Jelgavas pils – zaudētais, saglabātais

16.06.2008 06:01 | Zemgale

Autors: Juris Kālis
Avots: Avots/Foto: LLU

Šī gada 14. jūnijā Latvijas Lauksaimniecības universitātē notika konference „Jelgavas pils – zaudētais, saglabātais”, kas veltīta unikālā kultūrvēstures objekta 270. gadadienai, ko jelgavnieki un pilsētas viesi ar plašu svētku programmu atzīmēja pagājušajā nedēļas nogalē.

Īsi pirms konferences, pils dienvidu vārtu telpā, svinīgi atklāja piemiņas plāksni, kas vēsta, ka tieši pirms 270 gadiem 14. jūnijā iebūvēts pamatakmens ievērojamā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektētajai Jelgavas pilij. Laikmetu griežos tā vairākkārtīgi degusi un atjaunota, līdz mūsdienās kļuvusi par spožu Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma pērli.

Jubilejas konferencē par Jelgavas pils vietu arhitekta F.B.Rastrelli darbos runāja Rundāles pils muzeja direktors, mākslas zinātņu Goda doktors Imants Lancmanis, bet akadēmiķis Jānis Stradiņš ieskicēja kādreizējās Pētera akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes dažādu senu tradīciju pārņemšanas risinājumus. Interesants bija Latvijas Universitātes Vēstures institūta vēstures zinātņu doktora Gunta Zemīša referāts par arheoloģiskajiem izrakumiem Jelgavas pils teritorijā šī gadsimta sākumā.

Bez tam notika arī Bauskas pils un Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja zinātnieku uzstāšanās, kā arī pils – jubilāres pašreizējo saimnieku ziņojumi par celtnes atjaunošanu pēckara gados, lauksaimniecības augstskolas izvietošanu tajā un interesantākajiem eksponātiem pašreizējā pils vēstures ekspozīcijā.

270. jubilejas svinības sakrīt arī ar Jelgavas pils muzeja izveides 40. gadskārtu. Pateicoties arhitekta, jelgavnieka Jāņa Zirdziņa, pils atjaunošanas darbu vadītāja, entuziasmam un lauksaimniecības augstskolas kolektīva gādībai, 1968. gada vasarā tika izveidots muzejs, kurā mājvietu rada pils un Lauksaimniecības akadēmijas vēstures ekspozīcija, bet gida pienākumus uzņēmās tolaik pilsētā pazīstamais novadpētnieks Ādolfs Butkevics.

Mūsdienās universitātes vēsturei veltītā ekspozīcija izvietota tā dēvētajā Zelta zālē, bet pils gadsimtiem senās vēstures ekspozīcija laika gaitā ir pārveidota un papildināta ar jauniem materiāliem. Gandrīz ik dienu muzejā iegriežas kāda no Latvijas vai ārzemju ekskursantu grupām, arī universitātes un pilsētas ciemiņu delegācijas.

Pils vēstures muzejs, kā arī Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes, kas atrodas pagrabstāva velvēs, ir viens no tūristu iecienītākajiem objektiem Jelgavā. Taču universitātes ļaudis vēlas realizēt sen lolotu sapni un rekonstruēt kanāla malā esošo kādreizējo kariešu namiņu, kur Pils vēstures muzejs apmeklētājiem kļūtu daudz plašāks un pieejamāks, arī brīvdienās. Diemžēl ieceres īstenošanai nepietiek ne valsts investīciju nauda, ne pašu nopelnīto līdzekļu. Turklāt steidzamības kārtā jāturpina pils fasādes rekonstrukcija. Pils vēstures hronika glabā faktu, ka pēc otrā pasaules kara, lai nokrāsotu atjaunotās Jelgavas pils fasādi 33000 kvadrātmetru lielā platībā, izlietoja 17 tonnu krāsas.