Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja lielajā zālē no 10.06. līdz 29.06.2008. būs apskatāma izstāde „Klusā pretošanās. Krievu piktoriālā fotogrāfija. 1900-1930”
1920.-30.g. krievu fotoavangards –Aleksandrs Rodčenko, Els Ļisickis, Boriss Ignatovičs u.c. – pārcietuši totalitārā režīma vajāšanas un represijas, kļuva par Krievijas un vispasaules mākslas klasiķiem, vēl vairāk – par savdabīgu vizītkarti. Diemžēl tikai nedaudzi zina, ka tai pat laikā eksistēja arī cits krievu fotogrāfijas virziens – piktoriālisms, kas centās pietuvināt fotogrāfiju tēlotājas mākslas darbam, izmantojot galvenokārt mīksti zīmējošos objektīvus un speciālu, bieži vien ļoti sarežģītu kopēšanas tehniku. Piktoriālā fotogrāfija, tāpat kā glezniecība, pretēji dokumentālajai fotogrāfijai, centās pirmkārt izteikt darba emocionālo nokrāsu, autora individuālās jēgas un nozīmes izteiksmi.
Krievu piktoriālās fotogrāfijas meistari – Aleksandrs Grinbergs, Jurijs Jerjomins, Nikolajs Andrejevs, Nikolajs Sviščovs-Paola u.c. tika atzīti ārpus Krievijas un lieliski iekļāvās pasaules mākslas kontekstā. Piktoriālisms, kas bija veidojies pasaules fotogrāfijā 19.gadsimta beigās, 20.gadsimta vidū bija izsmēlis savu estētisko potenciālu. Savukārt Padomju Krievijā šajos gados tas ieguva otro elpu.
Tēmu loks galvenokārt iekļāva starptautiskajam piktoriālismam tradicionālās ainavas, kailfigūras, senu ēku uzņēmumus un neizraujošas žanra ainas. Spīdoša kompozīcijas izjūta un virtuoza izpildījuma tehnika padarīja fotogrāfus – piktoriālistus par starptautisko izstāžu un salonu vēlamiem dalībniekiem. Interesanti, ka par viņiem daudz un labprāt rakstošā ārzemju prese, tāpat kā padomju kritika, saskatīja viņos estētisko opozīciju karojošajai padomju ideoloģijai.
Fotogrāfiem - piktoriālistiem skarbi, bet bez rezultātiem uzbruka padomju kritiķi, norādot viņiem vienīgo pareizo ceļu – sociālistisko reālismu. 1920-to gadu beigās visās padomju dzīves jomās, tai skaitā arī foto mākslā sākās revolucionāro pārmaiņu ienaidnieku medības. Par „ienaidniekiem” fotogrāfijā kļuva piktoriālisti, kuriem inkriminēja vājību uz veco nerevolucionāro pasauli.
Jau 1935.gadā mākslas darbinieku morālā nīcināšana pārauga fiziskās represijās. Praktiski visiem fotogrāfiem –piktoriālistiem tika atņemtas tiesības nodarboties ar profesionālo darbību, Aleksandru Grinbergu nosūtīja uz staļiniskajām nometnēm. 1930.-to gadu beigās viņiem tika slēgtas iespējas izstādīt savus darbus aiz robežām.
Neskatoties uz šo vajāšanu, krievu piktoriālās fotogrāfijas meistari turpināja savu radošo darbību. Tā, Jurijs Jerjomins, ieslēdzies milzīga komunālā dzīvokļa vannas istabā, slepeni tiražēja savus mīļākos uzņēmumus mikroformātā. Katrs no tiem varēja kļūt par iemeslu represijām.
1930.-to gadu beigās padomju fotogrāfijā, tāpat kā visā padomju mākslā uzvarēja sociālistiskā reālisma estētika. Norobežota no pasaules ar dzelzs aizkaru, tā pakāpeniski pārvērtās no „svarīgākās mākslas” par ideoloģiskās mašinērijas piedevu. Bojā aizgāja ievērojama daļa to autoru foto oriģinālu, kuri neiekļāvās jaunajos kanonos un netika izstādīti izstādēs vairāk nekā pusgadsmitu. Izstāde „Klusā pretošanās. Krievu piktoriālā fotogrāfija. 1900-1930”, kurā eksponētas vintāžas kopijas, nepretendē uz virziena pilnīgu aprakstu. Drīzāk tas ir konspekts, mēģinājums iezīmēt parādības kontūras. Tā pirmo reizi rāda kopā to meistaru darbus, kas strādāja vienā laikā un sadarbojās, un iespaidoja viens otru.
Kopš 20.gadsimta 80.-to gadu vidus krievu modernisms un pirmkārt Aleksandrs Rodčenko izrādījās ļoti pieprasīti ārzemēs. Viņu „jaunatklāšana Krievijā” gan notika tikai 1990.-gadu vidū. Bet krievu piktoriālās fotogrāfijas fenomens tikai nesen nokļuvis fotogrāfijas pētnieku un vēsturnieku uzmanības lokā. Šī izpētes darba nobeigums pagaidām vēl ir tālu. Bet jau tagad šis darbs dod iespējas pilnīgāk izprast mākslas procesu krievu 20.gadsimta sākuma kultūras vēsturē.
_______________________________________________________________________________________________
RADOŠĀS TEKSTILMĀKSLAS DARBNĪCAS IETVAROS MUZEJĀ DARBOJAS:
TEKSTILAPDRUKAS JEB MADAROŠANAS DARBNĪCA - KATRU TREŠDIENU NO 13:00 LĪDZ 17:00 (laicīgi piesakoties, iespējams pielāgot darba laiku)
Kontakta tālruņi 7830907, 26408553.
Darbnīcu vada tekstilmāksliniece Una Dževečka.
Darbnīcas dalībniekiem ir iespēja PAŠIEM SAVĀM ROKĀM PAGATAVOT APDRUKĀTUS GALDAUTUS, SEDZIŅAS, KREKLIŅUS u.c. interesantus tekstila izstrādājumus, izmantojot pazīstamā latviešu nacionālā stila veidotāja ANŠA CĪRUĻA un JŪLIJA STRAUMES ornamentālos motīvus vai izveidot savu ornamentālo risinājumu.
Pirmā atspieduma cena 1,30 Ls , otrā un pārējo atspiedumu cena - 0,80 Ls.
VILNAS VELŠANAS DARBNĪCA – OTRDIENĀS NO 11:00 LĪDZ 14:00 UN CETURTDIENĀS NO 14:00 LĪDZ 17:00. (laicīgi piesakoties, iespējams pielāgot darba laiku)
Kontakta tālruņi 7830907, 26408553.
Darbnīcu vada tekstilmāksliniece Kristīne Rutka.
Darbnīcā ir iespēja apgūt vienu no vilnas velšanas paņēmieniem, veidojot nelielus priekšmetus no iegūtā filca materiāla. Šādā tehnikā darināts materiāls var būt loti daudzveidīgs: gan biezs, vēja necaurlaidīgs, gan arī ļoti plāns un gaisīgs. To var izmantot visdažādāko ieceru īstenošanā: smalku, vieglu apģērbu veidošanā, aksesuāru darināšanā, tekstilmozaīkas un polsterētas virsmas stepējumu veidošanā.
Dalības maksa 1,30 Ls.
KRĀSAINO SMILŠU DARBNĪCA – PĒC IEPRIEKŠĒJAS PIETEIKŠANĀS
Kontakta tālruņi 7830907, 26408553.
Darbnīcu vada Diāna Timofejeva un Agnese Balandina.
Krāsainās smiltis ir ļoti pateicīgs materiāls dizaina objektu veidošanai, darba iespēju daudzveidīgums aizrauj un spēj iepriecināt visus. Dalībniekiem tiek dota iespēja, izmantojot oriģinālas metodes, radīt krāsaino smilšu kompozīcijas plaknē, kā arī izveidot katram savu krāsaino smilšu bērumu stikla mēģenītē. DMDM piedāvā šo darbnīcu skolēnu grupām, veicinot krājuma pieejamību (pirms darbošanās, studējot ornamentu, kompozīciju vai citus mākslas, dizaina aspektus pamatekspozīcijā). Tomēr darbnīcā radoši darboties var jebkurš interesents, neatkarīgi no vecuma un sagatavotības līmeņa.
Dalības maksa 1,30 Ls.
MUZEJA DARBA LAIKI
Otrdien, ceturtdien, piektdien, sestdien, svētdien no 11.00 - 17.00
Trešdienās: 11.00 - 19.00; Pirmdienās: muzejs slēgts
Galerijā „APSĪDA”
Izstāde:
16:05.-31.05. Lienes Hapanionekas foto mākslas izstāde “hapii kvadrātā”.
(galerijas vadītāja: Dzintra Hāze; tālr.: 7830915, fax: 7830916)
.jpg "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 18.11.2024 - 30.11.2024 “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi X” Valmieras novada Tūrisma pārvalde")
