-
Konference "Stikla māksla Latvijā", 6., 7.novembris, LMA,
-
Izstāde "Stikla mākslai 45 gadi", no 7. - 29.novembrim, LMA,
-
Vieslekcija - stikla mākslas prof. Silva Petrova (Čehija/Lielbritānija), 5.novembris, LMA.
Jau izsenis mākslinieki un meistari Latvijā ir veidojuši darbus stiklā. Krāšņas vitrāžas priecējušas dievnamu apmeklētājus, Kurzemes stikla cepļos - "glāžu šķūņos" tika darinātas lustras, vāzes, glāzes un spoguļi. Tas bija sen - laiks daudzus mākslas darbus un mākslas notikumus ir pārklājis ar rūsu, taču dažiem no tiem joprojām liek iemirdzēties košos vitrāžu toņos.
2008. gads ir nozīmīgs gan māksliniekiem, gan mākslas cienītājiem ar to, ka šogad aprit 45 gadi stikla mākslas izglītībai Latvijas Mākslas akadēmijā.
Sešdesmito gadu sākumā jaunais un daudzsološais mākslinieks Arnolds Vilbergs, beidza studijas Prāgas Mākslas institūtā Čehijā. Atgriežoties Latvijā, sākotnēji viņš iedibina stikla mākslinieciskās apstrādes kursu Keramikas nodaļā. Vēlāk, apvienojoties stikla mākslai un keramikai, tiek izveidota Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļa, par kuras vadītāju kļūst vitrāžists Tenis Grasis seniors. Saglabājot tradīcijas ir nostiprinājusies patstāvīga Stikla mākslas nodaļa. Šobrīd profesores Ingunas Auderes vadībā pasniedzēji nodod studentiem savas prasmes un zināšanas stikla mākslā. Stikla mākslas nodaļas absolventi un studenti veiksmīgi darbojas profesionālajā jomā un gūst atzinību gan Latvijā, gan Eiropā.
Jubilejas gadu esam iecerējuši atzīmēt ar zinātniskā darba un radošo sasniegumu prezentāciju konferencē "Stikla māksla Latvijā", kas notiks 6.novembrī un 7.novembrī Latvijas Mākslas akadēmijā. 5.novembrī paredzēta arī vieslektores Lielbritānijas Sanderlandes Universitātes Starptautiskā Stikla Pētniecības Institūta direktores, stikla mākslas izstāžu kuratores un autores profesores Silvas Petrovas (Čehija/Lielbritānija) lekcija "Čehu mūsdienu stikls - idejas un filozofija".
7.novembrī Latvijas Mākslas akadēmijas aulā atklās izstādi, kurā būs apskatāms studentu radīts konceptuāls mākslas objekts un vizuālu darbu prezentācija, skanot arī Stikla mākslas nodaļas absolventa, bulgāru mākslinieka Lačazara Dočeva komponētajam muzikālajam fonam, radītu īpaši šai izstādei.
Aicinājumam atzīmēt jubilejas gadu atsaukušies stikla mākslinieki un galerijas, piedāvājot plašu izstāžu klāstu Rīgā un novados. Stikla galerijā 15.oktobrī tika atklāta studentu mācību un radošo darbu izstāde "Posms".
Vecrīgā, Mencendorfa nama izstāžu zālē no 3.novembra varēs aplūkot studentu un pasniedzēju vitrāžu izstādi.
Paredzētas arī absolventu un mākslinieku personālizstādes Latvijā.
Latvijas stikla mākslai nozīmīgu cilvēku domas jubilejas gada kontekstā:
Iveta Šulca, Eiropas Komisijas Pārstāvniecības vadītāja
"2008.gads ir Eiropas Savienībā Starpkultūru dialoga gads. 2009.gads ir Eiropas radošuma un inovāciju gads. Pirmais, kas nāk prātā, domājot par radošumu, ir māksla. Sabiedrībai ir vajadzīgi impulsi, lai mainītos. Radošums rada impulsus. Stikla mākslai ir iespaidīgs daudzums šādu impulsu: materiāls, forma, krāsa. Vērojot stikla mākslas objektus, fascinē trausluma un spēka mijiedarbība un tie ir vienoti . Savukārt, Eiropas valstīm eksistenciāli svarīgi ir sekot principam "vienotība daudzveidībā". Jau vairāk kā 50 gadus tā ir bijusi zelta atslēdziņa uz laimīgāku nākotni. Latvija zina tās vērtību.
Eiropa tie esam mēs. Mēs -cilvēki varam sagraut, veidot, celt un virzīt. Labi , ka Latvijas stikla mākslai ir savi virzītāji, tas nozīmē, ka tai ir nākotne Latvijā, Eiropā, Pasaulē.
Sirsnīgi sveicot Latvijas Mākslas Akadēmijas Stikla mākslas nodaļu 45 gadu jubilejā."
LMA Stikla mākslas specialitātes dibinātājs Prof. emerit. Arnolds Vilbergs
"Kad vēroju karsto stiklu, tas ir kas līdzīgs planētu rašanās brīdim. Tu tiec savaldzināts no šī materiāla un procesa..... Akadēmijas Stikla nodaļas pasniedzējiem novēlu būt tik radošiem, lai studentiem ar savu piemēru varētu rādīt ceļu tālākam darbam jau beidzot studijas. Lai jaunajiem māksliniekiem pavērtos dziļas mākslinieciskās izteiksmes darbības lauks!"
Maikls Rodžers (Michael Rogers), Profesors, Ročesteras Tehnoloģiju institūta Mākslas un zinātnes koledžas Stikla programmā (ASV)
"Stikla māksla ir starptautiska vizuāla valoda, kurā gaisma, caurspīdība, krāsa un refleksijas uzrunā cilvēka sirdi un dvēseli. Šī saziņa caur stiklu ir mūsdienīgs izteiksmes līdzeklis ar dziļām vēsturiskām saknēm, kuras sakņojas cilvēku kultūras tradīcijās, dalītas vēstures izjūtās, viņu mītos, realitātēs un nepieciešamībā pēc individuālas radošas izpausmes. Latvijas stikla māksla ir īpaši skaista ar saviem izteiksmes līdzekļiem. Es Latvijas stikla mākslinieku darbus redzu saistībā ar Poēziju un Mistēriju, Starojumu un Prieku. Latvijas stikla mākslā atrodu dziļu cilvēka gara izteiksmi, kas pārbīda nacionālās robežas un savieno ar pārējo pasauli. Patiesā cieņā apsveicu Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļu 45 gadu jubilejā!"
Konference 2008. gada 6.-7.novembris STIKLA MĀKSLA LATVIJĀ (Stikla mākslas 45 gadi Latvijas Mākslas akadēmijā), LMA bibliotēkas telpa
6.novembris
10.00 LMA Stikla mākslas nodaļas vadītājas prof., Mag. Art. Ingunas Auderes uzruna
10.15 Dr. art. Ilona Audere. "Stikla mākslas tradīcijas Latvijā - augsne Stikla mākslas nodaļas nodibināšanai LMA".
11.00 LMA prof. emerit. Arnolds Vilbergs. "Mākslinieciskā dizaina attīstība Latvijā".
11.15 Prof., Dr. habil. art. Ojārs Spārītis. 17. gs. "Rīgas Mazās ģildes stiklinieku parauggrāmatas pētniecības jauni aspekti".
12.00 Prof., Mag. art. Inguna Audere. "LMA Stikla mākslas nodaļas mācību process".
12.45 Kafijas pauze
13.00 Mag. art. Sarmīte Sīle. "Stikla mākslinieku sadarbība ar mākslas galerijām, mūsdienu stikla mākslas liecību uzkrāšana".
13.45 Doc., Mag. art. Ilze Dūdiņa. "Stikla mākslas un studiju centra starptautiskās sadarbības projekti".
14.30 Mag. art. Anna Vesele. "Mūsdienu Latvijas stikla māksla Eiropas kontekstā".
15.15 Kafija un diskusijas
7.novembris
Plkst. 11.00 mākslinieku prezentācijas un problēmu skatījums. 1.daļa
Arnolds Vilbergs, Inguna Audere, Sandra Utāne, Ilze Dūdiņa
Inita Ēmane, Vineta Groza, Dainis Gudovskis
Plkst. 13.00 Kafijas pauze.
Plkst. 13.30 mākslinieku prezentācijas un problēmu skatījums. 2.daļa
Inita Kārkluvalka, Andris Kļavnieks, Ingrīda Stepule, Marta Ģibiete
Lačezars Dočevs, Bārbala Gulbe, Strazdiņa Ieva, Anitra Bērziņa
Noslēgumā diskusijas.
