Autors: Justīne Veinberga
Avots: BalticTravelnews.com
MaMa Botique viesnīca Jūrmalā, Majoros, atvērta 2008. gadā. Ēka atspoguļo mūsdienu arhitektūras tendences un šarmanti iederas Jūrmalas ainavā. Nenoliedzami – neparastais, ar ironiju veidotais interjers šajā viesnīcā ir tēma, par kuru varētu rakstīt grāmatu, taču pirms tam ļoti vēlējos noskaidrot, kāpēc viesnīca saucas tieši tā – MaMa Botique Hotel. Negribēju ticēt, ka pirmā nosaukuma daļa vienkārši jāsaista ar "mammu", kura strādā recepcijā un gaida tūristus kā saimniece un māmuļa. Kad atveru viesnīcas mājas lapu, atklājot, ka "MaMa" rakstāma ar diviem lielajiem burtiem, saprotu, ka tur slēpjas kas pilnīgi cits. Intrigu man atklāja direktore Ilze Kikste-Zandere.
Stāsta pamati jāmeklē pirms četriem gadiem - laikā, kad viesnīca tika veidota un uzsāka savu darbību. Pirmkārt, biznesu uzsāka un vēl joprojām turpina trīs sievietes – Ilze, viņas mamma Ilze un māsa Daiga . Otrkārt, pievienojas arī vides un interjera stils: "Ēka netika celta no jauna. To tikai pilnībā pārveidojām un piemērojām savām vēlmēm un vajadzībām, taču tas diemžēl nebija tik viegli. Telpas un iespējas izvērsties bija ļoti ierobežotas, tāpēc primārais bija visu veidot gaišos toņos – lai radītu plašuma sajūtu. Tas vien turpināja vedināt gaiša sievietes tēla virzienā. Vēlāk pievienojās arī vairāki tikpat sievišķīgi elementi – spoguļi, aizkari, Ādama un Ievas tēma ar visu Paradīzes ābolu," stāsta Ilze.
Reklāma
Kamēr viesnīca tapa, bet vēl nebija "nokristīta", dāmām vajadzēja sākt par vārdu domāt. Skaidrs bija viens – viss iepriekš minētais saistījās ar sievietes dzīves un pasaules tēlu, turklāt viesnīcas ideja un sapnis piederēja mammai Ilzei , kura ir arī MaMa Botique Hotel leģendas autore. Tā savukārt uzlika punktu uz "i" nosaukuma dzimšanā. Leģendas spilgtākais citāts vēsta: "To, ka Viņa bija Vīrieša dzīves svarīgākā sastāvdaļa, Viņa zināja jau brīdī, kad abi iepazinās. Viņš vēl nebūvēja mājas, un bērni vecākus vēl tikai izvēlējās debesīs (..) Viņš uzcēla nelielu viesnīcu un restorānu, kur dzīvotu viņu sapņi par laimīgu dzīvi, kur māte ir noteicēja, bērni un dzīvnieki tiek lutināti (..) MaMa – tāds ir nosaukums viesnīcai. Tā Viņš un bērni mēdza saukt Viņu." Pilns leģendas teksts atrodams šeit, turot kursoru uz sarkanā ābola.
Taču Ilze uzsver, ka MaMa nenozīmē "atbraukt ciemos pie mammas", bet gan glabā sevī sievišķo, tāpēc arī katra zilbe rakstāma ar lielo burtu, lai to neuztvertu aplam.
Pēc sarunas saprotu, cik visas trīs sievietes ir tiešām – nevairos šī vārda – foršas, un vide ap viņām tāpat. To apstiprina gan ironiskā leģenda, gan vēl viens interesants fakts. Izrādās, ka ģimene dzīvo turpat, vienā kompleksā ar viesnīcu, līdz ar to tā nekad nav bijusi tikai bizness vai darba vieta. "Tās ir mājas, ne bezpersoniska apmešanās vieta. Tās ir mūsu mājas, kurās ik dienu viesojas visdažādākie cilvēki un arī dzīvnieki," ar smaidu nobeidz direktore Ilze Kikste – Zandere.
Starp citu, jā, mīlestība pret dzīvniekiem, sevišķi suņiem, arī ir šo fantastisko sieviešu raksturīga pazīme. MaMa Botique Hotel vari viesoties ar visu mājdzīvnieku bez atsevišķas samaksas, un mīlīgais suņuks uz krēsliem un sienām ir Ilzes Džeka Rasela terjers Šiko.
Vairāk informācijas par MaMa Botique Hotel interneta vietnē www.hotelmama.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
