Ģimenes dienā - «Medniecība un zvejniecība senajos laikos»

26.11.2011 06:07 | Latvija

Foto: Latvijas Dabas muzejs

Autors: Raimonds Udačs
Avots: Latvijas Dabas muzejs

Ģimenes dienā, 26. novembrī no plkst. 11:00 līdz 16:00, Latvijas Dabas muzejā varēs iepazīties ar seno laiku medību paņēmieniem, apskatīt seno cilvēku zīmējumus, kuros viņi attēloja medījamos dzīvniekus, kā arī uzzināt, ko medījuši un zvejojuši senie Latvijas iedzīvotāji. Lai papildinātu ekspozīcijas materiālus, pasākuma vadītāji izmantos papildinformāciju un priekšmetus, kas parasti nav redzami ekspozīcijā. Pasākuma dalībnieki varēs salīdzināt dažādu dzīvnieku ādas un žokļus, kā arī, izmantojot saņemto informāciju, būs iespējams aizpildīt darba lapas, atrodot pareizas atbildes gan antropoloģijas ekspozīcijā 5. stāvā, gan zooloģijas ekspozīcijā 3. stāvā. Rezultātus pārbaudīsim kopā, lai nostiprinātu jaunās zināšanas.

Medības ir darbība, kuras rezultātā var iegūt pārtiku – gaļu, kas ir tauku un olbaltumvielu avots un ir nepieciešama organisma attīstībai, tai skaitā arī smadzenēm. Senāko cilvēku pirmie darba rīki bija domāti medībām. Darba rīku izmantošana deva mūsu senčiem priekšrocības visādā ziņā – veiksmīgākas medības, vienkāršāka un ātrāka medījumu dalīšana, veiksmīgāka konkurence ar dzīvniekiem par iztiku.

Ar laiku senie cilvēki sāka medīt aktīvāk un mazāk paļāvās uz plēsīgo dzīvnieku medījumu paliekām, kaut laiku pa laikam izmantoja arī tās. Gaļa ir ļoti vērtīga pārtika, ar to cilvēki saņēma daudz vairāk enerģijas (100g gaļas dot gandrīz 6 reizēs vairāk kaloriju nekā 100g augu). Tomēr vietās, kur tas bija iespējams, cilvēki uzturā izmantoja arī augus. Šos cilvēkus dēvē par medniekiem-vācējiem. Dažādās klimatiskās joslās medības atšķīrās, bet sevišķi svarīga gaļas nozīme bija ziemeļos, jo aukstā klimatā bija vajadzīgs lielāks enerģijas daudzums.

Arī Latvijas teritorijā pirmie iedzīvotāji bija mednieki. Ar klimata izmaiņām mainījās dabas apstākļi, palielinājās augu skaits, kurus varēja izmantot uzturā. Arī ūdens iemītnieki bija viens no pārtikas resursiem. Cilvēki zvejoja zivis upēs un ezeros, medīja jūras dzīvniekus, kā arī vāca gliemjus un gliemenes.

Medniecības un zvejniecības objektus var noteikt pēc pētījumiem seno apmetņu vietās un kapulaukos, bet pēc kaulu analīzēm precizēt uztura sastāvu katram indivīdam.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, K. Barona ielā 4!