Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) joprojām kavējas ar darba grupas sasaukšanu, ko Ministru prezidents uzdeva izdarīt jau 27.maijā. Latvijā nav nekādas statistikas par latgaliešu valodas lietotāju skaitu, līdzšinējā Ekonomikas ministrijas (EM) un valdības rīcība liecina, ka valsts to nevēlas noskaidrot arī nākamā gada tautas skaitīšanā.
Cerības uz situācijas uzlabošanos vieš tikko apstiprinātās valdības deklarācijas 8.3.punkts: “Veicināsim reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu. Atbalstīsim latviešu valodas izlokšņu bagātību, stiprināsim latgaliešu valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu.”
Latvijas reģionālo un mazāk lietoto valodu savienība (LatBLUL) jau kopš 2009.gada 17.decembra aicina izveidot darba grupu situācijas izvērtēšanai un priekšlikumu izstrādei Valsts valodas likuma 3.panta 4.daļā ietvertās normas izpildei – “nodrošināt latgaliešu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”. Š.g.27.maijā Ministru prezidents uzdeva IZM izveidot daba grupu,. Institūcijas un sabiedriskās organizācijas līdz 16.jūlijam deleģēja pārstāvjus, tomēr ministrija joprojām kavējas ar tālāko rīcību.
Jāatzīmē, ka LatBLUL ir arī aicinājusi 2011.gada tautas skaitīšanā iegūt pilnīgu informāciju par Latvijas pamatiedzīvotāju valodu lietojumu. Pēc EM iniciatīvas 17.augustā Ministru kabinets noteica, ka tautas skaitīšanā papildus krievu un baltkrievu valodai, tiks noskaidrots arī ukraiņu, poļu un lietuviešu valodas lietotāju skaits. Anketa pat ir papildināta, lai noskaidrotu latviešu valodas izloksnes, piedāvājot no terminoloģijas viedokļa pilnīgi absurdus atbilžu variantus: Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales, bet Valsts valodas likuma 3.panta 4.daļas normas joprojām tiek ignorētas.
Katrā ziņā ministriju līdzšinējā attieksme diskriminē lielu daļu Latgales latviešu un viņu pēcteču, kas joprojām bez valsts atbalsta savās ģimenēs uztur latviešu nācijas svarīgu vērtību – valodas bagātību. Latgaliešu valodas lietotāju skaits Latvijā provizoriski ir daudz lielāks par lietuviešu, poļu, ukraiņu un baltkrievu valodas lietotājiem.
Atgādināsim, ka pirms gada (2009.gada 17.oktobrī) otrajā latgalistikas konferencē sešdesmit divi dalībnieki (profesori, pētnieki, filologi, literāti, sabiedrisko organizāciju, pašvaldību pārstāvji u.c.) parakstīja aicinājumu izstrādāt pasākumu kopumu, lai latgaliešu valodai tiktu noteikts atbilstošs statuss Latvijas valsts politikas kontekstā. Šī gada 21.-22.oktobrī Ernsta-Morica-Arndta Greifsvaldes universitātē (Vācijā) notika jau 3. starptautiskā latgalistikas konference „Volūdu ekologeja Baļtejis jiurys regionā: regionaluos volūdys globalizacejis laikūs“, kas bija veltīta Fraņča Kempa kultūrvēsturiskās skices ,,Latgalieši“ simts gadiem. Konferencē piedalījās dalībnieki no Latvijas, Vācijas, Krievijas, Itālijas, Polijas, Francijas.
Latgaliešu kultūras portāls LaKuGa.LV, lakuga@latgale.lv, 26393531
Cik iļgi ministrejis ignorēs latgalīšu volūdu?
Izgleiteibys i zynuotnes ministreja (IZM) vys vēļ nav sasaukuse dorba grupu, kū Ministru prezidents lyka izdareit jau 27.majī. Latvejā nav nikaidys statistikys par latgalīšu volūdys lītuotuoju skaitu, leidzšinejuo Ekonomikys ministrejis (EM) i vaļdeibys reiceiba līcynoj, ka vaļsts tū nagryb nūskaidruot ari cyta goda tautys skaiteišonā.
Nūceja iz situcejis uzalobuošonu dūd niule apstyprynuotuos vaļdeibys deklaracejis 8.3.punkts: “Veicināsim reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu. Atbalstīsim latviešu valodas izlokšņu bagātību, stiprināsim latgaliešu valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu.”
Latvejis regionalūs i mozuok runuotūs volūdu savīneiba (LatBLUL) jau nu 2009.goda beigu aicynoj izveiduot dorba grupu situacejis izviertiešonai i prīšklykumu izstruodei Vaļsts volūdys lykuma 3.panta 4.daļā īraksteituos normys īvīsšonai – “nodrošināt latgaliešu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”. Ituo gods27.majī Ministru prezidents lyka IZM sasaukt doba grupu,. Institucejis i sabīdriskuos organizacejis leidz 16.juļam izvirzeja puorstuojus, bet ministreja vysleidz vēļ da šam nikuo vaira nav padarejuse.
Juoatzeimej, ka LatBLUL ir ari aicynovsuse 2011.goda tautys skaiteišonā īgiut informaceji par Latvejis pamata dzeivuotuoju volūdu lītuojumu. Ar EM iniciativu 17.augustā Ministru kabinets nūsaceja, ka tautys skaiteišonā reizē ar krīvu i boltkrīvu volūdu, tiks skaidruots ukraiņu, poļaku i lītavnīku volūdys lītuotuoju skaits. Anketa ari ir papyldynuota, kab nūskaidruot latvīšu volūdys izlūksnes, darokstūt nu terminologejis redzīņa piļneigi absurdus atbiļžu variantus: Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales, bet Vaļsts volūdys lykuma 3.panta 4.dalis normys vysleidz teik ignorātys.
Ministreju leidzšinejuo attīksme diskriminej lelu dali Latgolys latvīšu i jūs piecteču, kas jūprūjom bez vaļsts atbolsta sovuos saimēs uztur latvīšu nacejis svareigu vierteibu – volūdys boguoteibu. Latgalīšu volūdys lītuotuoju skaits Latvejā provizoriski ir daudz leluoks par lītavnīku, poļaku, ukraiņu i boltkrīvu volūdys lītuotuojim.
Atguodynuosim, ka pyrma goda (2009.g. 17.oktobrī) ūtrajā latgalistikys konfereņcē sešdesmit divi dalinīki (profesori, pietnīki, filologi, literati, sabīdriskūs organizaceju, pašvaļdeibu puorstuovi i.c.) paraksteja aicynuojumu izstruoduot pasuokumu planu, kab latgalīšu volūdai tyktu daškierts atbylstūšs statuss Latvejis vaļsts politikys kontekstā. Ituo gods 21.-22.oktobrī Ernsta-Morica-Arndta Greifsvaldes universitatē (Vuocejā) nūtyka jau 3. starptautiskuo latgalistikys konfereņce „Volūdu ekologeja Baļtejis jiurys regionā: regionaluos volūdys globalizacejis laikūs“, kas beja veļteita Fraņča Kempa kulturviesturiskuos skices ,,Latgalieši“ symts godim. Konfereņcē pīsadaleja zynuotnīki nu Latvejis, Vuocejis, Krīvejis, Italejis, Pūlejis, Francejis.
Latgalīšu kuļturys gazeta LaKuGa.LV, lakuga@latgale.lv, 26393531
.jpg "Ziemassvētku koncerts Skaistkalnes baznīcā Bauskas TIC")
