Autors: Ingrīda Lukašēviča/Edīte Kolveite
Avots: BalticTravelnews.com/RigaMuz.lv
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē ceturtdien, 24.02.2011 plkst. 16.00 notiks pasākums „Pēcpusdiena Rīgas rātskunga Johana Kristofa Bērensa salonā. Rīgas mūzikas un kultūras dzīve 18. gadsimtā”, kas veltīts muzeja 238. gadskārtai un muzeja ēkas 120. gadadienai. Pēcpusdienas viesi, baudot patīkamu gaisotni, varēs iejusties 18. gadsimta kultūras un saviesīgās dzīves norisēs Rīgā.
Pēcpusdienas apmeklētājiem būs iespēja iepazīt 18. gadsimta otrās puses Rīgas vētraino un piesātināto mūzikas dzīvi – muzikoloģes Zanes Gailītes stāstījumā „Tā esi tu, ak, cēlā mūzika!”. „Kurzemes galma baleta grupa” Gunas Ezermales vadībā rādīs un stāstīs, kā arī mācīs dejot galantā laikmeta stilā. Muzeja speciālisti konsultēs apmeklētājus 18. gadsimta ģērbšanās un sadzīves stila noslēpumos. Varēs aplūkot izstādi „Rīgas būvmeistars Kristofs Hāberlands (1750.-1803.) un viņa laiks”. Izstāde ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Rundāles pils muzeja kopdarbs.
Rīdzinieka Abrahama Kunces 18. gadsimtā radītais eliksīrs „brīnumbalzams” ir šodienas „Rīgas Melnā balzama” sākums. Receptes mantinieki - AS „Latvijas alzams” pārstāvji varbūt atklās kādu šodienas tā gatavošanas noslēpumu.
Visu pēcpusdienu viesu labsajūtai gardumus un kafiju piedāvās kafejnīca.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, Kultūras un Sporta departamentu, radis iespēju šo īpašo pēcpusdienu apmeklētājiem piedāvāt par simbolisku samaksu (skolēniem un pensionāriem - Ls 0,20, studentiem - Ls 0,50, pārējiem apmeklētājiem - Ls 1,00).
18. gadsimta Rīgas vēsture it kā dalāma divās daļās. Pēc postošā Ziemeļu kara (1700 - 1721) Rīga nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Kara seku likvidēšana ieilga un tikai gadsimta otrajā pusē sākās uzplaukums - atjaunojās tirdzniecība, pieauga iedzīvotāju skaits. Rīgas tirgotāju galvenā nodarbošanās joprojām bija starpniecība starp Rietumu un Austrumu tirgiem. Rīgu arvien vairāk apmeklēja un uz dzīvi šeit apmetās Eiropā pazīstami literāti, skolotāji, mūziķi un aktieri. Rīgu apmeklēja arī vairāki Krievijas imperatori un atzina pilsētu par labu un skaistu esam. Interesants laiks – politikā absolūtisms, sabiedrībā - apgaismības idejas.
Rīgas inteliģence pulcējās pie brāļiem Bērensiem. Ievērojamākais bija rātskungs un tirgotājs Johans Kristofs Bērenss. Viņa plašajā dzīvoklī (Mārstaļu ielā 16) notika, tā dēvētās, Bērensu aprindu sanāksmes, kas tajā laikā nozīmēja piederību inteliģencei. Vairāki no viņiem piedalījās pirmās brīvmūrnieku ložas dibināšanā Rīgā. Bērensu aprindu sanāksmēs dzima nozīmīgas idejas tā laika Rīgas attīstībai. Piemēram, par pirmās publiskās bibliotēkas būvniecību, kuru atklāja 1787. gadā, kas ir tagadējā muzeja Kolonnu zāle. Svarīgs notikums bija Rīgas pilsētas teātra atklāšana 1782. gadā – barona fon Fītinghofa ideja. Jaundibinātais teātris kļuva par vietu, kur satikās visa Rīgas augstākā sabiedrība. Un, protams, muzeja dibināšana 1773. gadā, kas ir sākotne šodienas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam.
No Eiropas nākusī jaunu rīdzinieku izklaide bija pirmo kafejnīcu apmeklējumi. Vakari šeit tika pavadīti romantiskā gaisotnē, ko vēlāk sāka dēvēt par bohēmu. Tie bija labi izglītoti, turīgi rīdzinieki, kuriem interese par mākslu, filozofiju un vēsturi bija patiesa nepieciešamība. Tieši kafejnīcās un salonos sākās apgaismības laikmeta ideju apspriešana arī Rīgā.
Par to, kādi ļaudis pulcējās Rīgas teātrī, salonos un kafejnīcās, par ko viņi apspriedās, kādu mūziku klausījās, kādas dejas dejoja, uzzināsiet apmeklējot pasākumu „Pēcpusdiena Rīgas rātskunga Johana Kristofa Bērensa salonā. Rīgas mūzikas un kultūras dzīve 18. gadsimtā”.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
