Par latgaliešu valodas tiesisko stāvokli līdz Kārļa Ulmaņa apvērsumam

Autors: Juris Viļums
Avots: Latgolys Saeima

1934.gada 15.maijā Kārlis Ulmanis veica valsts apvērsumu un, pārkāpjot Latvijas valsts demokrātisko Satversmi, nodibināja autoritāru režīmu. 1936.gadā Ulmanis sevi vienpersoniski iecēla par Latvijas valsts prezidentu un pasludināja sevi par tautas vadoni.

Reklāma

Valsts prezidenta interneta mājas lapā kļūdaini norādīts K.Ulmanis kā oficiāli atzīts Latvijas valsts prezidents (www.president.lv/pk/content/?cat_id=24). Arī citviet K.Ulmanim tiek nepareizi norādīts valsts amats. Daļa sabiedrības uzskata, ka pēc 15.maija apvērsuma visā Latvijā sāka plaukt ne tikai tautsaimniecība, bet arī latviskums. Diemžēl Latgalē, kas ir Latvijas sastāvdaļa un kur reģionam raksturīgais latviskums ir latgalisks, tika uzsāktas vairākas akcijas pret latgaliešu kultūru un latgaliešu valodu „vienotas nācijas vārdā”.

Latgalieši zaudēja vairākas tiesības:

1) skolās tika pārtrauktas latgaliešu valodas un literatūras mācību stundas;

2) no bibliotēkām tika izņemtas grāmatas, žurnāli un avīzes latgaliski - liela daļa šīs literatūras tika sadedzināta;

3) latgaliešu valoda tika aizliegta publiskos saietos, priekšlasījumos, teātros;

4) latgaliešu valoda tika aizliegta ierēdņu, amatpersonu un valsts iestāžu savstarpējā sarakstē.

Notika Latgales kultūras nolīdzināšana un vienādošana ignorējot reģiona senās tradīcijas un vēsturiskās atšķirības.

Saistībā ar augstāk minēto, aicinām:

1) izvērtēt K.Ulmaņa rīcību un tās tiesiskumu pret latgaliešu valodu;

2) latgaliešu valodai atjaunot vismaz to tiesisko stāvokli, kāds tas bija līdz nedemokrātiskajam valsts apvērsumam 1934.gada 15.maijā.

Biedrības „Latgolys Saeima”

valdes priekšsēdētājs

Juris Viļums

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Latgolys saeima