2009.gada 18. februārī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī notiks rakstu krājuma „Pētījumi kuršu senatnē” atvēršana.
Rakstu krājums ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja 2008. gada 7. un 8. februārī organizētās starptautiskās zinātniskās konferences „Kurši senatnē” materiālu apkopojums. Konferencē piedalījās vadošie kuršu pētnieki no Latvijas, Lietuvas un Vācijas. Referātos skarto tēmu loks aptvēra agro un vidējo dzelzs laikmetu, pilskalnu un kapulauku pētījumus, kuršu vēstures problēmas Baltijas jūras reģiona vēstures ietvaros, atsevišķu senlietu vai senlietu grupu analīzi.
Ar šo izdevumu tiek noslēgts 12 gadu garumā īstenotais projekts „Latviešu saknes”, kura ietvaros LNVM sadarbībā ar Lietuvas Nacionālo muzeju veidojis izstādes un izdevis vairākas grāmatas, kā arī tematisku avīzi vidusskolēniem, veltītu tagadējās Latvijas teritorijas dzelzs laikmeta iedzīvotājiem - sēļiem, latgaļiem, lībiešiem, zemgaļiem un kuršiem.
Kurši dzelzs laikmetā bija viena no lielākajām baltu maztautām, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemi un Lietuvas ziemeļrietumu daļu. To savdabīgā un krāšņā materiālā kultūra vēl nav pilnīgi izpētīta. Senākās rakstītās liecības par kuršiem ir no 9. gadsimta. Galvenais avots kuršu pētniecībā ir arheoloģijas materiāli, mazāk - valodniecības un vēstures dotumi.
Ar šo krājumu publiskajā apritē nonāk daļa veikto pētījumu rezultātu. Krājumā ievietotie raksti aptver hronoloģiski plašu laika posmu – no agrā dzelzs laikmeta, kad var runāt par pirmkuršiem (protokuršiem), līdz 15. gadsimtam, kad kuršus vēl min rakstītie avoti un to apbedījumi identificējami arheoloģiskajā materiālā. Rakstos paustas daudzas jaunas atziņas par kuršu un Baltijas somu, kā arī kuršu un skandināvu attiecībām. Publicēti senāk (Anduļu kapulauks) un nesen veikto (Padures Beltu pilskalns) arheoloģisko izrakumu rezultāti. Virkne rakstu veltīta atsevišķām senlietu kategorijām, ornamenta izpētei, tekstiliju, tirdzniecisko sakaru, apbedīšanas tradīciju, militāri politisko un citu jautājumu analīze. Izdevumu papildina bagāts ilustratīvais materiāls.
"Pētījumi kuršu senatnē" ir četrpadsmitais muzeja rakstu krājums, izdots 500 eks. tirāžā, un iegādājams muzejā. Tā sastādītājs – Vitolds Muižnieks. Autori – LNVM arheologi Ingrīda Virse, Vitolds Muižnieks, Normunds Jērums, Artūrs Tomsons, Baiba Vaska, Irita Žeiere, Latvijas Universitātes Vēstures un filosofijas faktultātes profesors Andrejs Vasks un docents Andris Šnē, LU Vēstures institūra speciāliste Dagnija Svarāne, Lietuvas Nacionālā muzeja arheologi Gintautas Zabela, Audrone Bliujiene, vācu arheoloģe Kristīne Reiha.
Publikācijas sērijā "Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti" iznāk kopš 1962. gada un aptver arheoloģiju, antropoloģiju, etnogrāfiju un folkloristiku.
Savukārt populārzinātnisku grāmatu „Kurši senatnē”, kurā šīs maztautas vēsture izstāstīta latviešu un angļu valodā, LNVM izdeva jau aizvadītā gada rudenī, paralēli sagatavojot izstādi ar tādu pašu nosaukumu, ko 2008. gada 19. novembrī atklāja Lietuvas Nacionālajā muzejā un kas bija lielākais Latvijas valsts 90 gadu jubilejas pasākums kaimiņvalstī Lietuvā.
_____________________________________________________________
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir lielākā latviešu tautas muzejisko vērtību krātuve un trešais vecākais muzejs Latvijā. Dibināts 1869. gadā kā Rīgas Latviešu biedrības muzejs. Kopš 1920. gada muzejs atrodas Rīgas pilī. 1924. gadā tas ieguvis valsts muzeja statusu. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme. Muzeja kolekcijās ir gandrīz 1 000 000 priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u.c. Latvijas vēstures liecības.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
