Autors: Elīna Sprūde-Nesenberga
Avots: SVA Sabiedrisko attiecību daļa
Šajā peldsezonā saimnieciskās aktivitātes un iedzīvotāju blīvums bijis par iemeslu tam, ka vissliktākā ūdens kvalitāte bija Rīgā un Rīgas rajonā
Šonedēļ Sabiedrības veselības aģentūras speciālisti veica šīs sezonas pēdējās peldūdens pārbaudes Rīgas un Ogres rajonos, līdz ar to šī gada peldsezona ir noslēgusies.
Pavisam šajā peldsezonā monitoringa programmas ietvaros visā Latvijā tika paņemti 2760 ūdens paraugi, bet 71 reizi ir dots peldēšanās aizliegums, 53 reizes ir ieteikts atturēties no peldēšanās paaugstināta mikrobioloģiskā piesārņojuma dēļ un 2636 reizes sniegts atzinums „Peldēties atļauts”. Diemžēl vissliktākā peldvietu ūdens kvalitāte bija vērojama Rīgā un Rīgas rajonā, kur ir vislielākais iedzīvotāju blīvums, kā arī visvairāk izvērstas dažādas saimnieciskās aktivitātes. Jāatzīmē, ka jūras un Rīgas līča piekrastes peldvietās, tai skaitā Jūrmalas peldvietās, ūdens kvalitāte kopumā bija laba.
Gandrīz visās peldvietās, kur 2008.gada peldsezonā ir konstatēts mikrobioloģiskais piesārņojums, bija novērots paaugstināts zarnu enterokoku skaits ūdenī. Tā kā pagājušajā gadā šis rādītājs tika analizēts tikai īpašos gadījumos, nevar apgalvot, ka Latvijas peldvietu ūdens kvalitāte ir ievērojami pasliktinājusies, lai gan pagājušajā gadā peldēšanās ierobežojumu bija daudz mazāk.
Atgādinām, ka ar 2008.gadu ir uzsākta jaunās Eiropas Savienības (ES) direktīvas par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību ieviešana, kas izvirza stingrākas prasības peldvietu ūdens kvalitātes novērtējumam. Direktīva lielāku vērību velta peldvietu ūdens ilglaicīgās kvalitātes novērtējumam un peldvietas galīgais novērtējums tiks iegūts turpmāko četru peldsezonu laikā, ieskaitot šo sezonu, un peldvietas ūdens kopumā tiks klasificēts kā „izcilas kvalitātes”, „labas kvalitātes”, „pietiekamas kvalitātes” vai „zemas kvalitātes”. ES mērķis ir panākt vismaz „pietiekamu kvalitāti” visās peldvietās līdz 2015.gadam.
Kvalitātes prasībām atbilstošu peldūdeņu nodrošināšanā liela nozīme ir peldvietu labiekārtošanai. Peldvietas ir jānodrošina ar ģērbtuvēm, tualetēm un atkritumu konteineriem, atkritumi peldvietā ir jāsavāc un jāizved. Peldētāji pastāvīgi ir jāinformē par ūdens kvalitāti un citiem jautājumiem, ierīkojot peldvietā informatīvus stendus, kas tāpat ir peldvietas īpašnieka pienākums. Direktīvas prasības pilnībā ir jāievieš ne vēlāk kā ar 2012.gada peldsezonu.
Latvijā peldsezona ilgst no 15.maija līdz 15.septembrim. 2008.gada peldsezonā regulāri tika apsekotas pavisam 276 peldvietas – 46 Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē un 230 iekšzemes ūdeņos. Peldsezonas laikā katrā peldvietā tika paņemti ūdens paraugi, kuros laboratorijā noteica divus mikrobioloģiskos rādītājus - E.coli baktēriju (tā saukto zarnu nūjiņu) un zarnu enterokoku skaitu. Liels šo baktēriju skaits ūdenī liecina par iespējamo fekālo piesārņojumu, jo minētās baktērijas dzīvo cilvēka un siltasiņu dzīvnieku zarnu traktā. Fekālais piesārņojums var saturēt dažādas patogēnās baktērijas (dizentērijas, tīfa, salmonellas u.c.). To var radīt netālu esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu slikta darbība vai neattīrītu notekūdeņu iepludināšana, pienācīgi neiekārtotas peldvietas un peldētāju elementārās personīgās higiēnas prasību ignorēšana, kā arī mājdzīvnieku uzturēšanās peldvietas tuvumā un to peldināšana. Dažreiz piesārņojuma iemesls var būt arī liels ūdensputnu blīvums ūdenstilpē. Ņemot peldvietā ūdens paraugus, tiek veikti arī vizuāli novērojumi, lai savlaicīgi konstatētu iespējamo zilaļģu masveida savairošanos (tā saukto ūdens „ziedēšanu”) un peldošu piesārņojumu, piemēram, naftas produktu plēves.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
