Autors: Lāsma Vagoliņa/Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Ldm.gov.lv
No 25.11.2009 Latvijas Dabas muzejā būs apskatāma izstāde „Skujkoki pasaulē”, kurā apmeklētājiem būs iespēja ceļot cauri visiem kontinentiem, iepazīstot skujkoku daudzveidību. Izstāde tapusi sadarbībā ar Nacionālo Botānisko dārzu un būs apskatāma līdz 10.01.2010.
Apskatei tiks izstādīti gan savvaļā un āra apstākļos auguši, gan telpās audzēti skujkoki no Austrālijas, Amerikas, Eiropas, Āfrikas, Āzijas. No NBD oranžērijām varēs aplūkot eksotus podos, to zarus, čiekurus sēklas un fotogrāfijas.
Izstādes apmeklētāji varēs izzināt skujkoku nozīmi dabā, mācīties noteikt skujkoku vecumu skaitot gadskārtas, atšķirt skujkokus pēc to skujām, klausīties „Meža veča” stāstus par četriem gadalaikiem skujkoku mežā, svērt un salīdzināt Kultera priedes ar Mamutkoka čiekuriem un piedalīties citās izziņas spēlēs.
Tā kā izstāde notiks arī adventes laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta Ziemassvētku simbolam – parastajai eglei. Eglīte būs izrotāta dažādiem meža iemītniekiem – kukaiņiem, dzīvniekiem, putniem, sēnēm. Izstādē varēs aplūkot arī Dažādlapu araukāriju (Araucaria heterophylla), kas Austrālijā un citās valstīs tiek izmantota kā Ziemassvētku koks.
Nacionālā Botāniskā dārza skujkoku kolekcijā ir ap 1140 dažādu skujkoku, 600 no tiem ir zemās skujkoku formas. NBD kolekcija ir viena no lielākajām šāda veida skujkoku kolekcijām pasaulē. Svešzemju skujkoku sēklas NBD audzētāji iegūst galvenokārt starptautiskās sēklu apmaiņas ceļā, bet par zinātniski vērtīgāko kolekcijas daļu tiek uzskatīti augi, kas izaudzēti no ekspedīcijās ievāktām savvaļas skujkoku sēklām. Latvijas mežos biežāk sastopamā koku suga ir parastā priede, tās sasniedz pat 40 metru augstumu.
Skujkokiem piemīt neparasta īpašība – saglabāt savu skaistumu visa gada garumā, pat vēlā rudenī un ziemā. Bez ierastajiem tumši vai gaiši zaļajiem toņiem skujkoki var būt zilganzaļi, pelēkzaļi, sudrabzaļi, sudrabpelēki, zilganpelēki, dzeltenzaļi vai pat koši dzelteni. Skujas ir tik veiksmīgi pielāgojušās videi, ka skujkoki var izdzīvot ļoti dažādos apstākļos – gan augstā un zemā temperatūrā, gan sausumā un mitrumā un stiprā vējā.
Skujkoki ir ļoti sena augu grupa – tiek lēsts, ka mūsdienu kailsēkļu senči parādījās Paleozoja ēras beigās aptuveni pirms 250 miljoniem gadu, bet to uzplaukums sākās Mezozoja ērā. Tos uzskata par rekordistiem lieluma un ilgdzīvošanas ziņā.
Sestdienās, 5.,12.,19.12.2009 un 02.01.2010 no plkst. 11.00 līdz 15.00 konsultācijas skujkoku audzēšanā sniegs NBD speciālisti.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.