Muzikālās otrdienas Rīgas Sv. Pētera baznīcā
Akordeona dienu noslēguma koncerts
TRANSKRIPCIJA
24. maijā 18.00
Programmā Johana Sebastiana .Baha koncerts klavierēm ar orķestri f moll, Čakona no 2. partitas vijolei d moll Johana Brāmsa pārlikumā klavierēm tikai kreisajai rokai, Pasakalja ērģelēm c moll, Ferenca.Lista Fantāzija un fūga par tēmu B-A-C-H ērģelēm autora pārlikumā klavierēm, Vidora Tokāta no 5. simfonijas ērģelēm, Pulenka Koncerts ērģelēm ar orķestri g moll, Marģera Zariņa Variācijas par tēmu B-A-C-H ērģelēm.
Koncertā piedalās: Karolīne Vancāne (izvēles sistēmas akordeons Excelsior) un Andis Sinkevičs (klavieres).
Akordeona dienas Rīgā ir unikāls notikums, apvienojot akordeona mūzikas koncertus, seminārus, lekcijas, atklātās stundas, meistarklases un dažādu akordeonu tipu demonstrējumus.
Lai arī akordeons pieskaitāms taustiņu instrumentiem, tas tomēr pieder pūšamo instrumentu grupai. Akordeona skaņu veido gaisa plūsma, kas rodas spēlētājam izplešot un saspiežot instrumenta gaisa rezervuāru, jeb plēšas, kā rezultātā iesvārstās metāla mēlītes un rodas skaņa. Instrumentam labajā pusē ir pogu vai taustiņu klaviatūra melodijas spēlei, kreisajā - basu un akordu atskaņošanai. Pirmie akordeonu XIX gs. sākumā sāk spēlēt vācieši, tas ātri gūst popularitāti visā Eiropā. Toties Latvijā šis mūzikas instruments guvis pielietojumu un izplatījies XX gs. pirmajā pusē.
Akordeonu pirmais uzbūvē austrietis Hekels (Haeckel) Vīnē, kā patentēts mūzikas instruments tas reģistrēts 1829. gadā Beļģijā. Parīze jaunā mūzikas instrumenta būvi pārņem pēc diviem gadiem, par ko arī pašapzinīgi ziņo tā laika franču mūzikas žurnāls "Le Menestrel"
Koncertinstrumenta- akordeona patentu iegūst Hainrihs Bands (Heinrich Band), akordeons ātri vien kļūst populārs arī Argentīnā. Bet Ņujorkā 1880. gadā jau spēlē mehānisko akordeonu, kas darbojas ar kartona strēmelīšu palīdzību.
Pirmo nošu burtnīcu akordeonam 1847. gadā izdod Ādolfs Millers (Adolf Mueller). Bet vecākais akordeona paveids ir harmonika, kā atgādinājums par harmonijas nepieciešamībai it visā. Akordeona harmonijas skan spāņu, grieķu, brazīļu, portugāļu, vācu, ebreju un austriešu tautas dziesmās. Klasiskajā franču estrādē tik populārajās šansonetēs, smeldzīgajās un draiskajās, senajās krievu tautas melodijās. Akordeona dienu noslēguma koncerts ļauj iepazīt akordeonu kā nopietnu klasiskās mūzikas atskaņotājinstrumentu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Audiogids “Kaugurciema stāstu taka” Jūrmalas TIC")
