Autors: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
No 21.06. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vestibilos būs skatāma dzintara izstāde Saules akmens no Kaļiņingradas dzintara muzeja kolekcijas. Izstādes ekspozīcijā būs apskatāmi gan dažādu mūsdienu autoru darbi no dzintara, gan arī interesanti dzintara paraugi, kas atspoguļo materiāla svaru, formu un krāsu gammu. Šo kolekciju uz Rīgu atveduši Kaļiņingradas dzintara muzeja darbinieki. Muzejs ir bagāts ar savu unikālo kolekciju, kurā ietilpst vairāk kā 6800 eksponātu. Tās lepnums ir 4280 g smagais dzintara tīrradnis, kā arī 30 dzintara gabali, kuri sver vairāk par puskilogramu.
Lielākā izstādes Saules akmens darbu daļa veltīta mūsdienu dzintara mākslinieku daiļradei. Tā ir lieliska iespēja vienkopus redzēt ļoti dažādus dzintara apstrādes un izmantošanas veidus augstvērtīgos mākslas un interjera priekšmetos. Izstāde, rādot labākos mūsdienu un nesenas vēstures darbus, varētu iedvesmot vairāk un radošāk strādāt ar dzintaru arī māksliniekus Latvijā.
Kaļiņingradas dzintara apstrādes meistaru daiļrade 1970.-1980. gados balstījās krievu juveliermākslas tradīcijās, kurā saules akmens tika izmantots tikai kā mākslas darba papildinājums, tā daudzkrāsains akcents. Galveno vērību juvelieri veltīja tieši metāla apstrādei, izmantojot tā daudzveidīgās apstrādes tehnikas ( filigrānu, pinumus, patīnu u.c.). Tajā laikā Kaļiņingradas juveliermākslā nozīmīga vieta ir rotaslietu ansambļiem, kas izpildītas vienotā stilā – garnitūrām. Tajās neiztrūkstoši ietilpst gredzens un auskari, kas ir tradicionāla krievu rotāšanās stila sastāvdaļa.
1990. gados Kaļiningradas mākslinieku daiļradē sāka dominēt dzintara gravējumi. Jau iepriekšējos gados par izciliem meistariem šajā jomā tika atzīti Ernests Liss un Genadijs Losecs, kas izgatavoja pīpes, tabakdozes un lādītes. Jaunie mākslinieki, kas dzintara apstrādei pievērsās 1990. gados, strādāja tikai griezuma un gravējuma tehnikā (Igors Brasjunas, Andrejs Kaveckis, Andrejs Vereteļņiks).
2000-jos gados juveliermākslā, interjera priekšmetos un pat sīkplastikā dzintars tiek izmantots arvien mazāk. Galvenokārt tiek apstrādāti mazi dzintara gabaliņi, lietots presētais dzintars. Savienojumā ar dzintaru arvien aktīvāk sāk izmantot koku un ādu, turklāt tie kļūst par galveno materiālu, atstājot dzintaram tikai simbola lomu (J. Gradinarova, O.Šorohova). Taču, kaut arī joprojām dominējoši ir dzintara griezumi un gravējumi (E. Liss, I. Gnatenko, N. Kazarins), iepriecinoši, ka savas pozīcijas atkal atgūst juveliermāksla. Arī tajā plaši tiek izmantoti dzintara gravējumi.
No 2005. gada Kaļiņingradas dzintara muzejā tiek organizēta Starptautiskā dzintara biennāle Alatir, kas palīdz Kaļiņingradas meistariem izvairīties no pašizolācijas un bagātināties ar citu valstu pieredzi dzintara apstrādē. Biennālē pagājušajā gadā piedalījās arī māklinieki no Latvijas, gūstot lielu atzinību.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
