcijas. Šī gada laikā kolekcijas „Kamaniņu sports Cēsīs” aizbildnis kamaniņu sporta treneris Dainis Odziņš ir savācis un nodevis muzejam materiālus par šo sporta veidu Cēsīs laika posmā no 1973. līdz 2002.gadam. Pašlaik viņš par to veido arī datu bāzi.
Aizbildnības līgums Nr.13 noslēgts ar ilggadējo „Cēsu alus” direktoru Kārli Tomsonu. Viņš ne vien papildina alus ražošanas un a/s „Cēsu alus” vēstures materiālu kolekciju, bet arī aktīvi līdzdarbojas alus vēstures izstādes veidošanā, kura interesentiem būs aplūkojama šī gada augustā restaurētās Jaunās pils telpās.
Salūtlielgabala aizbildnis Ivars Prauliņš sadarbojas ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeju dažādu pasākumu organizēšanā un vadīšanā, savukārt Daumants Vasmanis savā aizbildnībā esošo zobenu eksponējis teatralizētajās ekskursijās pie Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga.
Aizvadītajā laikā aizbildņi iesaistījušies arī muzejam svarīgu jautājumu apspriešanā. Kā svarīgāko no tiem var nosaukt aizbildņu līdzdalību jaunās ekspozīcijas koncepcijas tapšanas procesā.
Šogad 11 dažādu gadsimtu unikāli Cēsu Vēstures un mākslas muzeja priekšmeti meklē aizbildņus. Plauktos nolikta jauno ekspozīciju gaida „Krievijas ķeizarienes Katrīnas II privilēģija”, ar kuru 1766.gadā Cēsīm no jauna apstiprināja pilsētas privilēģijas.
Par pilsētas simbolu kļuvis lukturis, kurš veidots pēc Viduslaiku pilī atrastā luktura prototipa. 2007.gadā par Cēsu pilsētas domes līdzekļiem tas restaurēts, un tagad kārta Cēsu Jaunās pils oriģinālajai laternai, kura pils ieeju greznojusi vēl pēckara gados.
Viens no unikālākajiem muzeja krājuma priekšmetiem ir Cēsu Mazās ģildes ”Statūti” un „Brāļu grāmata”. Tie abi ir 17.gadsimta liecinieki, un apmeklētājiem tos paredzēts izstādīt restaurētās Jaunās pils ekspozīcijā.
Polifons, kurš radīts 19.gs. pirmajā pusē, noteikti izpelnīsies 21.gadsimta cilvēku sajūsmas izsaucienu, ja vien tā platēm atkal ļaus skanēt.
Pagaidām neatklāts ir 19.gs. pīpes īpašnieks, bet par viņa estētisko pieeju smēķēšanai liecina arī pīpes izvēle – tā izgreznota ar V. Bārta gleznas reprodukciju.
Viens no nozīmīgākajiem atradumiem Livonijas ordeņa pilīs ir 1971.gadā atrastais Woltera Strika depozīts. To veido sudraba ķēžu josta, dekoratīvs sudraba priekšmets un sudraba plāksnītes, kuru pielietojumu nav izdevies noskaidrot. Neatsverams ieguvums ir 965 sudraba monētas, kas bijušas ievietotas somiņā, no kuras saglabājies bagātīgi rotāts sudraba rāmītis un brokāta lentītes. Monētas aptver laiku no 1529.gada līdz 1577.gadam.
Raunas depozīta pus tūkstotis dālderi un 830 Nītaures depozīta monētas vēl var uzmirdzēt tādā pašā spožumā, kādā tās pildīja kabatas laikā no 16. līdz 19. gadsimtam. Agrākā spozme piestāvētu arī pašreiz ar patinu klātajai 12.gadsimta latgaļu sievietes rotas lietu kolekcijai.
Savukārt, lai no liekas cilāšanas un roku pieskārieniem pasargātu unikālo 1786.gada Cēsu pilsētas iedzīvotāju grāmatu, to nepieciešams digitalizēt.
Paralēli šiem priekšmetiem ik gadu Cēsu Viduslaiku pils teritorijā tiek atrasti citi jauni unikāli priekšmeti, kuru saglabāšanu un popularizēšanu sabiedrībā var veicināt rūpīgs aizbildnis.
Jauni Aizbildnības līgumi ar cilvēkiem, kuri vēlas uzņemties gādību par kādu no iepriekš raksturotajiem unikālajiem priekšmetiem, tiks parakstīti Starptautiskajā Muzeju dienā 2008.gada 18.maijā. Šo priekšmetu attēlus varēs aplūkot Vidzemes Vēstures un tūrisma centra mājaslapā www.vvtc.cesis.lv, sākot ar šā gada 28.aprīli. Detalizētu informāciju par pieteikšanās kārtību interesenti var uzzināt, kontaktējoties ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāju, galvenā krājuma glabātāju Daci Tabūni pa telefonu 64122654 vai mob.tel 26132598.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
