Autors: Inese Libere
Avots: Media Group BT 1
17. novembrī pulksten 18.00, Latvijas Republikas proklamēšanas 94. gadadienas priekšvakarā, Ķīpsalas hallē notiks vērienīgs deju koncerts ''Laiki raksta dejas rakstā'', kas veltīts vienam no spilgtākajiem latviešu skatuvisko deju horeogrāfiem, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsvadītājam un mākslinieciskajam vadītājam un TDA ''Teiksma'' mākslinieciskajam vadītājam Jānim Ērglim. Koncertā piedalīsies turpat 900 dejotāju no 27 deju kolektīviem.
Latviešu tautas deja ir veidojusies gadsimtiem ilgā laika posmā, taču latviešu skatuviskā tautas deja, kuras horeogrāfija, mūzika un tērpu izvēle balstās latviešu folklorā, savu attīstību aizsāka tikai 20. gadsimtā. Starp spilgtākajiem horeogrāfiem, kura devums jau šobrīd ierakstāms latviešu skatuviskās dejas ''zelta fondā'' ir arī Jānis Ērglis, kam tieši 17. novembrī apritēs 50 gadi. Tradīcijās sakņotā latviešu skatuviskā deja turpina attīstīties un pilnveidoties arī šodien. To apliecina arī Jāņa Ērgļa spožie deju uzvedumi un vairāk nekā 200 oriģinālhoreogrāfijas, kas tapušas 30 gadu laikā.
Reklāma
''Deja ir daudz kas vairāk nekā tikai skaists kustību salikums un cilvēka dvēseles stāvokļa izpausme. Deja sevī slēpj daudz vairāk – enerģiju, saturu un dažādus zemslāņus. Tādēļ arī šī koncerta būtība ir izteikta jau nosaukumā – satura atklāsme caur deju,'' ir pārliecināts koncerta mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs Jānis Ērglis.
Lielkoncerta režisors Valdis Lūriņš: ''Jāņa Ērgļa spēks ir plašie, vērienīgie lielformāta uzvedumi, tādēļ Jāņa jubileja bija lielisks iemesls, lai kopīgam dejas solim pulcinātu kuplu dejotāju pulku, kas Jāņa radītās dejas izdejos uz speciāli lielkoncertam būvētās 400 m² lielās skatuves.''
Koncertā ''Laiki raksta dejas rakstā'' sadancos turpat 900 dejotāju no Rīgas, Valmieras, Salacgrīvas, Jumpravas, Carnikavas, Cēsīm, Jelgavas, Lielvārdes un Limbažiem. Koncertā piedalīsies tautas deju ansambļi Ačkups, Austris, Dancis, Gatve, Kalve, Liesma, Līgo, Raitais solis, Rotaļa, Sadancis, Teiksma, Vektors, vidējās paaudzes deju kolektīvi Arnika, Dancis, Gatve, Gauja, Jampadracis, Kalve, Lāčplēsis, Līgo, Oglīte, Rīdzenieks, Saime, Teiksma, Tingeltangels, Vektors un bērnu deju kolektīvs Teiksmiņa.
Programmā ir ietvertas 25 dejas – spilgtas sava laika liecinieces. Starp koncertā redzamajām dejām būs gan ''Ozols liepu dancot veda'' – 1986. gada diplomdarbs, beidzot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļu, gan speciāli Deju svētkiem radītas dejas – ''Krustami dejami, krustami lecami,'' ''Baltu puķi guni kūru'', ''Jūrmalnieks'', ''Uz ūdeņa dvēselīte'', ''Ozols'' un citas. Skatītājus priecēs arī šogad XVI Jaunrades deju konkursā godalgotās Jāņa Ērgļa horeogrāfijas ''Vai domāji, vai cerēji'' un ''Kungi mani karā sūta'', kas konkursā guva visaugstāko novērtējumu.
Pats jubilārs, horeogrāfs Jānis Ērglis atzīst: ''Veidojot šo koncertu, vēlējos kopīgam dejas solim pulcināt bijušo kolēģu, leģendārā Valsts deju ansambļa ''Daile'' baleta mākslinieku vadītos deju kolektīvus, jo 13 darba gadi, kas aizritējuši ''Dailē'' gan kā baleta māksliniekam, gan vēlāk kā kolektīva mākslinieciskajam vadītājam, man ir ļoti nozīmīgi. ''Dailē'' aizvadītais laiks būtībā ir pamats un atspēriena punkts visam turpmākajam darbam. Turklāt tas, ka bijušie dailēnieši vada republikas vadošos deju kolektīvus, uzvedināja uz domu par kopīgu sadancošanu''.
Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Jānis Ērglis, koncerta režisors – Valdis Lūriņš, scenogrāfs – Artūrs Arnis.
Biļetes var iegādāties ''Biļešu paradīzes'' kasēs visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv. Biļešu cena no Ls 3,5 līdz 6,5! Deju kolektīviem un grupām (sākot no 15 personām) piedāvājam iegādāties biļetes par īpaši izdevīgu cenu. Informācija pa tālr.: 67067500 vai e-pastu: music@bt1.lv
Koncertu rīko ''BT 1 Music'' – pasaulslaveno mūziklu ''Les Misérables'', ''Vestsaidas stāsts'', ''Mūzikas skaņas'' oriģināliestudējumu producents. Koncertu atbalsta Rīgas dome.
Vairāk informācijas interneta vietnē www.bt1.lv.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
