Autors: Līga Turjanska
Avots: Avots/Foto: DMDM
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja lielajā zālē no 10.06. līdz 29.06.2008. būs apskatāma izstāde:
„Klusā pretošanās. Krievu piktoriālā fotogrāfija. 1900-1930”
Izstādes atklāšana 10.06. plkst. 16:00
1920.-30.g. krievu fotoavangards –Aleksandrs Rodčenko, Els Ļisickis, Boriss Ignatovičs u.c. – pārcietuši totalitārā režīma vajāšanas un represijas, kļuva par Krievijas un vispasaules mākslas klasiķiem, vēl vairāk – par savdabīgu vizītkarti. Diemžēl tikai nedaudzi zina, ka tai pat laikā eksistēja arī cits krievu fotogrāfijas virziens – piktoriālisms, kas centās pietuvināt fotogrāfiju tēlotājas mākslas darbam, izmantojot galvenokārt mīksti zīmējošos objektīvus un speciālu, bieži vien ļoti sarežģītu kopēšanas tehniku. Piktoriālā fotogrāfija, tāpat kā glezniecība, pretēji dokumentālajai fotogrāfijai, centās pirmkārt izteikt darba emocionālo nokrāsu, autora individuālās jēgas un nozīmes izteiksmi.
Krievu piktoriālās fotogrāfijas meistari – Aleksandrs Grinbergs, Jurijs Jerjomins, Nikolajs Andrejevs, Nikolajs Sviščovs-Paola u.c. tika atzīti ārpus Krievijas un lieliski iekļāvās pasaules mākslas kontekstā. Piktoriālisms, kas bija veidojies pasaules fotogrāfijā 19.gadsimta beigās, 20.gadsimta vidū bija izsmēlis savu estētisko potenciālu. Savukārt Padomju Krievijā šajos gados tas ieguva otro elpu.
Tēmu loks galvenokārt iekļāva starptautiskajam piktoriālismam tradicionālās ainavas, kailfigūras, senu ēku uzņēmumus un neizraujošas žanra ainas. Spīdoša kompozīcijas izjūta un virtuoza izpildījuma tehnika padarīja fotogrāfus – piktoriālistus par starptautisko izstāžu un salonu vēlamiem dalībniekiem. Interesanti, ka par viņiem daudz un labprāt rakstošā ārzemju prese, tāpat kā padomju kritika, saskatīja viņos estētisko opozīciju karojošajai padomju ideoloģijai.
Fotogrāfiem - piktoriālistiem skarbi, bet bez rezultātiem uzbruka padomju kritiķi, norādot viņiem vienīgo pareizo ceļu – sociālistisko reālismu. 1920-to gadu beigās visās padomju dzīves jomās, tai skaitā arī foto mākslā sākās revolucionāro pārmaiņu ienaidnieku medības. Par „ienaidniekiem” fotogrāfijā kļuva piktoriālisti, kuriem inkriminēja vājību uz veco nerevolucionāro pasauli.
Jau 1935.gadā mākslas darbinieku morālā nīcināšana pārauga fiziskās represijās. Praktiski visiem fotogrāfiem –piktoriālistiem tika atņemtas tiesības nodarboties ar profesionālo darbību, Aleksandru Grinbergu nosūtīja uz staļiniskajām nometnēm. 1930.-to gadu beigās viņiem tika slēgtas iespējas izstādīt savus darbus aiz robežām.
Neskatoties uz šo vajāšanu, krievu piktoriālās fotogrāfijas meistari turpināja savu radošo darbību. Tā, Jurijs Jerjomins, ieslēdzies milzīga komunālā dzīvokļa vannas istabā, slepeni tiražēja savus mīļākos uzņēmumus mikroformātā. Katrs no tiem varēja kļūt par iemeslu represijām.
1930.-to gadu beigās padomju fotogrāfijā, tāpat kā visā padomju mākslā uzvarēja sociālistiskā reālisma estētika. Norobežota no pasaules ar dzelzs aizkaru, tā pakāpeniski pārvērtās no „svarīgākās mākslas” par ideoloģiskās mašinērijas piedevu. Bojā aizgāja ievērojama daļa to autoru foto oriģinālu, kuri neiekļāvās jaunajos kanonos un netika izstādīti izstādēs vairāk nekā pusgadsmitu. Izstāde „Klusā pretošanās. Krievu piktoriālā fotogrāfija. 1900-1930”, kurā eksponētas vintāžas kopijas, nepretendē uz virziena pilnīgu aprakstu. Drīzāk tas ir konspekts, mēģinājums iezīmēt parādības kontūras. Tā pirmo reizi rāda kopā to meistaru darbus, kas strādāja vienā laikā un sadarbojās, un iespaidoja viens otru.
Kopš 20.gadsimta 80.-to gadu vidus krievu modernisms un pirmkārt Aleksandrs Rodčenko izrādījās ļoti pieprasīti ārzemēs. Viņu „jaunatklāšana Krievijā” gan notika tikai 1990.-gadu vidū. Bet krievu piktoriālās fotogrāfijas fenomens tikai nesen nokļuvis fotogrāfijas pētnieku un vēsturnieku uzmanības lokā. Šī izpētes darba nobeigums pagaidām vēl ir tālu. Bet jau tagad šis darbs dod iespējas pilnīgāk izprast mākslas procesu krievu 20.gadsimta sākuma kultūras vēsturē.
11.jūnijā plkst. 11:00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (Skārņu ielā 10/20) lielajā zālē notiks PRESES KONFERENCE, kurā plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiks informēti par Krievijas kultūras sezonas Latvijā norisēm. Preses konferencē piedalīsies LR Kultūras ministre Helēna Demakova, kas informēs par Krievijas kultūras sezonu kopumā. Muzeja Maskavas foto nams pārstāves Nina Levitina un Olga Nestercova informēs sīkāk par izstādi „Klusā pretošanās. Krievu piktoriālā fotogrāfija. 1900-1930” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
