Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina aplūkot Francijas laulību medaļu

15.04.2009 06:10 | Maskava

Autors: Ilze Jākobsone
Avots: www.lnvm.lv

Atzīmējot 140. gadadienu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) līdz maija vidum ik nedēļu īpašā vitrīnā izstādīs vienu eksponātu no apmeklētājiem ikdienā nepieejamām muzeja kolekcijām. Līdz 17. aprīlim muzejs Rīgas pilī aicina apskatīt unikālu Francijā izgatavotu sudraba laulību medaļu, kas veltīta Angulēmas hercoga Ludviķa Antuāna (Kārļa X dēla) un Marijas Terēzes Šarlotes (Ludviķa XVI meitas) laulībām Jelgavas pils baznīcā 1799. gada 19. jūnijā.

Napoleona karu laikā Francijas karalis Ludviķis XVIII (1755–1824) ar galmu bija spiests atstāt Franciju un 1798. gadā apmetās Jelgavas pilī. Hercogistes teritorijā viņš ar pārtraukumiem uzturējās līdz pat 1807. gada oktobrim. Francijas tronī Ludviķis XVIII atgriezās 1814. gadā. Ludviķim XVIII izdevās saprecināt sava giljotinētā brāļa (Ludviķa XVI) meitu Mariju Terēzi Šarloti ar otra brāļa dēlu Angulēmas hercogu Ludviķi Antuānu Burbonu. Kāzas notika Jelgavas pils kapelā, un līgavu līdz altārim veda pats Ludviķis XVIII gvardu un galminieku pavadībā.

Šī sudraba laulību medaļa ir vācbaltu jurista un numismāta Franciskusa Perna (Franziskus Pärn) Baltijas medaļu kolekcijas pērle.

F. Perns dzimis 1920. gada 13. novembrī Rīgā, miris 2008. gada 9. septembrī Minhenē. Kolekcionārs daudzus gadus aktīvi darbojies numismātikas laukā, būdams arī nopietns pētnieks šajā vēstures zinātnes palīgnozarē.

Savu pusmiljona eiro vērto kolekciju F.Perns 2007. gadā bez jebkādas atlīdzības dāvināja savai vēsturiskajai dzimtenei Latvijai, to sadalot starp Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju.

Tajā kolekcijas daļā, kas nonāca Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā, ir monētas, kas kaltas kādreizējās Livonijas (tag. Latvijas un Igaunijas) teritorijā – sākot ar Rīgas brīvpilsētas periodu (1561–1581) un beidzot ar 1701. gada Zviedrijas karaļa Kārļa XII laikā kaltajiem trīspelheriem, 1757. gada t. s. livonēziem un 1780. gadā hercoga Pētera Bīrona laikā kalto Kurzemes un Zemgales hercogistes zelta dukātu un sudraba dālderi, kopskaitā 893 monētas. Daļa no dāvinājuma jau bija izstādītas izstādē „Nauda Latvijā: vēsture un mūsdienas” Mākslas vēstures muzejā Vīnē, Igaunijas Bankas muzejā Tallinā, Bode muzejā Berlīnē un Latvijas Bankas Apmeklētāju centra izstādē „Naudas pasaule”.

_____________________________________________________________

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir lielākā latviešu tautas muzejisko vērtību krātuve. Tas dibināts 1869. gadā kā Rīgas Latviešu biedrības muzejs. Kopš 1920. gada muzejs atrodas Rīgas pilī. 1924. gadā tas ieguvis valsts muzeja statusu. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme. Muzeja kolekcijās ir gandrīz 1 000 000 priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u.c. Latvijas vēstures liecības.