Starptautiskais folka festivāls BARDU RUDENS – 2008 notiks 2008. gada 16. un 17.oktobrī no plkst. 19.00 Rīgas Kultūras un atpūtas centrā Imanta, Anniņmuižas bulvārī 29
Par jēdzieniem un teoriju
Folks – mūzikas stils, kura galvenās izpausmes ir balss un pavadošais mūzikas instruments, parasti – balss un akustiskā ģitāra. Šo mūzikas stila apzīmējumu Latvijā ieviesa un teorētiski pamatoja komponists, latviešu folkmūzikas kustības līderis Juris Vilcāns pirms vairāk kā 20 gadiem. Tomēr apzīmējums nav īsti ērts, jo daudzi ar folku vai folkmūziku saprot folkloru vai tautas mūziku. Lietuvā šo mūzikas žanru apzīmē arī par "poētisko dziesmu" jeb "dziedošo poēziju" dainuojamosios poezijos, jo vārda mākslai šajā žanrā ir būtiska nozīme. No Krievijas nāk vēl kāds žanra apzīmējums – autordziesma (avtorskaja pesņja).
Bards – folka mūziķis, kas dzied un spēlē pats savu individuālu repertuāru, pats savā individuālā spēles manierē un intonācijā. Bardu muzikālā kultūra ir ļoti demokrātiska un izteikti neformāla. Latvijā bardus sauc arī par dziesminiekiem. Apzīmējums "Bards" galvenokārt izplatīts Austrumeiropā, kaut gan vārda saknes izcelsme saistāma ar Īrijas senatni.
Pēc Austrumeiropas kritērijiem, "pilns bards" ir dziedošais dzejnieks, savu dziesmu vārdu un mūzikas autors - izpildītājs. Savukārt "nepilns bards" ir tāds folka mūzikas autors un izpildītājs, kurš pats nav dzejas autors. Bez tam, bardu folkmūzikas (jeb dziedošās poēzijas) kustība nav arī iedomājama bez folka dziedātājiem jeb folkmūziķiem, kuri paši nav dzejas un dziesmu autori, taču tie darbojas bardu ietekmes laukā un muzicē bardu manierē.
2008. gada 16.oktobrī un 17.oktobrī Rīgas Kultūras un atpūtas centrā IMANTA notiks starptautiskais folkmūzikas festivāls BARDU RUDENS - 2008.
16.oktobrī pl.19.00 notiks starptautiskais koncerts, kurā piedalīsies bardi no piecām valstīm: Latvijas, Lietuvas, Islandes un Īrijas, savukārt plkst.21.00 – bardu brīvais mikrofons. Koncertā dziedās latviešu bardi un folka dziedātāji: Andris Kārkliņš, Austra Pumpure, Valdis Atāls, Uldis Ozols, Ziedonis Stutiņš, lietuviešu bardi Andrius Kuļikauskas un Giedrius Arbačauskas, īru bards Brendons Monagans (Brendan Monaghan) un dāņu bards Nikolajs Engstroms (Nicolai Engstrom). Koncertu vadīs aktrise Raimonda Vazdika un aktieris Kristaps Rasims. Pēc koncerta visi bardu folkmūzikas draugi tiek aicināti kavēt laiku pie Bardu brīvā mikrofona, kuru vadīs Valdis Atāls, aicinot piedalīties un radoši izpausties ikvienu bardu folka mūzikas entuziastu – jaunu vai vecu. 17.oktobrī pl.19.00 notiks Latvijas bardu koncerts. Muzicēs Austris Grasis, Juris Hiršs, Andris Kārkliņš un Uldis Kākulis. Koncertu vadīs aktrise Raimonda Vazdika. Sīkāku informāciju par koncertu dalībniekiem skat. pielikumā.
Ieejas cena – 3 lati. Sabiedriskais transports: 4.tramvajs, 41.autobuss, pietura – Kleistu iela.
Festivālu rīko Kultūras centrs IMANTA, sadarbojoties ar Lietuvas starptautisko dziedošās poēzijas festivālu "Tas Es" (Tarptautinis dainuojamosios festivalis "Tai Aš"), kas no 14.līdz 19.oktobrim notiek Lietuvā, pulcējot Viļņā dalībniekus no 10 valstīm un rīkojot festivāla koncertus vairākās pilsētās. Starptautiskajā koncertā Rīgā, Kultūras centrā IMANTA 16.oktobrī pl.19.00 piedalās festivāla "Tai Aš" dalībnieku izbraukuma grupa kopā ar Latvijas bardiem. Festivāls "Tai Aš" Lietuvā notiek no 2003.gada. Tā dalībnieku izbraukumi uz koncertu Rīgā, Kultūras un atpūtas centrā IMANTA notiek no 2006.gada.
FOLKA FESTIVĀLS BARDU RUDENS 2008 STARPTAUTISKĀ KONCERTA DALĪBNIEKI
2008.gada 16.oktobrī pl.19.00
Latviešu bards Andris Kārkliņš
Profesionāls pasaules mēroga Flamenco ģitārists. Dzimis Otrā pasaules kara laikā Latvijā, audzis ārzemēs, latviešu bēgļu ģimenē. Ilgi dzīvojis Spānijā. Jaunībā sācis mācīties flamenco ģitāras spēli pie Andalūzijas čigāna. Turpmāk mācījies vēl pie septiņiem skolotājiem. Spēlējis krogos un prestižos restorānos Spānijā un Latīņamerikā. 1980.gadā spēlējis Spānijas karalim Karlosam. Līdztekus flamenco mūzikai interesējies par dzimto latviešu valodu, folkloru un literatūru, arī par PSRS okupētās Latvijas literatūru un kultūru. Sacerējis dziesmas ar Latvijas dzejnieku vārdiem. Atdzejojis un ar panākumiem dziedājis tās spāniski. Aukstā kara laikā daudzreiz braucis uz dzimteni, iepazinies ar dzimtenes dzejniekiem un mūziķiem, piedalījies arī Austras Pumpures koncertos. Pēc PSRS sabrukuma atgriezies dzīvot Latvijā. Ne mazums spēlējis Rīgas krogos, taču vairāk naudas nopelna, tulkojot grāmatas.
Festivālā "Bardu rudens 2008" piedalās gan STARPTAUTISKAJĀ KONCERTĀ 16.oktobrī, gan LATVIJAS BARDU KONCERTĀ 17.oktobrī.
Lietuviešu bards Giedrius Arbačiauskas
Aktieris – dziesminieks ar ģitāru. Spēlējis dažādos Lietuvas teātros, filmējies kino. Izpilda galvenās lomas rokoperās un mūziklos. Aktīvi piedalās bardu koncertos. Raksta mūziku dziesmām ar dzejnieku Henrika Radauska, Jona Strelkūna, Toma Venclovas, Edgara Po u.c. vārdiem. Arī pats sacer dziesmu vārdus. Bieži muzicē kopā ar sievu Agni Arbačiauskieni.
Latviešu bards Valdis Atāls
Pilns bards. Savu dziesmu mūzikas un dzejas autors - izpildītājs. Ik dienu izpaužas kā dzejnieks un vārda mākslinieks, ne vien ar ģitāru un dziesmu, bet pat nejaušās sarunās. Taču nedzīvo dzejā un mūzikā vien. Absolūtais mākslinieks. Glezno. Veido mozaīkas pogu tehnikā. Pieprasīts kamīnmeistars. Nodarbojas ar interjera izbūvi, sienu gleznojumiem. Vecu māju un baznīcu atjaunotājs. Talantīgs parodists un humorists. Zaļo kustības dalībnieks. Aktīvs 1991.gada janvāra barikāžu dalībnieks. Līdz šim izdevis sešus dziesmu albumus un vienu dzejoļu un aforismu krājumu.
Dāņu bards Nikolajs Engstroms (Nicolai Engstrom)
No bērnības audzis folka un dāņu tradicionālo dziesmu gaisotnē. Līdztekus viņa muzikālo pasauli ietekmējusi roka un blūza (Boba Dilana, Donovana, Bītlu, Pola Saimona, Džeimsa Teilora u.c.) klausīšanās. Mācījies klasisko ģitāru Dānijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā. Dzied un raksta dziesmas. Ietērpj mūzikā dāņu dzeju. Tuvākie dzejnieki - Otto Gelsted, Tove Ditlevsen un Jesper Jensen. Raksta dziesmas dāņu teātra izrādēm.
Īru bards Brendons Monagans (Brendan Monaghan)
Brendons Monagans savā dzimtenē Īrijā tiek atzīts par mūziķi, kas raksta mūziku un dzied "tieši no sirds", uzlādē klausītājus ar savu enerģiju un entuziasmu un "mirdz kā briljants" ikreiz, kad ņem rokās ģitāru. Viņa daiļrade pazīstama daudzās Eiropas un pasaules zemēs. Guvis lielu preses un publikas atzinību. Ierakstījis divus solo albūmus. Pēdējo albūmu izdevis šogad. Nemitīgi atrodas jaunu mūzikas formu meklējumos.
Lietuviešu bards Andrius Kuļikauskas
Lietuviešu komponists un dziedātājs. Tiek uzskatīts par “autordziesmas" žanra pamatlicēju Lietuvā. Astoņdesmitajos gados bijis populārs estrādes žanra mūziķis, vēlāk pievērsies bardu stilam un izveidojis “Dziesmas teātri" (Dainos teatras). Pašlaik strādā “Savādnieku teātrī" (Keistuolių teatras). Sacer mūziku teātra izrādēm un daudz koncertē. Raksta dziesmas ar lietuviešu dzejnieku Marcelija Martinaiša, Jona Strelkūna, Aida Marčenas u.c. vārdiem. Andrius Kuļikauskas palīdz citiem bardiem, spēlējot pavadījumu un rakstot aranžējumus.
Latviešu bards Uldis Ozols
Zaļais dziesminieks, tīrradnis. Poētiskās dziesmas un zaļo kustības bruņinieks. Ģitārai pievērsies pēc atgriešanās no obligatā dienesta padomju armijā. Cenšoties iemācīties tolaik nepublicētās un noslēpumainās Imanta Kalniņa dziesmas, sācis dziedāt un spēlēt Austras Pumpures programmās. No astoņdesmito gadu vidus kļuvis par neformālo talku ugunskuru dziesminieku, piedaloties talku un koncertu kustībā, kas Gorbačova "perestroikas" laikmetā pārauga par Vides aizsardzības klubu. Sacerējis un dzied savas dziesmas ar dzejnieku Māra Melgalva, Augusta Štrausa, Māras Zālītes, Ārijas Elksnes, Olafa Gūtmaņa un Intas Riekstiņas vārdiem. Sacer arī dziesmas ar saviem vārdiem. Savā izpildījumā vienkāršs, ļoti emocionāls un patiess.
Latviešu folka dziedātāja Austra Pumpure un jaunākie Austrasbērni
Liepājas teātra mūziķe un ģitāras skolotāja Austra Pumpure ir bardu folka dziedāšanas kustības aizsācēja Latvijā. Viņai ir daudz skolnieku un sekotāju - bardi, aktieri, mūziķi un mākslinieki, kuri muzicējot un dziedot ar Austru, guvuši savam radošajam ceļam svarīgu emocionālo un skatuves pieredzi. Viņas skolniekus sauc spārnotajā vārdā – Austrasbērni.
1975.gadā Austra kļuva populāra kā dziedātāja ar akustisko ģitāru un turpmāk ik gadus regulāri koncertēja pārpildītās zālēs visā Latvijā, suģestējoši izdziedot latviešu dzejnieku Imanta Ziedoņa, Māra Čaklā, Viktora Kalniņa, Knuta Skujenieka, Jura Helda, Olafa Gūtmaņa u.c. dzeju, ietērptu Imanta Kalniņa mūzikā. Vēl vairāk apmeklēti bija Austras koncerti "Mana tautasdziesma" 20.gadsimta astoņdesmitajos gados. Padomju režīma apstākļos, kad Latvijā bija sajūtami varas draudi latviešu valodas un tautas pastāvēšanai nākotnē, Austras koncerti daudziem bija emocionāls patvērums. Laikā, kad Maskavas komunistu režīms centās dažādi sekmēt latviešu asimilēšanos padomiskajā kultūrā un valodā, cilvēki Austrai teikuši: "Pēc tava koncerta daži atkal grib būt latvieši". Atjaunotā Latvijas valsts ir novērtējusi Austras Pumpures ieguldījumu tautas un valodas nosargāšanā, 1998. gadā piešķirot viņai Trīszvaigžņu ordeni. Novembrī Austra svinēs savu 80 gadu jubileju. Neraugoties uz vecumu, viņai joprojām ir vērā ņemamas darba spējas un milzumdaudz jaunu ģitārspēles audzēkņu, pārsvarā Liepājas vidusskolnieku. Daži no viņiem 16.oktobrī piedalās festivāla "Bardu rudens 2008" STARPTAUTISKAJĀ KONCERTĀ un BRĪVAJĀ MIKROFONĀ. Austra Pumpure 17.oktobrī piedalās arī LATVIJAS BARDU KONCERTĀ.
Latviešu bards Ziedonis Stutiņš
Ģitāras skolotājs. Jaunībā apguvis klasiskās ģitāras specialitāti Liepājas mūzikas vidusskolā, paralēli sācis dziedāt Austras Pumpures programmās un regulāri dara to joprojām. Organizē ģitāras nometnes jauniešiem. Ieguvis augstāko izglītību jurisprudencē un pedagoģijā, izveidojis un vada savu skolu ar nosaukumu "Z.Stutiņa ģitārspēles studija". Jaunībā rakstījis vārdus sava skolas biedra, mūziķa Ulda Fridrihsona dziesmām, turpmāk sacerējis un dzied daudz dziesmu ar dzejnieka Augusta Štrausa vārdiem, pēdējā laikā raksta un dzied dziesmas ar dzejnieces Māras Zālītes vārdiem.
LATVIJAS BARDU KONCERTA DALĪBNIEKI
2008.gada 17.oktobrī pl.19.00
Juris Hiršs
Profesionāls aktieris – skatuves bruņinieks ar ģitāru. Liriskas balss īpašnieks. Agrā jaunībā dziedājis Austras Pumpures programmās. Strādā Latvijas Nacionālajā teātrī. Tautā iemīļotu romantisku dziesmu autors un izpildītājs. Raksta arī dziesmu vārdus teātra izrādēm. Harmoniski savieno radoša skatuves mākslinieka un aktīva ģimenes tēva dzīvi, piemēram, ziemā kopā ar dēliem nodarbojas ar snovbordu.
Austris Grasis
Baltu filologs, folkloras un mitoloģijas pētnieks. Tāpat kā Andris Kārkliņš, Dzimis Otrā pasaules kara laikā Latvijā un audzis ārzemēs, latviešu trimdinieku ģimenē Vācijā. Studējis valodniecību, ilgus gadus Bonnas universitātē mācījis latviešu valodu vācu filoloģijas studentiem. Daudz dziedājis ar akustisko ģitāru trimdas latviešu sarīkojumos. Aktīvi muzicējis kopā ar brāli Uldi, vēlāk ar dēlu Kristapu Grasi. Daudz dziesmām pats sacerējis mūziku vai vārdus. Spēlējis un dziedājis latviešu folkloru. Aukstā kara laikā vairākkārt braucis uz okupēto dzimteni, Atmodas laikā piedalījies Latvijas Tautas frontes darbā, daudz sadarbojies ar Latvijas zaļajiem. Nesen atgriezies uz palikšanu Latvijā. Saimnieko senās lauku mājās meža vidū, kur rīko muzikālus pasākumus "Dzeja mežā".
Uldis Kākulis
Folka tīrradnis. Viena no skaļākajām un jaudīgākajām balsīm Latvijā. Maizi pelna kā noliktavu vadītājs firmā, kas uzstāda brīvdabas koncertu skatuves, bet viņa īstā dzīve ir ģitāra un dziesmas. Visvairāk dzied barda Induļa Vanaga dziesmas. Pats raksta dziesmas ar Imanta Ziedoņa Ojāra Vācieša u.c. dzejnieku, arī ar tautas dziesmu vārdiem.
