Šogad maijā Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (LNVM) aprit 140 gadi. Trešais vecākais muzejs Latvijā, tas ir pirmais latviešu vēstures muzejs vispār un pašlaik viens no diviem Latvijas muzejiem, kura ekspozīcijas regulāri skatāmas ārzemēs. Par godu jubilejai, muzejs īstenos gan profesionālajai videi, gan plašai Latvijas sabiedrībai saistošu pasākumu programmu.
|
 |
Sestdien, 14. februārī, plkst. 13.00, muzejs ikvienu vēstures interesentu aicina uz Rīgas pili, kur LNVM direktors, Dr. hist. Arnis Radiņš atklās lasījumu ciklu ar stāstījumu par muzeja pagātni, šodienu un nākotni. |
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, kura sākotnējais nosaukums bija Latviešu muzejs, tapšana cieši saistīta ar Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas dibināšanu
1869. gada 4. maijā. Līdztekus sadarbībai ar Maskavas biedrību un folkloras materiālu vākšanu, par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem tā izvirzīja arī muzejisko materiālu krāšanu topošajam RLB muzejam. Latvieši tolaik, ieplūstot pilsētā, jau bija iekarojuši zināmas pozīcijas ekonomikā un vēlējās tās nodrošināt arī kultūrā, zinātnē un politikā. Šāds muzejs bija nepieciešams gan kā tautas pagātnes liecību krātuve un zinātnisku pētījumu rosinātājs, gan kā reāls konkurents vācu muzejiem. Viens no pirmajiem nosaukumu variantiem paralēli Etnogrāfijas muzejam bijis - Latviešu muzejs.
Kāds bija muzeja tālākās izveides process? Kāpēc Katrīna Dombrovska 1880. gadā tam dāvināja tieši skapi? Kāds sakars muzeja izaugsmei ar Krievijas arheoloģijas biedrības arheologu kongresu Rīgā 1896. gadā? Kur 1914. gadā bija paredzēts būvēt muzeja ēku, kā arī – kāpēc 1920. gadā muzejam piešķīra telpas Rīgas pilī? Kas notika ar muzeja kolekcijām pēc Otrā pasaules kara un kā tika izdzīvots padomju periods? Kāda ir muzeja šodiena un nākotnes perspektīvas? Par to visu varēs uzzināt, apmeklējot LNVM direktora Arņa Radiņa lasījumu 14. februārī.
Arnis Radiņš norāda, ka „muzeja vēsture ir ne tikai stāsts par nacionālām vērtībām, to apzināšanu, vākšanu un uzglabāšanu, bet arī par nacionālo pašcieņu un drosmi, kas ļāvusi turpināt darbu un nosargāt muzeja vērtības daudz kritiskākās situācijās nekā tā, kurā valsts nonākusi pašlaik. Lai kāda bijusi politiskā vara, lai kā mainījies priekšstats par ekonomisko stāvokli un sabiedrības kultūras vērtībām, muzejs ir spējis uzkrāt ievērojamas kultūras vērtības un saglabāt kolektīvo atmiņu, tā nodrošinot tik nozīmīgo saikni starp pagātni un tagadni. Taču muzeja uzdevums ir ne tikai vākt un glabāt vēsturiskās liecības, bet arī iepazīstināt ar tām plašāku sabiedrību.”
No 14. februāra līdz 26. aprīlim muzejs ik trešdienu, sestdienu un svētdienu plkst. 13.00 aicina vēstures interesentus uz Rīgas pili, kur bez maksas būs iespējams noklausīties muzeja vadošo speciālistu lasījumus vai apmeklēt tematiskās ekskursijas.
_____________________________________________________________
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir lielākā latviešu tautas muzejisko vērtību krātuve. Tas dibināts 1869. gadā kā Rīgas Latviešu biedrības muzejs. Kopš 1920. gada muzejs atrodas Rīgas pilī. 1924. gadā tas ieguvis valsts muzeja statusu. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme. Muzeja kolekcijās ir gandrīz 1 000 000 priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u.c. Latvijas vēstures liecības.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
