Pāles novadpētniecības muzejs aicina visus Vidzemes lībiešu pēctečus visā Latvijā 28.februārī, plkst. 14.00 uz unikālas izstādes par lībiešu dzimtu vēsturi "Vidzemes lībieši un viņu pēcteči" atklāšanu Pāles novadpētniecības muzejā un pirmo Vidzemes lībiešu pēcteču saietu Pāles kultūras namā ar mērķi veicināt Vidzemes lībiešu savu sakņu apzināšanos un devumu lībiešu tautas vēstures apzināšanā un izkopšanā.

Izstādē būs iespēja iepazīties ar plašu un unikālu materiālu par Vidzemes lībiešiem un to dzimtu vēsturi. Izstādes materiālā ir apzināti un izpētīti Vidzemes lībiešu pēcteču dzimtas koki jau no 18. gs vidus deviņu paaudžu griezumā līdz pat mūsdienām.

Idejas autore un muzeja direktore Rasma Noriņa jau vairākus gadus nodarbojas ar vēstures izpēti par Vidzemes lībiešiem, meklējot to pēctečus tieši pēc A.J.Šēgrēna publicētā Svētciema pusē dzīvojošo lībiski runājoši iedzīvotāju saraksta. Šī neatlaidīgā darba rezultātā jau 2003. gada 23.augustā Pāles novadpētniecības muzejā notika izstāde "Mēs - Vidzemes lībiešu pēcteči", kuras atklāšanā piedalījās jau piecas zinātniski pierādītās un izpētītās Vidzemes lībiešu dzimtas no jau minētā Šēgrēna saraksta. "Pēc šīs izstādes bija neticami liela atsaucība, interese un vēlēšanās no šīm apzinātajām lībiešu dzimtām lībiešu pēcteču saietus un tikšanās rīkot biežāk. Tas ir vēl viens iemesls vairāk, kādēļ tika veidota šī izstāde "Vidzemes lībieši un viņu pēcteči"", tā R. Noriņa.

Jāatgādina, ka izstāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētās Muzeju valsts pārvaldes administrētajā kultūras programmas nacionālas nozīmes projekti akreditētajos muzejos finansējumu. Nenovērtējamu devumu izstādes tapšanā devuši arī Saulvedis Cimmermanis - Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas akadēmiskā bibliotēka, P. Stradiņa medicīnas vēstures muzejs un J. Prīmaņa anatomijas muzejs, kuri palīdzējuši nodrošināt izstādi ar unikālajiem materiāliem.

Uzziņai:

Pāles muzejs ir vienīgais Latvijā, kurā ir iespējams uzzināt par Vidzemes lībiešu vēsturi. Pāles novadpētniecības muzejā 2002. gadā sākās pētījumi, lai apzinātu Vidzemes lībiešu pēctečus. Šobrīd nešaubīgi var uzskatīt par maldīgu viedokli, ka lībieši Vidzemē ir izmiruši jau 19. gadsimta otrajā pusē. Pētījumi arhīvos un novada pareizticīgo un luterāņu draudžu nepublicētie dokumenti pierāda, ka lielākā daļa šo dzimtu ir bijušas plašas un sazarotas, to pēcteči vēl arvien dzīvo ne tikai Svētciema apvidū, visā Latvijā un ārvalstīs.