Pirmsākums
Ziemassvētku alus pirmsākumi meklējami senajos vikingu laikos. Alus tika brūvēts par godu ziemas saulgriežiem, nevis Ziemassvētkiem vai Jaunajam gadam. Vikingi alu ir dzēruši aukstu un karstu, tas bijis tumšāks nekā ierasts, ar piesātinātu aromātu un nedaudz lielāku alkohola saturu. Silts un grādīgs dzēriens spēja sasildīt un pasargāt cilvēku no saaukstēšanās tālaika bargajos ziemas apstākļos. Drīz šāda īpaša ziemas alus šķirne iegaršojās arī tuvējiem skandināvu kaimiņiem vāciešiem, vēlāk arī poļiem. Šodien Ziemassvētku alus ir populārs ne tikai visā Rietumeiropā, bet arī vairākās Austrumeiropas un Ziemeļamerikas valstīs.
Īpaša garša un aromāts
Ziemassvētku alus nav viena noteikta alus šķirne, tās paveidi ir ļoti dažādi. Katra valsts, pat katra alus darītava cenšas pievilināt pircēju ar kādu īpašu pievienotu "odziņu", lai alus atgādinātu ne tikai tautā iemīļoto dzērienu, bet arī brīnišķīgo ziemas svētku laiku. Lai radītu svētku alus īpašo garšu un aromātu, tam pievieno klāt muskatriekstus, kanēli, krustnagliņas, kardamonu, ingveru, medu, brūno cukuru, apelsīnu miziņas u.tml. Turklāt daudzās valstīs Ziemassvētku alu ir pieņemts pasniegt un dzert karstu. Tas gan grauj mūsu priekšstatu, ka alus ir atspirdzinošs un veldzējošs dzēriens, ko dzer tikai atvēsinātu!
Ziemassvētku alus ļoti atšķiras no pārējām alus šķirnēm. Alus krāsa ir no dzintarkrāsas līdz tumši brūnajai, tam ir izteikts augļu aromāts, bet lejot kausā, veidojas noturīgas un biezas krēmkrāsas putas. Pateicoties ilgam svētku alus brūvēšanas procesam, dzēriens ir ļoti izturēts un tā garša ir ļoti piesātināta. Ziemassvētku alus ir pāris grādus stiprāks nekā tradicionāli brūvētais bairītis.
Kā jau minēts iepriekš, Ziemassvētku alus brūvēšanas process ir ilgāks nekā parasti. To sāk gatavot ap augustu, kad tiek novākta vēlīnā miežu raža. Pagatavotais alus, ko sauc arī par oktobra alu (vācu val. - Oktoberbier), aukstā temperatūrā tiek izturēts vairākas nedēļas. Savu īsto briedumu bairītis iegūst tieši ap Adventes laika sākumu, kas ir decembra pirmā nedēļa.
Katrā valstī atšķirīgs
Šogad arī latvieši var baudīt pašmāju brūvēto Ziemassvētku alu. Veikalu plauktos ir pieejamas divas svētku alus šķirnes: "Aldara" ražotais "Ziemassvētku" un "Cēsu alus" – "Cēsu Christmas Porter".
"Ziemassvētku alum ir ļoti īpaša garša, kas atbilst šī laika noskaņojumam un sajūtām. Pateicoties pievienotajām garšvielām un karamelizētajam iesalam, alum ir ļoti piesātināta garša un izteikts aromāts. Šāds dzēriens ir patiesi cienīgs ziemas svētku cienasts," atzīst A/S "Aldaris" valdes priekšsēdētāja Ināra Šure, piebilstot, ka Latvijas iedzīvotāji jau ir iemīļojuši jauno produkciju, un, tuvojoties svētkiem, pieprasījums pēc svētku alus "Ziemassvētku" palielinās.
Kaimiņi igauņi priekšroku dod porteriem, kuru pagatavošanā tiek izmantota karamele un apdedzināts iesals. Šādu produktu kā suvenīru labprāt iegādājas arī somu tūristi. Pazīstamākais igauņu Ziemassvētku porteris ir "Saku Porter", kura brūvēšanā tiek sajaukts gaišais un tumšais karamelizētais iesals, kā arī ūdens un apinis. Dzērienam ir piesātināta, bet maiga garša. Portera stiprums ir 7,5%.
Vācieši Ziemassvētku laikā ir iemīļojuši dažāda veida tumšās alus šķirnes jeb bock tipa alu. Kad vācu mūki pirmo reizi pagatavojuši šādu alu, viņi to bija nosaukuši par "šķidro maizi", jo šo alu uzturā drīkstēja lietot pat gavēņa laikā. Šodien Vācijā nereti Ziemassvētku tirdziņos un krodziņos alum pievieno klāt graķīti šnabsa, lai apmeklētājiem siltāk un prāts jautrāks! Ziemassvētku alus tiek pasniegts arī karsts, speciāli tam paredzētajos traukos. Visvairāk Ziemassvētku alus tiek patērēts Bavārijā, kur ziemas laiku mēdz dēvēt arī par stiprā alus laiku (vācu val. – Starkbierzeit). Vieglākais vācu Ziemassvētku alus ir, sākot no 6%, bet stiprākais – 8%.
Savukārt īri un angļi kā Ziemassvētku alu ir iecienījuši, tā saucamo, stipro porteri (dry stout). Alus ir ļoti tumšs, dažreiz tam ir pat izteikti melna krāsa un ļoti spēcīga garša ar dažāda veida augļu un karameles piegaršas niansēm. Pazīstamākās šādas stiprā portera šķirnes ir Guiness, Imperial u.c.
Ukrainā brūvēto Ļvovas porteri, līdzīgi kā vairākās citās Eiropas valstīs, pieņemts dzert karstu. Pateicoties tā īpašajai garšai un aromātu buķetei šo dzērienu ir iemīļojuši ukraiņu alus un vīna cienītāji.
Atšķirīgs no pārējiem ir baltkrievu alusdarītāja "Olivarija" ražotais Ziemassvētku alus "Ziemassvētku Olivarija". Šis alus ir gaišs un tā stiprums ir nedaudz vājāks nekā ierastajām Ziemassvētku alus šķirnēm – 5,3%.
Visstiprākais svētku bairītis tiek brūvēts Austrijā. "Samichlaus", kas nozīmē Santa Klauss, satur 14% alkohola.
Dzēriens pie ēdieniem
Ziemassvētku alus cienītāji uzskata, ka šī īpašā svētku alus šķirne ir vienlīdz garda gan pie tradicionālā Ziemassvētku galda mielasta, gan pie izsmalcinātiem ēdieniem un desertiem.
Vācijā Ziemassvētku alum klāt piekož galvenokārt visādus raksturīgus svētku gardumus, bet garšas ziņā īpaši saderot ingvera kūka.
Čehijas galvaspilsētā Prāgā Adventes laikā tradicionāli tiek pasniegts vaniļas alus. Pieprasījums pēc šādas alus šķirnes, sākot ar novembri, ir ļoti liels, tā apgalvojot čehu alus tirgotāji. Kā uzkoda pie vaniļas alus tiek pasniegti vaniļas radziņi, kas ir tradicionālie čehu Ziemassvētku cepumi. Savukārt 24.decembrī – Ziemassvētku vakarā – svētku alus tiek pasniegts pie tradicionālā svētku pamatēdiena: krāsnī ceptas karpas ar kartupeļiem un tomātiem.
Somijā Ziemassvētku alu piedzer klāt pie svētku saldā ēdiena: rīsu putras vai dažāda veida cepumiem un pīrāgiem ar žāvētām melnām plūmēm.
Savukārt Zviedrijā gatavošanās Ziemassvētkiem sākas jau divas, trīs nedēļas iepriekš, kad tiek sarūpēts svētku alus, cepta maize un tradicionālie cepumi – cūkas vai āža formā. Zviedri ļoti tic Ziemassvētku maizes un alus dziednieciskām īpašībām.
Ziemassvētku alus svētki
Eiropā Ziemassvētku miestiņš ir ne tikai iecienīts dzēriens tumšajā gadalaikā, bet par godu tam tiek rīkoti arī vērienīgi pasākumi.
Beļģijas provincē Esenē (angļu val. - Essen) katru gadu notiek slavens Ziemassvētku alus festivāls (angļu val. - Christmas Beer Festival), kura laikā viesi var nobaudīt vairāk nekā 100 beļģu Ziemassvētku alus šķirņu. Speciāli šim pasākumam tiek brūvēts tradicionālais beļģu alus "Kerstschaap". Savukārt izsalkušie var mieloties ar īpašajiem festivāla ēdieniem, kuru pagatavošanā izmanto Ziemassvētku alu: zupa, liellopu gaļas sautējums un svaigi izcepta maize. Pasākums ir ļoti populārs un pulcina cilvēkus no visas pasaules. Šogad Ziemassvētku alus festivāls notika 13.decembrī un 14.decembrī.
Arī Čehijā katru gadu Ziemassvētku laikā tiek organizēti Prāgas Ziemassvētku alus tirdziņi (angļu val. - Prague’s Christmas Beer Markets). Tiesa, tur degustēšanai tiek piedāvāti visi pazīstamie čehu alus darītavu ražojumi. Šogad Prāgas Ziemassvētku alus tirdziņi norisinājās no 20.decembra līdz 22.decembrim, un kā īpašie viesi uz to tikai uzaicināti beļģu, vācu, dāņu, norvēģu un slovāku alus brūvētāji.
Starp citu, Čehijā jau kopš pirmās neatkarīgās republikas pastāvēšanas laikiem ir izveidojusies savdabīga tradīcija: Ziemassvētku alus tiek brūvēts ierobežotā daudzumā un pārdots tikai kā izlejamais miestiņš krogos. Veikalos iegādāties šo svētku dziru nav iespējams.
Savukārt Dānijā bez kārtīgām Ziemassvētku alus dzīrēm vispār nesākas nekādi Ziemassvētki! Oficiāla gatavošanās Ziemassvētkiem valstī sākas pirmajā novembra piektdienā, kad tirgū tiek laists pirmais gada Ziemassvētku alus. Šis notikums tautās tiek plaši atzīmēts un svinēts!
Latvijas iedzīvotājiem Ziemassvētku alus ir vēl jaunums, bet iespējams jau pēc pāris gadiem mēs nevarēsim iedomāties Ziemassvētkus bez eglītes, pelēkiem zirņiem, piparkūkām un īpaši svētkiem brūvētā alus!
