Kā vecmeistars Purvītis šodien varētu justies?

Autors: kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Avots: www.kim.lv

Kā vecmeistars šodien varētu justies?/ Purvīša klātbūtne "Kafejnīcas lietas" ietvaros kim?, 22. martā plkst. 17.30

“Caur mākslu mēs mācāmies lūkoties uz dabu un dzīvi, un otrādi – caur dabas un dzīves saprātīgu novērošanu mēs atkal nākam pie patiesas augstas mākslas,”
– šīs rindas laikrakstā “Rīgas Avīze” 1904. gada sākumā rakstītas Vilhelma Purvīša (1872–1945) personālizstādes iespaidu ierosmē, un šāda mijiedarbība nosaka viņa glezniecības uztveri arī mūsdienās.

Reklāma

No jauna pārdomāt Purvīša personības un mākslas klātbūtnes mazās un lielās, nevilšās un apzināti kanonizētās vai pretrunīgi mitoloģizētās zīmes Latvijas kultūrā gribas tieši šomēnes, kad daba atkal grasās izspēlēt purvītisko “kūstoša sniega un tumstošu palu ūdeņu poēmu” (šos vārdus atradīsiet žurnāla The Studio 1905. gada janvāra numurā) un aprit 140 gadu kopš ainavista dzimšanas.

Kafejnīcas gaisotnē Purvīša gleznas klātienē iztēlosimies, ka mums pievienojas tie Purvīša biogrāfi un viņa mākslas vērtību tulkotāji, kurus vairs nav iespējams uzrunāt ikdienā: barons Roderihs fon Engelharts (Roderich von Engelhardt) un Tatjana Kačalova, Jānis Siliņš, Visvaldis Peņģerots, Oļģerts Saldavs, Hugo Vītols un citi, ieskaitot dažu blēdi un kādu identitātes noslēpuma joprojām aizplīvurotu 20. gadsimta sākuma dāmu, kuras apcere “Krievu gleznotājs V. Purvītis” The Studio 1905. gadā bija parakstīta ar vārdu Mary Illyne.

Š.g. 22. martā plkst. 17.30 restorānā Kitchen atklājamās Latvijas Radio kolekcijā esošās Vilhelma Purvīša gleznas "Agrs pavasaris" (kartons, eļļa, 20. gs. 30. gadi) ekspertīzē secināts, ka precīza datējuma uz gleznas nav un gleznojums veidots uz 3 mm bieza, blīva gleznošanai paredzēta kartona ar dermatīna apmalēm; tas ir izteikti plāns, lazējošs, nelielām triepienu faktūrām formu modelējumā un gleznots vienā seansā ar minimālām autora korekcijām, kuras veiktas, rēķinoties ar slāņu savstarpējo mijiedarbību.

Turpinot pārdomas par meistara rokrakstu, 22. marta vakara programmā zināmais un vispārpieņemtais tiks sakausēts ar pārsteidzošu sajūtu materiālu, kas tiks ievadīts ar mākslas vēsturnieces Kristiānas Ābeles lasījumu, klātesot Purvīša daiļrades speciālistiem un citiem interesentiem.

Purvīša klātbūtnes efekts marta - aprīļa ietvaros būs novērojams arī sekojošās epizodēs:

- š.g. 22. martā plkst. 17.30 Latvijas Radio 3 – Klasika ēterā raidījumā „Neatliekama saruna”, tiekoties ar mākslas vēsturnieci Kristiānu Ābeli, kuras lasījumu par Purvīša daiļradi klātesošie varēs baudīt gleznas atklāšanas pasākumā;

- līdz š.g. 3. aprīlim, Mūkusalas Mākslas salona izstādē "Purvītis un citi Latvijas ainavisti", Mūkusalas ielā 42;

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā „Latvijas māksla. 19. gs. beigas – 20. gs. vidus”, K. Valdemāra ielā 10a.

Vilhelma Purvīša glezna no Latvijas Radio kolekcijas kim? kamerizstāžu un lasījumu cikla "Kafejnīcas lieta" ietvaros restorānā Kitchen būs apskatāma līdz š.g. 12. maijam.

Savu klātbūtni gleznas atvēršanas pasākumā aicinām pieteikt, rakstot uz kim@kim.lv.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Dienvidkurzemes novads: Uguns, dziesma un jūra – grandioza sadziedāšanās Bernātos (13.08.2025)

Ventspils: Linu diena – iepazīsti lina ceļu no sēklas līdz audumam (14.08.2025)

Balvos notiks XXVI Kamermūzikas festivāls (15.08.2025)

Dzejas dienu tradīcija Rogovkā – aizrautīga dzejnieku sacensība un literārie pirmatskaņojumi mūzikā (15.08.2025)

18. augusts vēsturē: Rīga svin dzimšanas dienu (17.08.2023)